Unikāls, neatkārtojams, garšīgs un daudzus līdzīgus un visiem sen zināmus epitetus saviem aliem velta gan igauņu A. Le Coq, gan latviešu Cēsu Alus, gan lietuviešu Ragutis, kuri visi omulīgi mājo somu alus koncerna Olvi paspārnē. Tomēr daža laba (es laikam pat iedrošinātos teikta visa) šo darītavu produkcijas unikalitāte ir aizdomīga un unikalitātes pārbaudīšanai tika izvēlēts Cēsu Special 1590. Pats alus jau pat nav īpaši slikts, bet šoreiz runa nav par garšu.
Domāju, ka līdzība ir nepārprotama
Te atšķirīgās etiķetes var daudz smukāk redzēt. Mani fascinē dažādās medaļas, piemēram, lietuviešu alus tās esot saņēmis par konkrēto brūvējumu. Par latviešu un igauņu medaļām vēsture klusē. Galvenais, ka katram ir tieši divas. Apbrīnojama sakritība pat sīkumos.
Gan Lietuvā, gan Igaunijā šis alus tiek pildīts arī bundžās, domājams, ka arī Latvijā tās drīz parādīsies. Alkohola saturs visiem ir 5.2% un uz visiem rakstīta tradicionālā pasaka par attiecīgās alus darītavas ilgstošajām tradīcijām. Es pat neteiktu, ka tradicionāla, tur tiek 10 balsīs dziedāts par alus darīšanas neizsakāmi vecajām tradīcijām, A. Le Coq tās ir 200 gadus vecas, Ragutim ap 150, bet Cēsu Alus visus saliek vienos vārtos.
Nu labi, bija slinkums un paņēmām vienu un to pašu fonu un burtus, mārketinga un dizaina speciālisti var teikt. Par recepti man šaubu nav – A. Le Coq darītavā man tika apliecināts, ka visas savas receptes izstrādā paši un tās ir unikālas. Drošības dēļ visiem iesaistītajiem alus kombinātiem aizsūtīju īsu pastiņu ar aptuveni šādu jautājumu: “Jūsu konkrētais alus pēc skata ir visai līdzīgs tam un tam kaimiņvalsts alum. Vai to saturs ir pilnīgi vienāds?”.
A. Le Coq
These are not same beers as A.Le Coq Special is produced in Estonia in A.Le Coq Brewery, Cesu Special in Latvia in Cesu Brewery. [Tie nav vieni un tie paši ali, jo A.Le Coq Special ražo Igaunijā, Cēsu Special Latvijā Cēsu Alus darītavā]
Cēsu Alus
AS „Cēsu alus” piedāvātais produkts „Cēsu Special” un Igaunijas alus darītavas A le Coq ražotais alus „A Le Coq Special” nav viens un tas pats produkts. [...] Lai arī ražots pēc vienādas receptūras, tomēr ražošanas process katrā alus darītavā ir atšķirīgs, tādēļ arī garšas īpatnības pielāgotas katras valsts lokālajam tirgum.
Ragutis
Volfas Engelman Rinktinis and Cesu Alus Special is produced in Ragutis, Lithuania. [Volfas Engelman Rinktinis un Cēsu Alus Special ražo Ragutī, Lietuvā]
Es nerunāšu par pretrunām, teiksim, igaunis zin, ka Cēsu Special ražo Cēsīs, bet lietuviete, ka Lietuvā (Uz Cēsu Alus pudeles kā ražotājs minēts Ragutis). Nu tas ir mazsvarīgi, galu galā, viņu ali tiek ražoti pa visām malām un kā viens darbinieks var zināt, no kura kakta viņi nākuši. Skuju tev nacionālā identitāte.
Bet Cēsu Alus ar nekonkrētību apgarotā atbilde ar mani iepriecināja visvairāk. Vienāda receptūra, bet dažāds ražošanas process…. Es domāju, ka Cēsīs diezgan labi atšķir vecmāmiņas pankūku recepti, kura rakstīta uz taukiem noķēpātas nodzeltējušas lapiņas un karājas pie sienas piesmēķētā lauku virtuvē no industriāla alus receptes, kur vissīkākās brūvēšanas detaļas norādītas ar lielu precizitāti. Un ja alus receptē rakstīts, ka ūdenī jābūt tādām un tādām minerālvielām, tik un tik iesala jāvāra tik un tik grādu temperatūrā… Ja nemaldos, tad ekskursijās diezgan lepni tiek izrādīts lepnais ražošanas komplekss, kur viss notiek uz grama simtdaļām ar bezmaz sekundes tūkstošdaļas precizitāti.
