Stāsts par Cēsu Alus Special

Unikāls, neatkārtojams, garšīgs un daudzus līdzīgus un visiem sen zināmus epitetus saviem aliem velta gan igauņu A. Le Coq, gan latviešu Cēsu Alus, gan lietuviešu Ragutis, kuri visi omulīgi mājo somu alus koncerna Olvi paspārnē. Tomēr daža laba (es laikam pat iedrošinātos teikta visa) šo darītavu produkcijas unikalitāte ir aizdomīga un unikalitātes pārbaudīšanai tika izvēlēts Cēsu Special 1590. Pats alus jau pat nav īpaši slikts, bet šoreiz runa nav par garšu.

special

Domāju, ka līdzība ir nepārprotama

Te atšķirīgās etiķetes var daudz smukāk redzēt

Te atšķirīgās etiķetes var daudz smukāk redzēt. Mani fascinē dažādās medaļas, piemēram, lietuviešu alus tās esot saņēmis par konkrēto brūvējumu. Par latviešu un igauņu medaļām vēsture klusē. Galvenais, ka katram ir tieši divas. Apbrīnojama sakritība pat sīkumos.

Gan Lietuvā, gan Igaunijā šis alus tiek pildīts arī bundžās, domājams, ka arī Latvijā tās drīz parādīsies. Alkohola saturs visiem ir 5.2% un uz visiem rakstīta tradicionālā pasaka par attiecīgās alus darītavas ilgstošajām tradīcijām. Es pat neteiktu, ka tradicionāla, tur tiek 10 balsīs dziedāts par alus darīšanas neizsakāmi vecajām tradīcijām, A. Le Coq tās ir 200 gadus vecas, Ragutim ap 150, bet Cēsu Alus visus saliek vienos vārtos.

Nu labi, bija slinkums un paņēmām vienu un to pašu fonu un burtus, mārketinga un dizaina speciālisti var teikt. Par recepti man šaubu nav – A. Le Coq darītavā man tika apliecināts, ka visas savas receptes izstrādā paši un tās ir unikālas. Drošības dēļ visiem iesaistītajiem alus kombinātiem aizsūtīju īsu pastiņu ar aptuveni šādu jautājumu: “Jūsu konkrētais alus pēc skata ir visai līdzīgs tam un tam kaimiņvalsts alum. Vai to saturs ir pilnīgi vienāds?”.

A. Le Coq
These are not same beers as A.Le Coq Special is produced in Estonia in A.Le Coq Brewery, Cesu Special in Latvia in Cesu Brewery.  [Tie nav vieni un tie paši ali, jo A.Le Coq Special ražo Igaunijā, Cēsu Special Latvijā Cēsu Alus darītavā]

Cēsu Alus
AS „Cēsu alus” piedāvātais produkts „Cēsu Special” un Igaunijas alus darītavas A le Coq ražotais alus „A Le Coq Special” nav viens un tas pats produkts. [...] Lai arī ražots pēc vienādas receptūras, tomēr ražošanas process katrā alus darītavā ir atšķirīgs, tādēļ arī  garšas īpatnības pielāgotas katras valsts lokālajam tirgum.

Ragutis
Volfas Engelman Rinktinis and Cesu Alus Special is produced in Ragutis, Lithuania. [Volfas Engelman Rinktinis un Cēsu Alus Special ražo Ragutī, Lietuvā]

Es nerunāšu par pretrunām, teiksim, igaunis zin, ka Cēsu Special ražo Cēsīs, bet lietuviete, ka Lietuvā (Uz Cēsu Alus pudeles kā ražotājs minēts Ragutis). Nu tas ir mazsvarīgi, galu galā, viņu ali tiek ražoti pa visām malām un kā viens darbinieks var zināt, no kura kakta viņi nākuši. Skuju tev nacionālā identitāte.

