Salīdzinoši nelielā Bambergas pilsētele Bavārijas ziemeļu dalā ir traki slavena ar saviem alus brūžiem, galu galā pasaulē ir maz pilsētu, kur uz 70 000 cilvēku ir 10 alus brūži. Visslavenākais tās darinājums ir dūmalus – alus, kurš tiek darināts no bērza malkas apdūmota iesala. Dūmalū ir jājūt spēcīga dūmu garša, aptuveni kā dzerot blenderī samaltu lauku mājas skurstenī kūpinātu gaļu.
Mūsdienās dūmalu darina tikai divas no desmit Bambergas darītavām, pārējā Vācijā, protams, ir vēl vairākas. Tomēr ļoti labi pazīstams ir tikai tas, kurš tiek pārdots ar Aecht Schlenkerla vārdu. Schlenkerla nav nekāda saistība ar mūkiem vai senvācu tradīcijām, tā tulkojums no Bavārijas dialekta saistīta ar kādreizējā šīs darītavas īpašnieka klibojošo gaitu. Aptuveni sanāk Īstens Klibais.
Pirms dažiem mēnešiem biju Bambergā un sanāca veldzēties šīs darītavas krogā, lejā var samērā izskaistināto izkārtni redzēt. Arī pats krogs ir ļoti patīkams un labi pārstāv šī reģiona tradīcijas. Pie ieejas ir priekštelpa ar lodziņu, kurā alus tiek pasniegts pašiem steidzīgākajiem klientiem ar viegli sarkaniem deguniem, kuri tos izmet kā ogas, turpat stāvot kājās un iet tālāk savās gaitās. Pa labi restorāns ar baltiem galdautiem, bet pa kreisi neliela zālīte ar lielu koka mucu mazliet sānos un prastiem, un gariem koka galdiem, pie kuriem blīvā kaudzē sasēžas vietējie un stundām diskutē. Atmosfēra vienkārši lieliska.
Schlenkerla tavernas Bambergā izkārtne. Sešstaru zvaigzne izkārtnē ir aldaru simbols (der Brauerstern), kas Bavārijā 15.gs. izveidojās neatkarīgi no jūdaisma un šajā gadījumā apzīmē galveno konkrētās darītavas izlejamā alus vietu. Pašas darītavas gan jau sen ir atstājušas pilsētas centru, jo tām vairs nav pietiekoši vietas.
No Bambergas brauciena atvedu līdzi arī šīs darītavas alus, taču izrādījās, ka visi nopērkami arī Rīgā, Alus salonā. No vienas puses žēl, jo nevajadzēja staipīties, bet tai pat laikā īpaši priecē fakts, ka Schlenkerla darinājumi tepat pieejami arī izlejamā veidā. Īpašs pārsteigums attiecībā uz Fastenbier, kas pudelēs pildīts netiek un principā pieejams tikai gavēņa laikā.
Laikam būtu necienīgi nesākt ar Märzen (5,4%) jeb martalu/Oktoberfest alu, kas noteikti ir šīs darītavas pazīstamākais produkts. Brūns un maigs ar iesaldenu iesalu sākumā un vieglu apiņu rūgtumu beigās, taču visam pāri dominē liels daudzums dūmu, kas caurvij garšu no sākuma līdz pat beigām. Tā vien raisās asociācijas ar kūpinātām gaļām un sieriem. Cik vien šo alu dzeru, vienmēr pārliecinos, ka labāku dūmu iesala brūvējumu diez vai ir gadījies vispār baudīt.
Ar dūmu iesalu darināts arī kviešinieks Weizen (5,2%) Aromāts vienkārši ideāls, rodas asociācijas ar to, kā smaržo drēbes pēc gara vakara pie pārgājiena ugunskura. Garšā pārsvarā jūtama kūpināta gaļa ar kviešu iesala piešprici, jāsaka, tāda mazliet dīvaina un neveikla kombinācija. Manuprāt, kombinēšanai ir jēga, ja tās rezultātā iznāk kaut kas vēl labāks, šajā gadījumā gan normāls kviešinieks, gan normāls dūmalus katrs ir labāks par viņu apvienojumu. Man gan nav gadījies dzert citu darītavu mēģinājumus attiecībā uz šādu alu, pilnīgi pieļauju, ka var sanākt arī kaut kas brīnišķīgs.
Helles Lagerbier (4,3%) viegls un mazgrādīgs lāgerītis. Nekas īpašs, labi izgatavots viegls dzeramais ar nelielu dūmu pieskārienu. Laikam vienīgais, kuram nav izmantots kūpinātais iesals, dūmu garšu un smaržu tas pats uzsūcot no brūvēšanas iekārtām.
Fastenbier (5,5%) arī ir kūpinātais alus, kurš tiek darināts par godu gavēnim un noteikti ir retākais no visiem aliem. Aromāts ir ārkārtīgi labs, bet pavisam interesanti ir tas, ka alus, kuru pirku Berga bazārā lieks daudz smaržīgāks par to, kuru baudīju Bambergā. Garša ir tieši tas, ko vajag, pavisam lielisks un bagātīgs kūpināta speķa smeķis, dūmi pavisam noteikti dominē, taču ļauj arī sajust citas garšas, viegls siltumiņš no alkohola. Ar šādu alu gavēņa laikā badoties ir tīrā bauda.
Viss kopumā liekas nežēlīgi laba vācu kvalitāte, kurai neviens nespēj tuvoties un nez vai kādreiz spēs.