Protams, tas viss bez praktiskas pārbaudes ir tukša muldēšana. Vispirms paldies lasītājam Pipukam par pūlēm, no Igaunijas atsūtot alu. Vērtētāju panelis, kurš sastāvēja no alus pasākuma nr. 2 dalībniekiem, centās būt maksimāli objektīvs.
O jā, garša ir neatkārtojama, Cēsu Special 1590 garšā jūtama gadsimtu laikā uzkrātā unikālā Cēsu pils pelējuma īpašie skābenie toņi, kas patīkami rezonē ar maigi saldeno iesalu un dižciltīgajiem aromātiskajiem apiņiem. Savukārt A. Le Coq 1890 garša ir mūsdienīgāka un modernāka, ļaujot izjust apburošu un sulīgu augļu estēru buķeti. Ragutis Volfas Engelman ir nedaudz robustāka un asāka, toties izteiktāka, ar vīrišķīgu apiņu skarbumu, kas lieliski nobalansē viegli karamelizēto iesalu.
Šitāds jau būtu skaisti, bet šoreiz jāsaka – ne sūda nekā. Šis alus viens no otra atšķiras tāpat kā Rasas un Limbažu piens, kurus pilda no vienas kannas uz vienas un tās pašas līnijas. Vispār jau pēc ilgas garšošanas tika pamanīta atšķirība starp Ragutis/Cēsu Alus produktu un A. Le Coq ražojumu. Igauņu brūvējumam ir tāda kā asāka piegarša, nedaudz izteiktāka apiņu garša. Abi Lietuvā ražotie gan ir vienādi kā divas ūdens lāses.
Man pat nav skaidrs kādēļ šāds muļķīgs cirks ir nepieciešams – ar kaut kādiem aplinkus mājieniem izlikties, ka alus ir dažāds, bet izmantot vienu un to pašu iepakojumu un saturu…nu labi, es saprotu, ka lētāk ir paņemt somu laipni piedāvāto recepti, uzlīmēt dažādu valodu etiķetes un nedaudz tās individualizēt, atbilstoši vietējam tirgum. Nedrīkst jau aizmirst, ka alus ražotāji ir nevis altruistu biedrība, bet parasti kapitālisti. Bet tik un tā man šis pasākums nedaudz atgādina patērētāju mānīšanu.
Par tādu es neuzskatu gadījumu, kad, piemēram, Carlsberg alu ražo visās pasaules malās, tas ir pietiekoši normāli. Bet par negodīgu es sauktu pasākumu, ja Aldaris, zinot, ka vietējam tirgum labāk patīk vietējie ražojumi, izlaistu parasto Carlsberg alu ar nosaukumu Kārļakalns 1937 un cita starpā piebilstu, ka ražo kvalitatīvu alu tieši no šī gada, nekur pašu Carlsberg nepieminot. Protams, ka daudzu patērētāju galvās šāds pasākums liktu asociēt alu ar kaut ko unikālu, paša Aldara izstrādātu.
Tāpat arī Cēsu, nekur jau viņi nesaka un neteiks, ka tieši šis alus ir izstrādāts Cēsīs. Tā vietā viņi līmē divdomīgas etiķetes un maļ savas vecās dzirnas par Cēsu alus gadsimtiem ilgajām tradīcijām. Maļ un maļ, kamēr cilvēki sāk uzskatīt, ka Cēsu alus pats patiešām ir izstrādājis pats savas receptes vai ražo visus pašlaik pārdošanā esošos alus ar Cēsu Alus zīmolu.
Nobeigumā lieliski iederas šis Cēsu alus E. Zatleres teiktais, attiecībā uz alus darītāju pašregulācijas kodeksu, kuru Cēsu alus diezgan ilgu laiku pat neparakstīja:
“Mūsu atbildībā ir rūpes par patiesas un pilnīgas informācijas nodošanu patērētājam – gan darbs pie alus darītāju pašregulācijas kodeksa izstrādes, gan iesaistīšanās patērētāju informēšanas un izglītošanas projektos”.