Bet Cēsu Alus ar nekonkrētību apgarotā atbilde ar mani iepriecināja visvairāk. Vienāda receptūra, bet dažāds ražošanas process…. Es domāju, ka Cēsīs diezgan labi atšķir vecmāmiņas pankūku recepti, kura rakstīta uz taukiem noķēpātas nodzeltējušas lapiņas un karājas pie sienas piesmēķētā lauku virtuvē no industriāla alus receptes, kur vissīkākās brūvēšanas detaļas norādītas ar lielu precizitāti. Un ja alus receptē rakstīts, ka ūdenī jābūt tādām un tādām minerālvielām, tik un tik iesala jāvāra tik un tik grādu temperatūrā… Ja nemaldos, tad ekskursijās diezgan lepni tiek izrādīts lepnais ražošanas komplekss, kur viss notiek uz grama simtdaļām ar bezmaz sekundes tūkstošdaļas precizitāti.

Protams, tas viss bez praktiskas pārbaudes ir tukša muldēšana. Vispirms paldies lasītājam Pipukam par pūlēm, no Igaunijas atsūtot alu. Vērtētāju panelis, kurš sastāvēja no alus pasākuma nr. 2 dalībniekiem, centās būt maksimāli objektīvs.

O jā, garša ir neatkārtojama, Cēsu Special 1590 garšā jūtama gadsimtu laikā uzkrātā unikālā Cēsu pils pelējuma īpašie skābenie toņi, kas patīkami rezonē ar maigi saldeno iesalu un dižciltīgajiem aromātiskajiem apiņiem. Savukārt A. Le Coq 1890 garša ir mūsdienīgāka un modernāka, ļaujot izjust apburošu un sulīgu augļu estēru buķeti. Ragutis Volfas Engelman ir nedaudz robustāka un asāka, toties izteiktāka, ar vīrišķīgu apiņu skarbumu, kas lieliski nobalansē viegli karamelizēto iesalu.

Šitāds jau būtu skaisti, bet šoreiz jāsaka – ne sūda nekā. Šis alus viens no otra atšķiras tāpat kā Rasas un Limbažu piens, kurus pilda no vienas kannas uz vienas un tās pašas līnijas. Vispār jau pēc ilgas garšošanas tika pamanīta atšķirība starp Ragutis/Cēsu Alus produktu un A. Le Coq ražojumu. Igauņu brūvējumam ir tāda kā asāka piegarša, nedaudz izteiktāka apiņu garša. Abi Lietuvā ražotie gan ir vienādi kā divas ūdens lāses.

Man pat nav skaidrs kādēļ šāds muļķīgs cirks ir nepieciešams – ar kaut kādiem aplinkus mājieniem izlikties, ka alus ir dažāds, bet izmantot vienu un to pašu iepakojumu un saturu…nu labi, es saprotu, ka lētāk ir paņemt somu laipni piedāvāto recepti, uzlīmēt dažādu valodu etiķetes un nedaudz tās individualizēt, atbilstoši vietējam tirgum. Nedrīkst jau aizmirst, ka alus ražotāji ir nevis altruistu biedrība, bet parasti kapitālisti. Bet tik un tā man šis pasākums nedaudz atgādina patērētāju mānīšanu.

Par tādu es neuzskatu gadījumu, kad, piemēram, Carlsberg alu ražo visās pasaules malās, tas ir pietiekoši normāli. Bet par negodīgu es sauktu pasākumu, ja Aldaris, zinot, ka vietējam tirgum labāk patīk vietējie ražojumi, izlaistu parasto Carlsberg alu ar nosaukumu Kārļakalns 1937 un cita starpā piebilstu, ka ražo kvalitatīvu alu tieši no šī gada, nekur pašu Carlsberg nepieminot. Protams, ka  daudzu patērētāju galvās šāds pasākums liktu asociēt alu ar kaut ko unikālu, paša Aldara izstrādātu.

