Pilzeni joprojām dēvē par alus galvaspilsētu, un par to čehiem patīk stāstīt gari un plaši. 1839.gadā Pilzenes pilsonis un krodzinieks Vencels Mirvalds esot teicis liktenīgus vārdus:” Mums ir vajadzīgs labs un lēts alus!”, un tas esot nozīmējis tikai vienu – ja pilzenieši grib dzert labu alu pietiekamā daudzumā, tad – lai tur lūzt vai plīst – bez moderna alus brūža neiztikt. Lai gan apzinīgie Pilzenes iedzīvotāji iesākumā protestēja, tā lieta tomēr aizgāja un 1842.gada 5.oktobris ierakstīts vēsturē kā slavenā Pilzenes alus brūža dzimšanas datums. Savukārt gados jaunais Jozefs Grolls, cēlies no Bavārijas, pirmais ķērās pie alus brūvēšanas bavāriešu stilā un rezultātā radīja īstu brīnumu – zeltainu, gardu alu, kam laika ritumā bija lemts iekarot gandrīz vai visu pasauli.
Tā raksta vortāls ar garšu Kurš Uzsauks? Jāsaka, ka arī es visai ilgu laiku ticēju šim stāstam (ir arī versija, kurā Jozefs Grolls raugu ieved kontrabandas ceļā), nu varbūt ne tik dramatiskā formā un ar izdomātiem citātiem. Tomēr lasot čehu alus blogeru pārdomas par to, ka visai grūti atrast jpirmavotu šiem stāstiem, sāka uzmākties šaubas. Un šaubas pavisam kliedēja pavisam svaigais ieraksts Beer Culture blogā. Tā autors ir Evans Reils (Evan Rail), kurš dzīvo Prāgā un viņš mazliet parakājās 1941. gadā publicētajā Ludvík Fürst grāmatā Jak se u nás vařilo pivo (Kā pie mums brūvēja alu). Pati grāmata ir balstīta uz daudziem oriģinālajiem avotiem, sākot jau no viduslaikiem.
Kā izrādās, Pilzenes brūzis galīgi nebija pirmā darītava čehu zemēs, kur alu sāka vārīt, izmantojot lāgera raugu. Jau pirms brūža celšanas vismaz 10% čehu alus darītāju raudzēja alu ar šo rauga veidu un jau pirms celtniecības Pilzenes pilsētā bija pieejams papilnam lāgera alus. Tāpat brūža dibināšana notika daudz mazāk dramatiski, bez peripētijām par alus kvalitāti.
Tomēr šeit paliek atklāts viens cits jautājums – kādēļ Pilzenes darītava bija viena no pirmajām, kura sāka ražot gaišo alu, tādējādi bruģējot ceļu vēlākajai milzu popularitātei? Ir pavisam skaidri zināms, ka šajā laikā kontinentālajā Eiropā gandrīz nemaz nebija gaišā alus. Vienkārši tādēļ, ka šajos apgabalos nemācēja pagatavot gaišo iesalu, bet šo tehniku jau bija uzodušas britu iesalnīcas. Noslēpums bija pagalam vienkāršs, iesals tika sildīts ar netiešu siltuma avotu, nevis virs atklātas liesmas. Tādā veidā varēja daudz viekāršāk kontrolēt un nodrošināt stabilu temperatūru. Par šo tēmu interesanti tiek prātuļots Zythophile blogā (jālasa arī komentāri). Proti, pastāv pavisam reāla iespēja, ka Pilzenē nolēma atdarināt šai laikā Lielbritānijā populāro gaišo eilu. Tam par labu runā Pilzenes brūvera Jozefa Grolla sadarbība ar austriešu brūveri Dreheru un vācieti Zedlemeijeru (Sedlemayer), kuri pirms laika bija apceļojuši Lielbritānijas darītavas ar nolūku noskatīties viņu alus ražošanu un nozagt iespējami daudz kā noderīga. Abi vēlāk arī sāka gaišā alus ražošanu, viens bija Vīnes lāgeru tēvs, otrs Minhenē uz gaišo pusi izmainīja Oktoberfest alu. Tāpat izceļas cita Pilzenes alus īpatnība – tajā laikā tas ir vienīgais no lāgeru alus veidiem, kuram ir skaidri izteikta apiņu garša, gluži tāpat kā angļu gaišajam alum. Lielos vilcienos, Pilzenes alu no gaišā angļu alus atšķir tikai rauga veids un apiņu šķirnes. Pats labākais, ka turpinājums drīz sekošot.
Bet ziniet pēc kā te vēl ož? Agrāk nemaz tā nebiju par šo tēmu iedomājies. Ja Pilzenes alus bija viens no pirmajiem gaišajiem lāgeraliem kontinentālajā Eiropā un Lielbritānijas gaišais eils bija viens no retajiem gaišajiem eiliem, tad kas īsti bija Latvijā? Ka tik nesanāk tā, ka nemaz nav tāda “tradicionāla Latvijas gaišā alus”, ja vien par tradīciju neuzskata šāda alus veida ievazāšanu no nīstajām vācu zemēm 19.gadsimtā. Nav jau šaubu, ka Latvijā alu vārīja ļoti, ļoti sen, taču tikai tagad sāku nojaust, ka nekad neesmu redzējis nevienu īsteni vecu atsauci uz alus krāsu. Salds, jā. Rudzu, miežu, griķu, jā. Bet ne gaišs/dzeltens. Laikam ironiskā kārtā sanāk, ka publikas un darītavu noniecinātajam tumšajam alum ir daudz lielākas iespējas tikt uzskatītam par tradicionālu Latvijas brūvējumu, nekā jebkuram gaišajam alum. No trešās puses, tāpat jau bija skaidrs, ka visa lāgeru kultūra ir ieviesta no vāciešiem un arī tur nav sakara ar tradīcijām, kas vecākas par 150-180 gadiem.