Vispār jau likās, ka pasākums nr.4 ir viens no labākajiem kāds ir sanācis, par spīti tam, ka apmeklējums bija stipri zems, jo Ziemassvētku tuvošanās lika par sevi manīt. Programma bija reti saturīga, turklāt alus, kā ierasts, neplūda straumēm, kuras vakara beigās nereti padara dalībniekus nespējīgus atšķirt pat Aldara Pilzenes no tumšā Brenguļa . Tā vietā uzlabojām galda kultūru un gan alus daudzumi, gan to dzeršanas kārtība tika kontrolēti apbrīnojami veiksmīgi.
Tātad programmā:
1) vairāki mājali, Oskara gaišais un Ziemassvētku, Imanta tumšais, pasākuma Nr.2 Pale Ale, kā arī Jāņa Tērvetnieka klons (manuprāt, Tērvetnieku neatgādināja, varbūt pat labāks bija), ļoti viltīgs boks un nenogatavināts, bet jau labs Imperiālais stouts,
2) Ieskats Imanta etiķešu kolekcijā, jauki pavērot deviņdesmito gadu sākumu ar visai īpatnējiem aliem, teiksim Užas alus (ar atklāti zagtu Užavas alus dizainu), kurš, pēc pievienotā apraksta spriežot, citēju pēc atmiņas “ar savu varenību liks nodrebēt visiem svētku dalībniekiem”. Ļoti brīvi citēju.
3) Varen interesanta informācija no Brāļa alusdarītavas īpašnieka; īpaša Brāļa tumšā brūvējuma (kurš likās vairāk pustumšais un ļoti labi dzerams lielos apjomos, atšķirīgs no uz Jāņiem gatavotā tumšā), Ziemassvētku un vēl nebaudīta Brāļa Oriģinālā (arī ļoti labs) pavadībā samērā daudz tika pastāstīts par Latvijas alus darīšanas aizkulisēm,
4) Nefiltrēta Ziemassvētku dāvana no Valmiermuižas darītavas, kura tika dzerta gan aukstā, gan karstā veidā, un kuru papildināja 4 jauno Valmiermuižas tumšo alu degustācija.
Vakara izskaņā Oskars demonstrēja savas prasmes ar rapieri atverot alu. Līdzi gan paķērās arī pudeles kakliņš, bet neviens par to neskuma.
Nedaudz miglains attēls gan. Iespējams, vēl nedaudz jāpiestrādā pie atvēršanas tehnikas pilnveidošanas.
Izskatās, ka nākamais pasākums būs februārī. Varbūt pat vēl nedaudz uzlabotā formātā, nedaudz pieturoties pie principa – vairāk izglītības, nedaudz mazāk dzeršanas. Lai gan, alus ir viltīgs un nekad neko nevar zināt.