Tāpat arī Cēsu, nekur jau viņi nesaka un neteiks, ka tieši šis alus ir izstrādāts Cēsīs. Tā vietā viņi līmē divdomīgas etiķetes un maļ savas vecās dzirnas par Cēsu alus gadsimtiem ilgajām tradīcijām. Maļ un maļ, kamēr cilvēki sāk uzskatīt, ka Cēsu alus pats patiešām ir izstrādājis pats savas receptes vai ražo visus pašlaik pārdošanā esošos alus ar Cēsu Alus zīmolu.

Nobeigumā lieliski iederas šis Cēsu alus E. Zatleres teiktais, attiecībā uz alus darītāju pašregulācijas kodeksu, kuru Cēsu alus diezgan ilgu laiku pat neparakstīja:

“Mūsu atbildībā ir rūpes par patiesas un pilnīgas informācijas nodošanu patērētājam – gan darbs pie alus darītāju pašregulācijas kodeksa izstrādes, gan iesaistīšanās patērētāju informēšanas un izglītošanas projektos”.

  • Pipuks

    Vai ar “pētījuma” rezultātiem tika iepazīstināti arī visi trīs alus brūži?

    PS Ko vispār Cēsis ražo cēsīs? Ir tāda sajūta, ka viss nāk no Lietuvas vai Igaunijas.

  • sdrāv

    (neatceros, es to varbūt jau šajā blogā esmu minējis [bet varbūt kaut kur citur])
    ja ne kādu citu alu, tad Cēsīs noteikti ražo “unikālo” Mītavas alu ;DDD Pēc “unikālās” Jubalta vectēva receptes. Interesanti, kā to mītavnieku sauc Lietuvā un Igaunijā… un kāda tur leģenda ir izdomāta… Volfa Engelmana ārlaulības brālēna recepte varbūt :DD

  • dzerualu

    Pipuk, viņi paši to lieliski zin :).

    Ko ražo Cēsīs, ko Igaunijā, ko Lietuvā, precīzi nezinu, bet tās shēmas ir pietiekoši sarežģītas. Nezinu vai pat vēlos tām izsekot. :)

  • akuu

    pagājšnedēļ sanāca atvest no lietuvas lāčplēša dzintara alus dvīņubrāli no lietuvas.. Salīdzinot ar Latvijas, šķita ka lietuvas variants bija galvas tiesu pārāks gan ar apiņu, gan iesala aromātu

  • janis

    A tu nebaidies ka pēc šitās kaunpilnās atmaskošanas tevi nogalinās? Es domāju ka cilvēki vienkārši rosās kā nu var un krimināllikumu nepārkāpj. NU tā viņi varētu tev atbildēt. Tipa, ko cepies?….galvenais ka alus labs. Nu viņi jau paši domā laikam ka labs. Es te tādu interesantu krievu grāmatu atradu par alus ražošanu un tur dikti smalki aprakstīts ražošanas process mūsdienās. Jāsaka ka iesals, ūdens, apiņi- tas ir jau sen noiets un arhaisks sentiments. Ja mēs mēģinātu izdabūt no piemēram cēsu alus visas sastāvdaļas tad gan kāds tiktu nogalināts.

  • kaspiic

    Izlasīju vienā grāmatā tādu terminu: “mainstreem beer”. Pie šīs kategorijas varētu attiecināt arī dažu labu Latvijas alu…

  • janis

    Pie mainstreem beer var pieskaitīt 95% vsas pasaules alus un tas jau nav nekas slikts.

  • MCB

    Par Jubaltu un viņa ”dzimtas recepti” esmu dzirdējis versiju, ka sākumā viņš esot gājis ar šo storiju uz Aldari, taču tur dabūjis kurvīti. Tad devies pē CēsuAlus. Par tālāko visi jau zin…

  • atecina

    Vēl pajautājiet, kādu piķi Jubalts ar kompāniju paprasīja par šo štellīti..
    Kompliments autoram par šo rakstu. Stils nevainojams, saturs pilnīgs un nobeigums vienkārši jauks. Priekā!

  • kaspiic

    kā šis- “no name beer”?

  • janis

    Tu domā “notastebeer”?

