Atgriežoties no savādāk visai neveiksmīgā brauciena pa Latgali, par kuru būs stāsts drīzumā, Rēzeknē uzdūros nekad neredzētam alum – Ozola Gaišajam (4.8%). Būtu palaidis garām, ja nebūtu piefiksējis Piebalgas Alus korķīti un tā kā cena bija tikai 0.49, tad nenopirkt nevarēja.
Alu patiešām brūvējis Piebalgas Alus, SIA “Latvijas Tirgotāju Savienība” vajadzībām. Nedaudz paskatījos kas tas par zvēru un izrādās, ka šis SIA vada mazumtirdzniecības veikalu tīklu, lai nodrošinātu labāku mazo veikalu konkurētspēju utjp. Tur jau esot 52 dalībnieki ar 122 veikaliem. Mērķis cēls un atbalstāms. Bez Ozola gaišā viņi ražo arī limonādi “Zīļuks”, kuru noteikti cukurainām mutēm kāri strebj visi Beņa fani.
Pārsteidzošā kārtā (vai mazāk pārsteidzošā, jo to ražo nevis Cēsīs vai Liepājā, bet Piebalgā) alus ir samērā normāls. Smarža tāda paviegla, varēja būt labāk, milzonīgi labs izskats ar lielām un gaisīgām putām, kura līp pie glāzes sieniņām, bet garša visai tipiska gaišajam lāgerim vulgaris. Nevar teikt, ka būtu kāds izcilnieks, bet labāks par attiecīgās cenu kategorijas skandināvu konkurentu lāgeriem ir pavisam noteikti. Karbonizācija ir samērā neliela un tas laikam par cēloni tam, ka dzeras dikti labi un ātri. Nezinu, laikam pret tādu neiebilstu pasākumā, kur nepieciešams dzert daudz, bet pārāk nesareibt un arī neiztērēt naudu, teiksim Jāņos.
Un cena arī laba. Nav jau slikti, jāgaida tumšais.