The World Guide To Beer

world beer guide1977.gadā britu žurnālists Maikls Džeksons publicēja “The World Guide to Beer”. Šī grāmata bija īpaša ar to, ka tā bija pirmā ilustrētā grāmata pasaulē, kas aptvēra dažādu valstu alus un par tiem pastāstīja sīkāk. Otrkārt, šajā grāmatā pirmo reizi tās autors dažādu valstu alus sagrupēja pēc “stiliem”. Mūsdienās šis alus stilu jeb veidu koncepts ir dažādu alus konkursu un vispār jebkādas alus grupēšanas pats pamats, bet tas viss tika “izgudrots” tikai pirms nieka 40 gadiem. Pasaules alus ceļvedis bija Džeksona pirmais lielākais panākums, kam vēlāk sekoja vēl daudz grāmatu par alu un viskiju, kuras tika pārdotas vairākos miljonos eksemplāru.

Kaut arī man mājās ir citas Džeksona grāmatas, tās visas ir sestie, septītie un nez kādi n-tie pārstrādātie izdevumi, kuriem ir visai maza līdzība ar oriģināliem. Nekad nebiju redzējis pašu pirmo, tādēļ britu Amazon atļāvos tādu nopirkt (pašu pirmo nē, bet 1979. atkārtoti publicēto izdevumu, kas gan ir identisks pirmajam). Neko dārgi nemaksā, 1 britu pensu plus 4 mārciņas par sūtīšanu uz Latviju, turklāt grāmata ideālā stāvoklī, gandrīz nelietota.

east

“The World Guide to Beer” ļoti labi var izjust pavisam neseno vēsturi, jo par Austrumeiropas alu grāmatā praktiski nekā nav. Par Čehoslovākiju ir diezgan daudz un izsmeļoši, acīmredzot, tur autors pabija, bet PSRS un visas pārējās Austrumeiropas valstis aiz dzelzs priekšskara ietilpinātas vienā atvērumā, kas redzams bildē augstāk. Lai būtu skaidrāk, ka tas ir ļoti maz, norādīšu, ka grāmatā ir aptuveni 120 atvērumi un Šveicei, Austrijai un Somijai veltīti divi līdz četri atvērumi katrai. Piemēram, Austrumvācijai ir veltīta viena lappuse, bet Rietumvācijai 45.

czech
Čehijā studenti ar rokām novāc apiņus. Rietumeiropā jau labu laiku šo ārkārtīgi laikietilpīgo darbu veic mehānizēti.

Kopumā Džeksona alus ceļvedī sakarīgi apskatītas tikai tradicionālās Rietumvalstis – rietumu un ziemeļu Eiropa, ASV un Kanāda, kā arī Austrālija un Jaunzēlande, kā arī pa vienai lappusei visai Āzijai, Latīnamerikai un Āfrikai, kaut gan bez pēdējām varēja mierīgi iztikt.

Grāmata ir interesanta tādā ziņā, ka iznākusi tieši pirms milzu pārmaiņām alus industrijā. Ja saka, ka nekas daudz 20.gs. beigās nav mainījies, tad droši iesaku palasīt šo citātu: “Lielākā daļa Beļģijas alus darītavu joprojām ir ģimenes īpašums (desmit miljoni Beļģijas iedzīvotāju var izvēlēties no 150 darītavu ražojumiem, kamēr 200 miljoniem amerikāņu jāiztiek ar aptuveni 60). Tā kā tās ir neliela komercdarbība, Beļģijas amatnieku darītavas ir viegli ievainojamas, bet to skaitam samazinoties, izdzīvojošās darītavas tiek aizvien vairāk novērtētas.” Džeksons vēl nezin, ka tikai desmit gadus vēlāk taps beļģu alus kompānija Interbrew, kas ātri kļūs par tik lielu monstru, ka iegādāsies ASV alus milzeni Anheuser-Bush un ražos vairāk nekā 25% visas pasaules alus 40 miljardu dolāru vērtībā gadā.

Hoegaarden darītava vēl ir pavisam maza ar antīku ekipējumu
Hoegaarden darītava vēl ir pavisam maza ar antīku ekipējumu

Džeksons raksta, ka Lielbritānijā pirms dažiem gadiem pilnībā pārtraukta portera ražošana, bet britu IPAi, kas tagad nereti tiek uzskatīta par ievērojamu alu, ir veltīts viens īss teikums tajās divās lappusēs, kur aprakstīti britu gaišie eili. Vispār vairāki 70.gados Džeksona minētie gaišie eili mūsdienās tiek saukti par IPĀm, kas labi parāda to, ka visa pārmērīgā alus klasifikācija ir mūsdienu fenomens.

Worthington's White Shield darītava Bērtonā vēl darbojas (tiek slēgta 1981.g.), turklāt fermentācijai izmanto veco Union sistēmu
Worthington’s White Shield darītava Bērtonā vēl darbojas (tiek slēgta 1981.g.), turklāt fermentācijai izmanto veco Union sistēmu

Interesanti lasīt arī to, ka ASV ir aptuveni garlaicīgas 50 darītavas, kuras ražo aptuveni vienādu alu un ir tikai viena darītava, kas gatavo ciešamu eilu – Anchor Brewing. Džeksons vēl nezina, ka Sierra Nevada un citas situāciju tikai pēc dažiem gadiem sagriezīs kājām gaisā un jau pēc 40 gadiem ASV būs vairāk nekā 2600 darītavu, kas ražos kaudzēm dažnedažādu alu.

Kopumā ļoti laba grāmata, kuru izlasot var labi novērtēt, cik daudz un cik milzīgas pārmaiņas pārdesmit gadu laikā notikušas alus nozarē.