  • Boja

    Man, liekas, ka lai nečakarētu labu lapu, vajadzētu runāt par reālo dzīvi (un par alu, hehe)
    Nu neeksistē Salavecīts, bet pēc 13.g vecuma, par to vajadzētu beigt cepties.
    Salīdzināt un kritizēt alus vajag, kritizēt melīgas vai debīlas mārketinga aktivitātes arī, bet noraut masku starptautiskam uzņēmumam un paziņot, re, – starptautisks uzņēmums! ir drusku smieklīgi. Padomā, vienādas etiķetes… Protams, ka produkts būs no vienas tvertnes.
    Ar interesi izlasītu zinošu rakstu par alus darīšanas procesa un izejvielu atšķirībām lielražotnēs vs “īstais alus”.
    Vajadzēja ielikt vērtējumu apskatītajiem aliem.
    Nu ja jau par iepakojumu (vai par konkr, produkta mārketingu vispār), tad atsevišķu vērtējumu tam.

  • janis

    To Boja:
    Nebūtu man slinkums rakstīt garus palagus es tev nostāstītu skaidri un populāri lielo brūvētavu ražošanas tehnoloģiju un receptūru. Tikai tici man – Tev negribēsies to visu zināt. Kas attiecas uz to pašu re3cepšu pielāgošanu mājbrūvētājiem tad galvenais nosaki kādam konkrētam stilam atbilst konkrētais kārotais produkts un atrodi I-netā šā stila recepšu klonus. Tālāk jau brūvera prasmes un izejnielu jautājums. Ja ir konkrēti jautājumi tad prasi.

  • http://www.cesualus.lv Gustavs

    Augsti novērtēju autora mērķtiecību apjautāt visus ražotājus Baltijas līmenī, visu cieņu!
    Tikai vēlos teikt,ka nav tik drūmi kā te sarakstīts! Tapēc arī tādas brīvas un neiespringušas atbildes no kompāniju darbiniekiem :). Paldies autoram, jau informēju savus kolēģus, lai turpmāk sniedz preczīzākas atbildes uz jautājumiem.
    Motīvs līdzīgām etiķetēm saistīts ar to, ka šī melnā etiķete uz caurspīdīgās pudeles mums vienkārši iepatikās un to aizņēmāmies no mūsu māsas kompānijas.
    Alus receptes gan katra kompānija izstrādāja atsevišķi – pareizi autors norāda Latvijai, Lietuvai sava (viena garša), Igaunijai sava.
    Mums (Cēsu alum) nav tādas stratēģija, ka ir alus recepte, ko ražo vairākās valstīs, piemēram kā Heineken. Strādājam priekš Latvijas alus lietotājiem, un tikai par viņiem arī uztraucamies!
    Nepatīkams man ir apgalvojums, ka Cēsinieki neko nebrūvē. Tās gan ir pilnīgas muļķibas 98% no Latvijā izplatītās Cēsu alus produkcijas ir Cēsīs ražotas. Par produkcijas autentiskumu var pārliecināties izpētot pudeles etiķeti vai skārdeni, ja produkts nav ražots Latvijā , tad uz tā arī tā ir norādīts. Šajā konkrētā gadījumā arī par Special patērētājs nav maldināts!
    Jebkurā gadījumā paldies par interesi, pie trūkumiem piestrādāsim ;)!

  • dzerualu

    Gustav, paldies par atbildi. Protams, visai grūti noticēt, ka etiķete vienkārši iekrita acīs un to tā “nejauši” aizņēmās, īpaši ņemot vērā dažu Lietuvas paziņu pieredzi komunikācijā ar Cēsu alus māsas kompāniju Ragutis, kura samērā veikli un ātri sapinās savos apgalvojumos. :) Bet nu ok, tas jau zināms, ka Baltijas kompānijām vienāda mārketinga stratēģija daudzās jomās.

