Nezinu kāpēc, bet cilvēkus ļoti piesaista lietas, kas ir pasaulē dārgākās un labākās. Vārdu salikums “pasaules dārgākais alus” ir tas, ka pietiekoši bieži izpeld meklējumos un tad nolēmu beidzot nedaudz pievērsties šim zvēram.
Dārgu alu nopirkt problēmu nav tepat Rīgā, atliek vien aiziet uz Royal vai Foxy Lounge vai kādu no citiem ASV vēstniecības īpašā saraksta iestādījumiem un izmaksāt kādai meitenei.
Tomēr arī cienījamos iestādījumos Rīgā nav problēmu nopirkt dārgu alu, Latvijā dārgākais laikam būs 25 Ls par pudeli – šampanieša alus Deus no BonVivant, ja varat atļauties, iesaku, vienkārši izcils alus. Kā jau latviešiem pieklājas, nedaudz gan pārcenots, bet bez 15-18 Ls to arī citur Eiropā nav iespējams dabūt.
Protams, daļai cilvēku jebkurš dārgs alus saistās tikai ar kaut ko negatīvu, jo alus taču ir strādnieku un vienkāršās tautas dzēriens, kamēr visi snobi ar atšauto pirkstiņu un zilajām asinīm malko vīnu un piekož puvušu sieru. Pie šāda viedokļa uzturēšanas samērā smagi piestrādā daudzu alus darītavu reklāmisti, tomēr šādā veidā, manuprāt, tiek radīti nepamatoti aizspriedumi pret augstas kvalitātes aliem ar izcilu garšu.
Pēc savas necilās alus dzērāja pieredzes un smagām konsultācijām internetos izdomāju, ka dārgo alu var iedalīt trīs kategorijās:
1. Dārgs ražošanas process.
Ir vairāki alus tipi, īpaši tie, kuriem nosaukumā ir Imperial, piemēram, Russian Imperial Stout, American Imperial IPA, American Imperial Stout un citi. To izgatavošana var būt dārga, jo šo parasti ar augstu alkohola saturu apveltīto alu ražošanā tiek ieguldīts milzums daudzums dažādu kvalitatīvu izejvielu (dažādi iesali, apiņi, garšvielas, cukuri), tāpat arī pats brūvēšanas process ir sarežģīts un prasa lielu aldara meistarību. Nereti arī nogatavināšana prasa īpašus apstākļus, piemēram, ozolkoka mucas, kurās iepriekš uzglabāti citi alkoholiskie dzērieni. Piemēram, beļģu Geuze tiek radīta salejot kopā jaunus (1 gadu vecus) un vecus (2-3 gadus) speciāli fermentētus alus, pēc tam viss tiek nostādināts vēl 2-3 gadus pudelēs. Viss pasākums no sākuma līdz beigām aizņem tieši piecus gadus. Visai grūti būtu iedomāties, ka šāds alus varētu maksāt lēti.
Interesanti, ka tiešie šie ali ar komplicētu ražošanas procesu parasti ir lētākie no dārgā gala un parasti ražošanas valstī maksā ne vairāk par dažiem latiem pudelē. Tā, manuprāt, ir normāla cena par kvalitatīvu produktu, turklāt šāds alus nereti ir sātīgāks un ar saviem augstajiem efektīvi likvidē skaidru prātu. Vakara beigās tāpat sanāk līdzīga summa kā izdzerot trīs reizes vairāk “parasto” alu.
2. Alus, kurš ražots pārdošanai kā dārgākais.
Šeit ir divi galvenie pretendenti – viens Eiropā, otrs ASV.
Eiropā tas viennozīmīgi it Carslberg ražotais Jacobsen Vintage pirmais un otrais izdevums. Abi izlaisti 600 eksemplāros, abi maksā ap 200 Ls pudelē un abi garšojot ļoti labi, bet ne kā pasaulē labākie. To, ka tur kaut kas nav kārtībā, pasaka arī tas, ka šo alu pat nepārdod ebay un šis alus netiek izpirkts dažu dienu laikā.
ASV slavenā un varen garšīgus produktus ražojošā Samuel Adams darītava katru gadu izlaiž Samuel Adams Utopias. Šogad tā iznāca par 130 USD pudelē vairumtirgotājiem, kas izpaužas aptuveni 160 – 250 USD mazumtirdzniecībā. Tā kā pasākumam ir 25% alkohola, to varēs gatavināt vēl gadiem ilgi. Vien jāpiebilst, ka jau pašreizējais izlaidums ir vairāku alu maisījums, kas jau dažādās mucās (kurās iepriekš turēti viskiji, konjaki u.c.) gatavināts kādus 12 gadus.
Var vien piebilst, ka Utopiju glāzes gatavo neviens cits kā pasaulē par labāko vīna glāžu gatavotāju uzskatītie austriešu Riedel
3. Ali, kuru izlaišanas saistīta ar lielu ažiotāžu
Šajā jomā praktiski visi lauri pieder ASV, kur, kā jau zināms ražo gan pasaules briesmīgākos, gan arī ļoti daudzus pasaules labākos alus.
