Vecais Bērtons

Žurks tobrīd visā nopietnībā pētīja alus pudeļu etiķetes. – Man jau likās, ka tas ir “Vecais Bērtons”, – viņš atzinīgi noteica. – Kāds saprātīgs Kurmis! Pati labākā manta!

Tā rakstīts bērnu grāmatā grāmatā par zvēru dzīvi vecajā, labajā Anglijā pirms gandrīz kāda gadsimta. Tiem, kas neatceras, tad šis Žurka monologs norisinās brīdī, kad abi ar Kurmi Ziemassvētku vakarā nejauši uzduras jau labu laiku pamestajām Kurmja vecajām mājām Kurmjagalā un Žurks revidē pagraba saturu. Šo notikumu zīmējumā ir iemūžinājis angļu mākslinieks Artūrs Rekhems, ilustrējot kārtējo “Vēja vītolos” izdevumu, kas nāca klajā 1940. gadā, gadu pēc paša mākslinieka nāves. Abos Latvijas izdevumos izmantotas mākslinieka E.H.Šeparda ilustrācijas, kurš alus dzeršanu nav zīmējis.

kurmis zurks

Alus, kas Žurkam abās rokās un iespiests padusēs un latviskajā izdevumā nedaudz kļūdaini tulkots kā “Vecais Bērtons” patiesībā ir Vecais Bērtonas. Saistīts ar pilsētu, nevis mūžvecu onkuli, bet to grāmatas tulkotājam M. Poišam var piedot, jo viņš nez vai interesējās par alus vēsturi. Turklāt arī pašā Anglijā Bērtonas alu jau bija nedaudz piemirsuši. Par šo vienu no 19.gs. slavenākajiem angļu brūvējumiem pirms gada nedaudz rakstīju savā portera rakstā, varbūt te vēl var pieminēt, ka mūsdienu Fullers ESB ir šī slavenā stiprā alus stipri pārveidots mazmazdēls. Laikam tik stipri, ka starp abiem nav īsti nekādas līdzības, kaut arī skaitās radinieki.

old burtonBet par Bērtonas alus problemātiku rakstu pavisam citā sakarā. Pirms mēneša vai pusotra Rīgā Brevinga salonā parādījās trešā lieliskās Fullers Past Masters sērijas pudele – Old Burton Extra. Šoreiz alus brūvēts, izmantojot recepti, kas pēc Fullers brūvēšanas grāmatu domām, izmantota 1931.gada 10.decembrī.

Old Burton Extra (7,3%) glāzē neliekas visai izskatīgs. Patumšs brūns un pat īpaši putu nebija, kas stiprajam alum gan neliekas nekāda milzu problēma.

Smaržā valda karameļiesals, nedaudz zāļains rūgtums un samērā labi sajūtams alkohols. Līdzīgas izjūtas arī  garšā, tomēr viss tik labi sakombinēts, ka alus, lēnām sildot, dzeras vienkārši lieliski. Pavisam labs angļu ziemas alus eksemplārs, turklāt liekas, ka vēl pēc gada pastāvēšanas alkohola piegarša varētu palikt daudz maigāka.

Tādēļ otru pudeli noliku pagrabā paglabāties uz gadu vai diviem, kopā ar abiem pārējiem iepriekšējās Past Master sērijas brāļiem. Jo, par laimi, visi ir samērā alkoholiski un, iespējams, visai labi uzlabos garšu tumsā un vēsumā dēdēdami.

Un jā, vēl interesanti ir tas, kas notika ar šīm četrām pudelēm stiprā Bērtonas alus, kad Žurks tās bija uzsildījis. Siltalus tika gādīgi izbarots mazgadīgajiem pelēniem, lai tie sasildītos pēc ilgās Ziemassvētku korāļu dziedāšanas laukā aukstumā. Tas vien jau liecina, cik viss tas notika tālā pagātnē, jo mūsdienās bērnu grāmatus autoru, kas savā sacerējumā pacienātu nosalušus bērniņus ar karstalu vai karstvīnu, tiesā iesūdzētu vismaz piecas dažādu ministrijas un nevalstiskās organizācijas.

  • krisha

    Dzeru tieshi tagad. Guards in punkts