    Par ražošanu Latvijā vai ārpus tās, iespējams, es pārspīlēju. Es jau saprotu, ka patērētāju ļoti briesmīgi nemaldina, jo, ja Cēsu Alus gribētu patērētāju maldināt, uz alus uzdrukātu vienkārši “Made in EU”. Bet tik un tā mani nefascinē doma, ka alus, kura nosaukums vairāk vai mazāk liecina par latvisku izcelsmi, tiek ražots ārpus Latvijas.

  • janis

    to Gustavs: Vai Jūs patiešām domājat ka ražojat labu alu? Pārdošanas apjomi nevarētu kalpot kā arguments, jo ja Jūsu alus būtu vienā cenā ar Tērveti, Užavu, Valmiermuižu, Bausku tad nedomāju ka Jūs pārdotu kaut vienu pudeli. Un vēl tāds jautājums pavisam naivs- vai nevarētu padalīties ar stiprā Valterīša recepti un tehnoloģiju , ja protams nav kauns? Un vēl tāds naivs jautājums- vai patiešām Jūs norādat visas sastāvdaļas uz etiķetes? Vēl tāds naivs jautājums – kāds ir Jūsu iecieītākais alus, gan Cēsu gan kāds cits? Vēl tāds muļķīgs jautājums – vai patiešām Mītavas recepti ir izdomājis Jubalta vectēvs un vai arī viņš savā laikā pirka iesalu no Vikingmalt? Ceru uz godīgu atbildi.

  • http://www.cesualus.lv Gustavs

    to Janis: Netikai domāju,bet esmu pārliecināts, ka ražojam labu alu (Cēsu Premium the best). Te varētu sekot teksts kā un kapēc, bet man ir nojauta, ka aģitācija šai lapai nepiestāv.
    Nav skaidrs, kas tieši Tev interesē stiprajā valterītī. Savā ziņā standarta recepte – iesals, apiņu ekstrakts (starpcitu 2 veidi)un ūdens. Alus nepastarizēts, filtrēts. Alum 8% alk. Neesmu šī alus mērķauditorija un pie sirds man ir vieglāki ali.
    Par sev īpaši iecienītiem, kad meklēju kontrastus, atzīstu Guiness un Organic Ale (St.Peters Brewery). Ar pirmo nav problēmu Rimi var nopirkt, bet ar otru ir jāpapūlas, lai dabūtu(Latvijā vēl neesmu atradis).
    Par tām etiķešu lietām, man jautājums vairāk Tev : Cik daudz informācijai par alu vajadzētu būt uz etiķetes ? Alus sastāvdaļas lielāko tiesi aliem ir vienādas atšķirības ir pagatavošanas tehnoloģijā (fermentācija, filtrēšana u.c.) un atsevišķās sastāvadaļu niansēs (piemēram iesalā). Par Mītavu uzrakstīšu atsevišķā komentā, jo to jautājums vairākiem interesē.

  • http://www.cesualus.lv Gustavs par Mītavu

    Ar Mītavu atgadījums bija pa visam vienkāršs. Atnāca pie mums cienijamie māklienieki un teica taisam īstu alu. Tā viņi arī ielīda visās alus brūvēšanas detaļās – paši testēja iesalus, alus misas un finālā akceptēja pēdējo alus receptūru. Vai tā bija Jubalta tēva recepte vai ne, simtprocentīgi nevaru apagalvot, burtnīciņa ar Jubalta tēva pierkastiem bija (!). Zinu, ka viņiem bija skaidra vīzija kādam ir jābūt alus, kā arī viņi pilnībā koriģēja procesus un neļāvās iespaidoties. Dedzīgākas personas par savu lietu nebiju sastapis. Zem šī alus viņi ir savā ziņā ir parakstījušies, tādēl alum turpina sekot līdzi vēl šodien.
    Ja vecais Jubalts pa tiešām ir brūvējis alus, tad visticamāk viņš iesalu pircis mazos apjomos paciņās – padomju laikos tādas varēja nopirkt fasētas pa 500 g ;).
    Mītavas pagatavošanai patiešām izmantoti citi iesali nekā standarta gaišajam alum (pavisam Eiropā izmanto 17 dažādus iesalus). Iesals ir vairāk grauzdēts un tumšāks, kas alum piedod tumšāku krāsu,stingrāku un saldāku garšu.
    Visi Mītavas ali, kas saražoti ir brūvēti Cēsīs un savādāk būt nevar, jo tāda ir vienošanās ar Prāta vētru.