Attiecībā uz haipu, būtu grūti iedomātos labāku piemēru par Three Floyds ražotais Dark Lord. Tas katru gadu tiek izlaists 25. aprīlī, tā saucamajā Dark Lord Day. Lai nopirktu četras pudeles šī alus (15 USD pudelē), nepieciešama zelta biļete (10 USD), kuras ideja noskatīta no Villija Vonkas. Nebija gan jāēd šokolāde, bet biļeti varēja pasūtīt internetā. Tas viss tādēļ, lai pie darītavas Tumsas Pavēlnieka dienā – 25. aprīlī neviedotos milzīgi pūļi. Zelta biļešu nauda gan aiziet labdarības iestādēm, bet maksimālā zelta biļetes cena ebay šogad bija no 150 līdz pat neaptveramiem 15 000 USD. Alus esot labs, bet atkal ne vislabākais*.
Daži Tumsas Pavēlnieki ar visai labu saturu
Vai arī slavenais Stone Vertical Epic alus, katru gadu, kad dienas numurs līdzinās mēnesim un gadam – dienā, kad visā pasaulē notiek milzums kāzu, no 01.01.01, 02.02.02 līdz pat 12.12.12 ierobežotā daudzumā tiek izlaists brīnišķīgs alus. To var nogatavināt līdz pat pēdējā alus izlaišanai un tad baudīt visus vienā virknē. Interesanti, ka visiem šiem aliem pati Stone darītava piedāvā sīkas receptes un mājbrūvētājiem ir iespēja izbrūvēt klonu un ar to piedalīties darītavas organizētā konkursā.
Vai The Bruery Reserve Society. Katru gadu par 195 USD var iegādāties iespēju apmeklēt dažus šīs alus darītavas organizētus pasākumus un nodrošināties ar pirmpirkuma iespējām uz darītavas produkciju. Var jau smīkņāt, bet uz 400 biedru kartēm, kuras pieejamas katru gadu, stāv pamatīga rinda. Nemaz nerunājot par speciālā laidiena aliem, tādiem kā Black Tuesday (19,5% Imperiālais Stouts), uz kura pārdošanu, protams, nepieciešamas biļetes, kaut arī pats alus maksā 30 USD pudelē. Visas aptuveni tūkstoš pudeles pārdod dažu stundu laikā.
Slavenā Melnā Otrdiena, kura tiek uzskatīta par vienu no pasaules labākajiem* aliem
Ar Eiropas haipu aliem ir tā pašvakāk. Kaut arī alus kultūra radusies Eiropā, tā pēdējos gados ir zaudējusi zināmu spozmi un kamēr ASV milzīgais daudzums mazo alus darītavu uzsāk uzvaras gājienu (nesen pārspējot Vāciju un kļūstot par valsti kurā ir visvairāk alus darītavu), liekas, ka Eiropā tās piedzīvo aizvien lielāku aizmirstību, īpaši “tradicionālajās” aldaru valstīs – Vācijā, Beļģijā, Lielbritānijā u.c.
Bet tik un tā Eiropā netrūkst dārgākā gala alu, piemēram, Cantillon Blåbær, ražots Beļģijā, tiek pārdots tikai vienā veikalā Kopenhāgenā un ir melleņu lambiskais alus. Westvleteren 12, kuru dikti ierobežotā skaitā pārdod tikai vienā trapistu kolsterī Beļģijā, Pilsner Urquell Kvasnicový (nobaudāms tikai Pilsner Urquell brūvētavā Pilzenē), zviedru Närke Kaggen Stormaktsporter, Fullers Vintage eili, Old Chimeys darītavas Good King Henry.
RateBeer skatījumā zviedru Närke Kaggen Stormaktsporter ir Eiropas otrs labākais* alus
Un tad jau katram savas vēlmes, viens par Ballantine Burton Ale (kādreiz ievērojamas amerikāņu alus darītavas īpašais, tika darbiniekiem paredzētais izlaidums, kurš ozolkoka mucās tika gatavināts vai nu 10 vai 20 gadus, pēdējo reizi pudeļots 60-o gadu beigās) ir gatavs atdot vairākus simtus dolārus, citi par Löwenbräu pudeli, kura pārdzīvoja visiem zināmo Hindenburga katastrofu, samaksā kādus 4000 latus. Pēdējais jau laikam uzskatāms arī par pasaulē dārgāko alu.
Vispār, visā pasaulē ir ne mazāk kā 60 000 alus šķirņu un to skaits strauji turpina pieaugt, tādēļ patiesība par vislabāko ir katram savādāka. Un tas ir baigi labi, savādāk būtu garlaicīgi.
—-
* vislabākais ir netverams koncepts. Vienmēr tomēr atrodas kaut kāds alus, kurš par citu, iepriekš dzertu, garšo nedaudz labāk.