Ik pa laikam skandināvi taisa alu ar kadiķogām, kas pie viņiem aug stipri lielā skaitā, bet, diemžēl, vēl nekad nebija izdevies šādu brīnumu nogaršot. Kad Igaunijā ieraudzīju Viru alus darītavas ražojumu – Wiru Kadakaõlu (5%), tad uzreiz to nopirku, cerot uz neparastu atspirdzinājumu.
Jāsaka, ka nācās vilties. Jau lejot alu glāzē, kļuva skaidrs, ka šis laikam nebūs īstais – jo visa karbonizācija, putām šķīstot, rūkdama izlaužas no glāzes minūtes laikā, atstājot tajā bālgani dzeltenu šķidrumu ar nožēlojamām putu paliekām.
Smarža tam visam ir laba – smuks kadiķītis ar vājiem apiņiem. Garšā nedaudz jūtami apiņi, tad kaut kas dīvaini zāļains, kas varētu būt pats kadiķis. No otras puses, TAS dīvaini zāļainais un mazliet ziepjainais gan parasti atrodams tipiskos sūdalos un sastāda lielu daļu no ūdeņaini rūgtenā smeķa, kuru pat roka neceļas aprakstīt kā garšu. Pēcgarša gan ir patīkama, tāda rūgteni citronīga, bet šis prieks arī izgaist dažās sekundēs. Nu vismaz kaut kas.
Īsi visu to raksturojot – sūdalus ar kadiķu smaržu.