  • janis

    Nu tātad Apinītim ir lietots iesals ? 8% bez cukura pievienošanas? Vismaz uz etiķetes iesals neparādās. Lai dabūtu 8% ir jālieto daudz vairāk iesala uz litru nekā piemēram premiumam. Tad jau arī cenai jābūt 2 reiž augstākai. Muļķīgs Pana Klekša stila jautājums – Vai taisnība ka tādu alu kā Apinītis pagatavošanā izlietotās drabiņas tiek intensīvi skalotas ar ūdeni, kur ūdenim tiek nedaudz smarža. Tad tiek pievienots maltozes sīrups(patoka) un rūgšanas paātrinātājs. Nedomāju ka ir iespējams sasniegt tik zemu cenu aizņemot ilgstoši raudzēšanas un nogatavināšanas tvertnes. Tātad process tiek intensificēts izmantojot nedaudz piedevu kuru klātbūtne neparādās uz etiķetes. Runājot par Tavu alus izvēli tad tie ir eili nevis lāgeri. Cik nu ir sanācis dot degustēt cilvēkiem gan savu gan pirkto alu , tad eili tautai patīk. Kad Cēsis sāks ražot eilus? Varbūt es jums varu uztaisīt pāris receptes tāpat kā mākslinieki ,visos smalkumos – sākot ar ūdes ķimisko sastāvu, apiņu izvēli, iesalu izvēli, rauga izvēli, iesala mērcēšanas režimiem un alfa un beta amilāzes attiecībām, sākotnējā un gala blīvuma kalkulāciju, alfa skābes kalkulāciju, ūdens patēriņa kalkulāciju, krāsas kalkulāciju, raudzēšanas temperatūras un ilguma kalkulāciju, filtrēšanas nosacījumiem un optimālākajiem pasterizēšanas nosacījumiem. Ar vien vārd sakot līdzīgi kā tas bija ar to prāta vētru un vectēva kladīti.

  • janis

    Atvainojos – cukurs neparādās uz etiķetes.

  • janis

    Ā…un es te nesen atcerējos vienu ļoti kaunpilnu Cēsu alus publisko aktivitāšu izpausmi – viņu organizētās alus dzeršanas sacensības uz ātrumu kur galvenais arbitrs bija zatlera dēls. Es domāju ka šāds pasākums jebkura sevi cienoša alus baudītāja acīs ir vienkārši nožēlojama plebejiska izklaide. Te arī patiesībā alus vietā varēja būt ūdens vai arī varbūt ka uz tieši šādu analoģiju Cēsu alus arī vēlējās norādīt. Lai būtu par labu piāristu nepietiek tikai būt pozitīvam, smaidīgam un ar atbilstošu diplomu kabatā, vajag dabas dotu talantu un gudru galvu.

  • http://www.cesualus.lv Gustavs

    Jāni, baigais negatīvisms Tevī! Secinu, ka alus nozarei tālu nestāvi, interesanti ir ar Tevi te papļāpāt. Bet diemžēl jebkuru personu ar savādāku viedokli Tu personīgi noliec. Vai šāda rīcība nav plebejiska?
    Čempionāts bija laba padarīšana, pulcējās tur normāli čaļi un gan dalībniekiem, gan skatītājiem bija jautri. Ja tieši šāds virziens Tev nepatīk ir o.k., bet liec manu galvu mierā!
    Par apiņa alu nezinu nav manējais, bet par saviem aliem varu teikt, ka visi Cēsu ali tiek pagatavoti 100% no iesala un alkahols tiek iegūts iesala mijiedarbībā ar cukuru. Jo lielāks alkahola procents, jo vairāk ir bijis iesals un cukurs (līdz ar to process dārgāks). Produkta cenu pie esošās konkurences , jau vairāk nosaka tirgus nevis konkrētā produkta pašizmaksa. Turpretīm izlietotās draviņas (par kurām Tev ir interese) tiek pārdotas Cēsu zemniekiem, ko viņi tālāk izmanto lauksaimniecībā.
    Ja sīkāk par detaļām un Tavu piedāvājumu tiekamies uz vietas Cēsīs. Parādīšu arī kā alu brūvējam;) Man emails: gustavsz@cesualus.lv

