Angļu Samuel Smith’s skaitās Jorkšīras vecākā neatkarīgā darītava. Paši raksta, ka ūdens ieguvei izmantojot joprojām to pašu aku, kuru izraka 1758. gadā, bet alu raudzē ar to pašu rauga pasugu, kuru sāka izmantot jau deviņpadsmitajā gadsimtā. Un gandrīz visu alu fermentē, izmantojot Yorkshire Square veida fermentācijas tvertnes – t.i. atvērtās fermentācijas tvertnes, kas darinātas no Jorkšīras smilšakmens. Ļoti jau nu cenšas uzturēt priekšstatu par tradicionālu alus darītavu, bet, kā vienmēr, svarīgāka ir garša, nevis stāsts.
Pamēģināju piecus šos alus. Trīs porterus, vienu brūno eilu un vienu parasto rūgto eilu.
Īsti nav ko teikt par Organica Best Ale ar pseidovēsturisko etiķeti. It kā labs un dzerams, bet mazliet garlaicīgs, bet tāda jau ir bieža ekoloģisko alu nelaime. Nut Brown Ale, kā jau nosaukums rāda, ir brūns un pavisam dzidrs dzēriens ar patīkamu aromātu, kurā dominē viegli iesaldeni patumšāki iesali. Garšā labi sajūtams grauzdēta iesala rūgtums, kas rada mazliet sausu sajūtu, viegls saldums un pavisam nedaudz apiņu, kopā radot jauki un labi dzerami kombināciju. Kopumā liekas ļoti labs brūnais eils.
Bet tagad pie porteriem. Taddy Porter ir piecgrādīgs angļu porteris. Krēmīgu un mazliet parūgtu garšu, kuru rada gan tumšais grauzdētais iesals, gan mazliet apiņu nobeigumā. Kopā ļoti patīkama garšas buķete ar maigu karbonizāciju. Viegli dzerams porteris, turklāt pavisam labi ir mazie grādi. Lielisks darinājums, pie kura noteikti atgriezīšos. Oatmeal Stout ir piecprocentīgs un melns auzu stouts. Pavisam, pavisam melns ar brūnām un biezām putām. Aromāts saldeni grauzdēts ar vieglu sarkanvīna piedevu, maigs un pievilcīgs. Garša nav sliktāka un labi sajūtams tas efekts, ko alu dod minerāliem bagātais vietējais ūdens, sausinot, kā arī padarot asāku un raupjāku dedzinātā iesala garšu. Kopumā šis liekas pavisam lielisks stouts, viens no labākajiem, kādu sanācis dzert.
Skaitās, ka tieši šīs brūvētavas Imperial Stout spēlēja nozīmīgu lomu Krievu imperiālā stouta popularizēšanai pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, kad tas no praktiski izmiruša alus veida kļuva par ļoti modīgu un pietiekoši plaši ražotu brūvējumu. Šī stouta smarža ir bagātīga un augļaina, pasalds grauzdēts iesals, pavisam viegls alkohols. Garšā vairs saldumu nevar just, tā ir pārsvarā rūgtena, šokolāde, kafija. Ļoti patīkama kombinācija, kuru papildina lēni sildoša pēcgarša. Jauki, ka brūveri spējuši panākt tik labu garšu par spīti salīdzinoši zemajam alkohola saturam – šim alum ir tikai 7%. Alus dievs tas nav, bet par pusdievu uzskatāms noteikti.
Kopumā var konstatēt, ka šiem Jorkšīras aldariem viss izdodas lieliski.