Pirms dažiem gadiem, bakstoties ar šampanieša raugiem, beļģu alus darītāji radīja jaunu alus veidu – Bière de Champagne/Bière Brut. Alu brūvē kā parasti, tikai pēc otrā fermentācijas (kas notiek pudelē), to aizsūta uz Franciju, uz Šampaņas reģionu (vai arī neaizsūta un pasākumu veic turpat Beļģijā) un veic trešo fermentāciju ar šampanieša raugu. Pēc tam rauga paliekas, tāpat kā šampanieša ražošanas procesā, izvāc no pudeles, tās nogulsnējot kakliņā, sasaldējot kakliņu un sasalušo masu izņemot. Vai arī nedaudz savādāk, bet gala rezultātā alus izbauda pietiekoši daudz šampanieša raugu.
Arī alkohola saturs ir līdzīgs – no 10-14 procentiem. Tas viss, protams, tiek darīts cenas vārdā, jo šis alus lēti nemaksā. Daudzviet gan šampanieša alus stils netiek atzīts un tas tiek prasti ierindots Premium Lager kategorijā.
Kaut arī pēdējos mēnešus uzmanību nedaudz biju veltījis šādu alu atrašanai, fakts, ka pasaulē, precīzāk, tikai Beļģijā un Francijā, ražo aptuveni 12-15 šādas alus šķirnes, pasākumu vieglāku nepadarīja. Un pagājušā sestdienā kādā necilā veikaliņā, uzdūros augstākminētajam brīnumam. Pat par visai demokrātisku cenu – sanāca aptuveni lats. Būtu gan uzreiz jāpiezīmē, ka Kasteel Cru, kuru iegādājos, netiek uzskatīts par diezko labas kvalitātes brūvējumu.
Tā alkohola saturs arī ir tikai 5%, kas laikam nozīmē daudz blāvākas garšas īpatnības, bet vienalga. Uzreiz jāsaka, ka pasākumā vīlos. Vispirms gan pozitīvais – ne pēc skata, ne smaržas es to neatšķirtu no vidējas kvalitātes dzirkstošā vīnu. Putas, mazie karbonizācijas burbulīši, blāvā krāsa un raksturīgā šampanieša smarža. Negatīvais smagi liek par sevi manīt garšas frontē. Vispār grūti runāt par garšu, jo tādas nav. Ir tāds viegls nekas – līdzīgs stipri atšķaidītam labam pilzenes alum. Patīkami atsvaidzinošs, dzeras viegli, bet to pašu var teikt arī par gāzētu ūdeni. Biju nedaudz vīlies, bet tas tikai nozīmē, ka jāmeklē rokā visu šampaniešu alu megazvaigzne – Deus, kuru ražo Bosteels alus darītava Beļģijā. Mani vienīgi neuzrunā 15-35 latu cena.