Oettinger ir kā Vācijas alus Ryanair. Tikai ar to starpību, ka šī alus darītava nereklamē savu produkciju, vismaz ar apmaksātām reklāmām masu medijos ne. Brūvē tikai viena zīmola alu. Uz veikaliem alu nogādā bez starpniekiem, taupa visur, izņemot uz kvalitāti, nodrošinot traki zemu cenu. Tā vismaz saka viņi paši, tādēļ par to netaupīšanu uz kvalitāti tomēr neticu. Nav gan noliedzams, ka visa šī rezultātā Oettinger spēj pārdot visvairāk alus no visiem, piemēram, 2010.gadā Vācijā realizējot 634 miljonus litrus, šādus panākumus piedzīvojot jau dažus gadus pēc kārtas. Nākamais pagājušajā gadā bija Krombacher ar 534 miljoniem, tātad krietnu gabalu aiz muguras.
Par vienu kopīgo zīmolu gan Oettinger nesaka visu patiesību, jo noteiktu pasūtītāju, pārsvarā supermārketu ķēžu, vajadzībām ražo visai plašu alus klāstu. Ar tādiem nosaukumiem kā Steinburg, Gralsburg, Finkbräu, Adler, Codys un Schloss, nereti ar tik riebīga izskata etiķēm, ka nemaz nav jākarina cenas birka klāt – no viena skata jau skaidrs, kurš alus veikalā ir pats, pats lētākais. Dažreiz pat grūti saprast, kā var kaut ko tik pretīgu izdomāt; tādā ziņā vietējie lētie ali atšķiras, jo cenšas padarīt savas etiķetes vizuāli baudāmas. Laikam latviešu pircēji spēj pieciest sūdīgu garšu, bet necieš nesmuku iesaiņojumu, tur noteikti psīcholoģijas pētniekiem būtu ko darīt.
Oettinger kopumā ražo 22 šķirņu alu, no kurām deviņas par alu nevar nosaukt – tie ir miksi, vieglie ali un citi saldinātie maisījumi, kas apkauno normāla alus vārdu, bet bez kuriem nevar iztikt uz dzērieniem kārā jaunatne. Jāatceras, ka Vācijā alu un vīnu drīkst dzert no 16 gadu vecuma, tādēļ jaunieši ir ļoti nozīmīgs fermentēto dzērienu ražotāju tirgus. Izrādās, ka pašlaik arī notiek debates par šī vecuma pacelšanu uz 18 gadiem, konkrētus ierobežojumus bīda cauri Berlīnes Senātā (kas gan ir tikai viena no sešpadsmit vācu federālajām zemēm). Liebligsbier.de viedoklis ir nedaudz savādāks – vajag nevis pacelt dzeršanas vecumu, bet aizliegt pārdot lētu alu. Kā piemērs minēts tieši Oettinger, kura cena ap 5 eiro par kasti ir liels kārdinājums tiem, kuriem maz naudas, bet liela vēlme pēc alkohola. Piemēram, tīņiem un bomžiem.
Beidzot nolēmu arī pats izmēģināt kas tad īsti Oettinger ir par zvēru, jo neko vairāk par retiem Oettinger Export aliem nebiju dzēris. Turklāt ārzemēs šī alus cena tiek baismīgi uzskrūvēta, jo nomaļā Dienvidvācijas supermārketā tos iepirku par akurāt 29 eiro centiem vai 20 santīmiem gabalā. Nav jau tā, ka bieži pērku šāda veida alu, jo parasti izvēlos savu laiku un naudu tērēt par gardākiem izstrādājumiem, bet ik pa laikam der atsvaidzināt garšu, turklāt pietiekoši bieži arī lētie ali izrādās pārsteidzoši labi un nav bijis nekāda pamata augstprātīgi vīpsnāt par tiem. Kopumā paņēmu desmit dažādus. Nepirku ne miksus, ne vieglos alus. Protams, nedzēru visus uzreiz, bet kādutrīs nedēļu laikā, tā, pa vienam, ar dažu dienu atstarpi, lai var labāk saprast kāda garša. Visi bija svaigi, ar derīguma termiņiem tālu 2012.gadā.
te nu viņi visi man pagrabā stāv un gaida savu kārtu. vienīgais sezonālais alus ir ziemas alus ar visām Ziemassvētku dekorācijām, tieši vidū
- Vollbier Hell ir tāds, nekāds. Nav slikts, kaut kāds iesals gan smaržā, gan garšā, bet sajūta, ka mazliet ūdeņains. Nav gan īpašību, kas to padarītu riebīgu; vienkārši viegli strebjams alus bez īpašas garšas.
