Kad decembra sākumā klab.lv nejauši uzkūlos Anetes ierakstam par piparkūku mīklas gatavošanu, uzreiz iešāvās prātā doma pagatavot mīklu, tai pievienojot alu. Jo alus jebkuru ēdienu padara labāku. Ilgi domāt nebija laika, jo mīklai esot jāpastāv kādas dienas, lai garšvielas labāk iesūcoties. Recepte, pēc kuras gatavoju, ir nevis Anetes izdomāta, bet no SAP foruma. Šajā diskusiju lapā ar maldinošo nosaukumu spriež nevis par biznesa vadības programmatūru, bet gan risina plaša profila sarunas par mājsaimnieciskiem jautājumiem. Tā kā recepte ir amerikāņu, tad visas mērvienības ir krūzēs, kas laikam sanāk ap 250 ml. Visu mērīju litra mērkrūzē, ar kuru mēru karsto ūdeni iejavas jaukšanai alum. Parasti ēst gatavošanai nepieeju piekasīgi un īpaši nesatraucos, kad iebirst kāds grams vai pāris simti mazāk vai vairāk. Gan jau tāpat būs ēdams.
No šis receptes sanāca aptuveni pusotrs kilograms gatavas, gaiši brūnas mīklas. Esmu aprakstījis savu variantu par tēmu, kas vietām atšķirās no oriģināla:
- 250 ml brūnais sīrups. vajagot gaišu, caurspīdīgu, bet veikalā nebija un netaisījos veltīt šīs problēmas risināšanai pārāk daudz laika.
- ap 100ml medus
- 250ml brūnais cukurs. gan jau var arī balto, bet pie rokas bija brūnais, ar kuru parasti gāzēju alu
- ap 200g sviesta
To visu sametu kopā katlā un uzvārīju, tā uzmanīgi, lai sviests nepiedeg. Izveidojas drausmīgi salda ķēpa, kam pielīp viss pārējais. Ļoti nomocījos, lai, visu mērot, dabūtu no mērglāzes ārā. Nākamreiz nebēršu glāzē, bet likšu “uz aci”, varbūt būs ne visai precīzi, bet atkritīs pielipšanas problēmas. Tad garšvielas. Tās nemalu pats, kā receptē teikts, jo man nav ne dzirnaviņu, ne piestas. Nopirku visu samaltu, bet veselās krustnagliņas pulverī sasitu, ieliekot plastmasas maisiņā un sitot ar skrūvgrieža galu, jo bija slinkums iet uz pagrabu pēc āmura.
- viena vai pusotra tējkarote kanēļa, ingvera, vaniļas, koriandra (liku vairāk, jo man koriandrs patīk), melno piparu (liku vairāk, jo arī pipari man patīk)
- 1/2 tējkarote kardamona (pat mazāk, jo likās ar riebīgu smaku), krustnagliņu
- 2 tējkarotes pacietas kakao masas, kas it kā paredzēta cepšanai. Dīvains veidojums, ko veikalā atradu. Varēja jau šokolādi likt, bet mājās tikai pildītās bija.
- norīvēju mizu vienam citronam un vienam lielam apelsīnam
To visu karstajai masai klāt. Tad mazliet visu padzesēju un piebēru ap 650ml miltu, 2 sakultas olas un nelielu glāzi alus, tā ap 100ml. Izvēlējos Paulaner tumšo kviešu alu, jo tas ir salds, tumšs un ar ne visai daudz apiņiem, bet pikantu raugu, kas labi papildinātu garšvielas. Sanāca pabieza masa, kuru maisot labi varēja trenēt rokas muskulatūru.
gatavošanas procesa sākumā, kad viss vēl savos traukos. vēlāk visa ķēpa izklīda gan pa galdu, gan virtuvi kopumā
Kad viss atdzisa vēl kārtīgāk, piebēru ap 600-700 g miltu, kuriem pievienotas kādas 2 tējkarotes cepamā pulvera un sāku mīcīt. Mīcīju un mīcīju, līdz sanāca tīri labas konsistences masa. Tad alumīnija folijā iekšā un uz nedēļu ledusskapī, lai visas garšvielas savelkas mīklā. Domāju, ka mīklā savilkās arī sadegušu tauku aromāts, jo blakus uz plīts reizē cepu arī kotletes. Bet mazliet gaļas nevienam ēdienam nekaitē. Kad viss pabeigts un pilna virtuve ar ķepīgiem netīriem traukiem, izbārstītiem miltiem un sīrupiem, tad izrādās, ka boilerī beidzies karstais ūdens.