  • Andis

    Man sāk likties, ka kāds ir aizrāvies ar braukšanu augumā. Mēs visi lietojam tā saucamos širpotreba produktus un tāpēc nevajag cepties. Skaidrs, ka uzņēmums, kas pretendē uz nopietnu tirgus daļu domā daudz savādāk nekā viens frīks, kurš laistās ar katliem pa dārzu(es arī esmu starp viņiem) un mēģina sasniegt garšas baudas augtāko pakāpi. Katrs, kurš strādājis industrijā saprot, ka, lai iegūtu lielāku konkurētspēju jāizdomā dažādi viltīgi gājieni, un vidējam patērētājam ir dziļi pie Daugavas kā tas notiek, ka tik cena laba, daudzmaz garšo pēc tā, ko Tu esi gaidījis un nākamā dienā nav paģiru. Respektīvi, katram sava vieta un uzstādījumi.

  • dzerualu

    Nujā, viedokļu apmaiņa te laikam nedaudz par skarbu izvērsusies.

    Vienīgais, ignorējot stāstu par sastāvdaļām, man acīs uzreiz iekrita kāds Gustava apgalvojums – “Produkta cenu pie esošās konkurences, jau vairāk nosaka tirgus nevis konkrētā produkta pašizmaksa”.

    Dominējošais stāvoklis, produkta cenu neietekmē pašizmaksa…ja mani atmiņa neviļ, tad Konkurences likuma 13. pants attiecas uz šādiem gadījumiem. Interesanti, protams.

  • http://www.cesualus.lv Gustavs

    to dzeru alu
    Mans apgalvojums būtu precīzāks, ja teiktu: “Rāžotāja uzcenojums konkrētam produktam ir atkarīgs no pieprasījuma un piedavājuma. Jo lielāks piedāvājums pret pieprasījumu, jo mazāks ražotāja uzcenojums un līdz ar to produkta gala cena. Konkurence noregulē tirgu tā, lai finālā pircejs nepārmaksā. Protams, katra ražotāja mērķis ir radīt produktus, kurus nevar aizstāt ar līdzīgām alternatīvām un līdz ar to tie būtu ārpus konkurences :).

  • janis

    Nu ar alus industriju man nav nemazākā sakara. Esmu viens no tiem frīkiem kas darbojas pa mājas laboratoriju un attiecīgiesmu spiests pārzināt visu procesu smalkumos , jo mērķis ir atrast svēto grālu – alu kas garšo visiem un ir ar zemu pašizmaksu. Un nevajag jaukt agresiju ar negatīvismu. Lielāku optimistu par mani nemaz nav tik viegli atrast. Nolikt citu viedokli nav plebejiski, bet nepieklājīgi. Plebejiski ir dzert apinīti. Plebeji senajā Romā bija vienkāršā tautas massa, bet mūsdienās šis jēdziens ir pārfrāzēts attiecinot to uz nedomājošo tautas massu. Plebejs nav tas pats kas piemēram muļķis kretīns losis vai kāds cits lamuvārds. Eh ..žēl ka jūs tik maigi …a man patīk tieši šādas domu apmaiņas.

  • UzminiNu

    Cilvēkiem par pārsteigumu varu minēt ka lielākā daļa Cēsu alus “saražotā” alus netop vairs Igaunijā, bet gan tiek brūvēts BALTKRIEVIJĀ.
    Jā padomāsiet, kā tas ir iespejams?
    Globalizācija dārgie cilvēki, globalizācija:).