- Pils jūtams viegls iesals un vēl vieglāka zāļainu apiņu dvesma ar nedaudz rūgtenu pēcgaršu. Pilzenerim tāds vieglums it kā pienāktos, bet kopumā liekas traki garlaicīgs alus.
- Alt ir ļoti izskatīgs tumši brūns alus ar pavisam smuku viegli grauzdēta iesala garšu un viss būtu pat lieliski, ja vien pēcgarša nebūtu mazliet asa un nepatīkami sīva, gluži kā pārāk stipra tēja.
- Urtyp ar neizteiksmīgu karameļiesalu un ne visai patīkamu rūgtumu, pasausām beigām. Smuka pēcgarša, bet kopējais iespaids ne visai labs. Uz pudeles rakstīts Das besondere Exportbier (īpašais eksportalus), nez kurš, tad šo gribētu importēt…
- Hefeweissbier ir pavisam normāls kviešinieks. Ne izcils, bet ļoti labi dzerams tipisks vācu lielražotāja kviešinieks. Gan garšā, gan smaržā piemīt visas ierastās vācu kviešu alus īpašības, bet tādas, mazliet pieklusinātas.
- Kristall-Weizen ir pieklājīgs un tipisks filtrētais kviešinieks, protams, varēja vēlēties labāku garšu, bet arī esošais variants ir baudāms.
- Dunkles Hefeweizen ir tas kviešinieks, kurš īsti nav sanācis. Garša ir samērā ūdeņaina un neizteiksmīga. Kaut kādi tumšā kviešinieka elementi ir manāmi, bet kopējais iespaids ir nelabs un šis alus nav arī to divdesmit santīmu vērts.
- Schwarzbier ir iespaidīgi melns ar viegli iebrūnu putu cepuri. Izskats gan ir labākais, kas šim alum piemīt. Nekāda smarža un aptuveni tādas pat kvalitātes garša, kurā var nedaudz sajust dedzināto iesalu. Principā ūdens ar šķipsniņu melnā iesala. Krāsai.
- Export garšā ir viegli saldens iesals un zāļaini apiņi, kas mazliet vairāk jūtami rūgtenājā pēcgaršā. Tāds labi balansēts alus. Dzerams, bet nekas īpaši prātā paliekošs.
- Kā pēdējais ir Winterbier. Tas nav ar garšvielām pārbagāts standarta Ziemassvētku alus, bet gan parasts Oktoberfest brūvējums. Nav nemaz slikti, garšā mazliet karameles un viegls zāļaini apiņi.
Kopumā nav nekas pārāk lielisks, bet nebija arī slikti un negaršīgi. Daži ali, piemēram, parastais kviešu vai Winterbier bija pat labi, bet arī Export un Vollbier Hell nav zemē metami. Apinītim un Walter gan līdz šim līmenim vēl nopietni jāaug. Vispār liekas, ka daudzu valstu lētākajiem līdz Oettinger līmenim nemaz nevelk. Tādēļ nav brīnums, ka šis vācu lētā gala pārstāvis var tikt eksportēts, piedzīvot 100% uzcenojumu un nokļūt tādā pat kategorijā kā citu valstu alus vidusšķira. Ja arī Oettinger nav nekas izcils, tiem lielākoties nepiemīt riebīgas piegaršas un vakaru ar gandrīz nevienu no manis mēģinātajiem aliem nekādi nevarētu samaitāt. Un te jau laikam nav vērts atgādināt par cenu, man grūti iedomāties kādu citu Eiropas alu ar tik lielisku cenas/kvalitātes attiecību. Tur Oettinger konkurentu nav.
—
Vēl interesentiem – Spiegel Online video sižets par Oettinger (vāciski).