Royan Unibrew īstie beļģu dubbel

Šogad Latvijā pirmo reizi ir izdarīts beļģu dubbel alus. Tā saka Lielvārdes alus. Tas gan tikai feisbukā, jo uz pudeles un plakātos rakstīts, ka šis ir pirmais dubbel, kas tapis sadarbībā ar beļģu aldari. Līdz ar to ir vieta daudziem “Latvijas pirmajiem” dubbel, kas tapuši sadarbībā ar citu valstu aldariem.

Atgriežoties pie Lielvārdes darinājuma, tam roku esot pielicis beļģu alus meistars Žiljēns Slabnī. Paskatījos, ka šī beļģa vārdu raksta Julien Slabbnick un viņš ir pavisam nelielas beļģu lauku darītavas Brasserie des Carrières  īpašnieks un aldaris. Nedaudz savdabīgi tas, ka šīs darītavas kontā vēl nav neviena dubbel alus, kaut arī tas nemaz nav svarīgi.

Man nepatīk sīki aprakstīti un klasificēti alus stili un pieturēšanās pie tiem. Uzskatu, ka tā ir nevajadzīga nejēdzība. Taču, ja pati darītava cītīgi izziņo, ka konkrēts alus ir kāda konkrēta stila pārstāvis, man uzreiz garšas kārpiņām tiek uzliktas klapes un vēlos veikt salīdzinājumu ar stila standartiem. Lielvārdes gadījumā ļoti palīdz tas, ka dubbel vēsture ir pietiekoši skaidra un par mūsdienu dubbel stila atjaunotāju kaut kad 19.gs. vidū tiek uzskatīts beļģu Westmalles klosteris. Recepte gan tika koriģēta 20.gs.sākumā, bet tie ir sīkumi. Westmalle Dubbel ir viegli pieejams (Alus Tirgū šo iegādājos) un patiešām gards alus, tādēļ to noliku blakus salīdzināšanai.

LVLTdubbel

Blakus noliku arī citu alu. Jaunumu no Lietuvas – Vilkmerges Belgišķas Dubbel. Lietuvā jaunums un interesantas sakritības pēc, ar visai līdzīgiem rādītājiem* Lielvārdes Dubbel. Nepagāju garām arī lietuviešu Aldara dubelim Raudonų Plytų.

Pārlasīju arī Lielvārdes alus Facebook kontu (3.marta ieraksts jāskatās). Ja parasti dažu stundu laikā tiek atbildēts uz gandrīz visiem jautājumiem un slavējumiem, tad divi pirmie izteikumi pie ieraksta par Lielvārdes dubbel neskaidro izcelsmes valsti gan paliek bez komentāriem jau ceturto nedēļu. Turpretim par degustācijām veikalos ir dzirdēts, ka tur izskan nepārprotama informācija, ka šis alus vārīts Liepājā. Būtu jau patīkami, ja uzņēmums spētu kaut nedaudz kliedēt informācijas miglu par šiem sīkumiem.

Vilkmerges Belgišķas Dubbel ir dzidrā kastaņbrūnā krāsā, putas pazūd gandrīz acumirklī. Smarža alkoholiska ar minimālu iesala saldumu fonā. Garša iesalaini saldena, samērā tumīgs alus. Kopumā pietiekoši labi izdevies Latvijai un Lietuvai tipisks tumšais – salds un pabiezs. Lielvārdes Dubbel garšo gandrīz identiski, tur pat nav vērts tērēt burtus. Raudonų Plytų putas izčākst tikpat ātri, kā Royal Unibrew dubeļiem. Toties smarža samērā laba, augļains tumšais iesals un žāvēti augļi. Garša nedaudz gluma, saldens karameles iesals, varbūt pat pārāk salds, viegli augļains.

Westmalle Dubbel ir milzīgi biezas putas, kas tā arī saglabājas līdz pat glāzes beigām un pielīp pie glāzes sienām. Smaržā iesals ar nelielu alkohola pieskaņu, žāvēti augļi. Garšā maigs un iesaldens iesals, jūtams beļģu raugs un viegli sildošs alkohols, viss pavisam jaukā kombinācijā. Nav pat salīdzināms ar pirmo trijnieku un vienīgais alus no visiem, kuru izdzēru līdz galam.

Kopumā man nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem Lielvārdes Beļģu Dubbel tiek nosaukts par beļģu dubbel. Lielvārdes un Vilkmerges darinājumi ir dzerami un bez ievērojamiem defektiem, taču tie nemaz nelīdzinās beļģu alum. Carslberg darinājums arī nē. Kopumā parastais lieldarītavu niķis –  ar iesaiņojumu jācenšas radīt iespaids par beļģu vai jebkuru citu alu alu (jo craft ir stilīgi un visi grib pamēģināt kaut ko jaunu), taču garšā nedrīkst neko atšķirīgu no vidējā reģiona alus dzērāja pierastā. Nedod dies’, visiem tas nepatiks. Labi vismaz, ka ir mazās darītavas, kam nav šādas problēmas ar garšu.

* Lielvārdes Dubbel (šis viss norādīts uz etiķetes):

  • alkohols 7,4%,
  • rūgtums 16 IBU,
  • gaišais un karameļu iesals
  •  Magnum apiņi.

Vilkmerges Belgišķas Dubbel:

  • alkohols 6,6%,
  • rūgtums 15 IBU,
  • krāsa 50 EBC,
  • gaišais un karameļu iesals,
  • Magnum apiņi.

Attiecībā uz alkohola saturu, ES regulas 1169/2011 XII pielikums par spirta tilpumkoncentrāciju nosaka, ka alum virs 5,5% pieļaujama 1% pielaide. Tātad, faktiskais alkohola saturs no uz etiķetē uzrādītā drīkst atšķirties līdz 1%. Uz abiem galiem – gan augšu, gan leju.