———
piparkūkas bija negaidīti gaišas. nobildētas pašā cepšanas sākumā, labajā apakšējā malā ir uzlikts gatavs produkts. cepām tikai mēnestiņus - pilnus un dilstošus, jo vienīgais pieejamais formiņai līdzīgais veidojums bija alus glāze
Cepu pusotru nedēļu vēlāk. Mīkla nebija īpaši smaržīga, nedaudz par graudainu un cietu. Izmīcīšana bija labs treniņš rokām un sieva teica, ka rullēšana arī neatpalika. Liekas, ka, mīklu gatavojot, tika pielikts par daudz miltu, laikam mīklai būtu jābūt mazliet ķepīgai. Galu galā, mazliet miltus var pievienot jebkurā laikā, bet ja pāršauts par strīpu, tad problēmas ir daudz lielākas – droši vien var kaut ko labot ar eļļas vai sviesta pievienošanu, bet tā jau ir traka ķēpa. Arī krāsa bija interesanta – par spīti tam, ka receptē teikts, ka jāizmanto tikai gaišais cukura sīrups, lai mīkla nav par tumšu, ar visu manis izmantoto tumšo cukuru, tumšo sīrupu un tumšo alu, mīkla sanāca samērā blāva. Tālāk garšas aspekts. Gatavo piparkūku garša likās mazliet pieklusināta. Sākumā tāda neizteiksmīga, kā veikalā pirktiem piparkūku cepumiem, bet uz beigām gan var just garšvielas, laikam piparus un koriandru. Pārējais vairāk sasmaržojams cepšanas procesā, bet garšā īsti nav jūtams. Par alu nav vērts pat runāt, to nejūt. Vajadzēja pieliet nevis saldu un neizteiksmīgu alu, bet gan tādu, kas kontrastētu un papildinātu tipisko piparkūku garšu.
kā var redzēt, mākslinieciskā talanta man nav. skaistumu trūkumu kompensēju ar glazūras uzklāšanu dikti biezā slānī
Taisot glazūru, internetos arī iemācījos kā pasterizēt olas baltumu, jo noķert salmenolozi negribējās. Pirms tam biju taisījis glazūru no it kā nekaitīgu lauku ekovistu olām. Internets gan prātīgi saka, ka no klukstēm, kas pa sūdiem laukos kašājas un olas dēj pietaisītos salmos, dažādās slimībās var iedzīvoties vēl labāk, īpaši tad, ja olu čaumalas nav tīras. Pasterizācija ir vienkārša un pārliecinājos, ka tā nekādā veidā nelabvēlīgi neietekmē olas baltuma labākās īpašības – tas paliek jēls un labi puto. Ola vienkārši jāieliek 60-70 grādus karstā ūdenī uz pāris minūtēm, laikam ap 3 min., ja ap 60 grādiem, bet ja ūdens temperatūra turas līdz 70, tad pietiek ar daudz mazāku brītiņu. Šis ir vēl viens ļoti labs pielietojums brūvēšanas termometram.
Galu galā, ar alu vai bez, viss sanāca pietiekami garšīgi, lai ātri apēstos. Protams, ķēpa ar piprakūkām ir nesamērīgi liela, tādēļ nākamo porciju gan laikam veikalā iepirkšu, bet pats taisīšu mīklu tikai nākamgad, kad viss pasākums jau būs piemirsies. Nobeigumā apkopoju pārdomas, ko es darīšu savādāk nākamajā reizē:
- pusotras reizes vairāk garšvielu, vismaz divreiz vairāk apelsīnu un citrona miziņu. nav jēga no piparkūkām, kuras smuki nesmaržo
- vairāk alus, turklāt tāda, kuram labi jūtamas garšvielas un/vai apiņi. Piemēram kviešu Wit vai, vēl labāk, IPA vai vismaz amerikāņu gaišais eils. Tāds ar iespējami intensīvu garšu, lai jālej klāt maksimāli maz, jo lieks šķidrums tomēr konsistencei traucē
- nedaudz uzmanīgāk ar miltiem un vairāk tumšā cukura sīrupa tumšākai krāsai. iespējams to daļēji vai pilnīgi aizvietošu ar iesala ekstrakta. vai arī izmantošu nevis kviešu miltus, bet tumšākus, piemēram, rudzu vai kādus jaukto graudu miltus.