Nezinu kāpēc, bet man dažkārt jautā – kurš alus man garšojot vislabāk. No vienas puses, skaidri taču zināms, ka gaume katram ir savādāka, bet vislabākais alus noteikti ir tas, ko nekad neesmu dzēris. Bet sirdī jau tāpat klusi zinu, kurš ir īstais. Vislabākās atmiņas, protams, man palikušas par pirms pusgada aprakstīto Cuthroat Pale Ale, taču domāju, ka dzerot otro reizi, garša vairs neliktos ne uz pusi tik laba.
Bet īstais, kurš garšo vienmēr, ir Tripel Karmeliet (8,40%), ko ražo Brouwerij Bosteels. Tas ir Tripel veida alus (gaišs stiprais beļģu eils) taču atšķirībā no parastā varianta, tiek izmantota daudz sarežgītāka izejvielu kombinācija – mieži, kvieši, auzas, gan iesalētā, gan neiesalētā veidā – kopā sanāk 6 dažādu veidu graudi. Internetos klīst apraksti, ka tā radītājs – Antuāns Bostels (Antoine Bosteels), ģimenes darītavas aldaris jau devītajā! paaudzē deviņdesmito gadu vidū esot vēlējies izveidot Tripel alu no dažādiem graudiem (parasti tam izmanto tikai miežu iesalu). Esot atklājies, ka pavisam līdzīgu recepti pirms nieka 500 gadiem izmantoja netālās pilsētiņas karmelītu ordeņa mūki un tā kā autortiesības jau bija notecējušas, tad Antuāns nekautrējās aizņemties dažus elementus no arhīvā atrastajām gudrībām.
Protams, tāpat jau skaidrs, ka patiesībā neko daudz vis neaizņēmās; mūsdienās nebūtu iespējams pilnvērtīgi atkārtot par 70 gadus vecu recepti, jo mainījušās ne tikai labības un apiņu šķirnes, bet arī pieejamās tehnoloģijas. Pavisam noteikti zināms, ka Antuāns no mūkiem paņēma kaut ko daudz svarīgāku – viņu vārdu, kuru izmantoja alus nosaukumā, bet tā kā mūki visos laikos tikpat kāri kā uz lūgšanām, bijuši uz alus brūvēšanu, nez vai viņi par to īpaši ļaunojās.
Šim alum patīkams ir vēl kas cits – glāze. Tās veidošanu uzmanījis Tripel Karmeliet autors Antuāns un šī noteikti ir skaistākā alus glāze, kādu nācies sastapt (fotogrāfijā nevar redzēt, bet tai ir viegli matēti lilijas simboli (fleur-de-lis) glāzes apakšdaļā). Izgatavota no ļoti plāna stikla – saskandinot skaņa ir vienkārši lieliska, turklāt forma pat visvairāk atšālējušos alu padara aromātisku. Vienīgi žēl, ka glāzē tik reti sanāk liet tai paredzēto saturu – Latvijā Tripel Karmeliet var iegādāties vienīgi Bon Vivant, kura cenas mani neuzrunā tik ļoti, ka pašrocīgs eksports no Beļģijas liekas saprātīgākais risinājums.
Pašu alu aprakstīt ir sarežģīti. Smarža ir brīnišķīgs saldens iesals ar nedaudz augļainu smaržu un vieglu rauga klātbūtni. Garšā ir jūtams viegls alkohols, bet pārsvarā dominē iesals, kas pāriet vieglā saldumā ar augļiem, kas saglabājas pēcgaršā. Lēnām tukšojot glāzi spēkā pieņemas lēni sildoša sajūta. Vienkārši perfekti. Grūti izteikties par šī alus labumu un izcilību.
Ja vajadzētu izvēlēties vienu alu, kuru varētu dzert līdz mūža galam, bet citus vairs nedrīkstētu, tas noteikti būtu šis. Tik ļoti man viņš patīk.