Oktoberfest 2010

Attiecībā uz Oktoberfest man ir dalītas jūtas. Es zinu, ka tas principā ir pārcenots balagāns japāņu un amerikāņu tūristiem, un visi vācieši ko pazīstu, man vienmēr ieteikuši no tā turēties pa lielu gabalu no pasaulē slavenākā ādbikšaiņu salidojuma, tā vietā iesakot apmeklēt mazo pilsētiņu un ciematu svētkus, kuros valda patiesi laba atmosfēra un nepārspīlētas cenas.

Tam visam jāpievieno pa pusei bankrotējušās Ieviņas sarūpētais sarīkojums neglītajā baltajā teltī pie Brīvības pieminekļa ar nepārprotamiem politiskā buldozera atbalstošiem zemtekstiem.

No otras puses, var jau burkšķēt cik vien spēka, bet nav iespējams noliegt to, ka manis nupat nopeltā Oktoberfest alus nebūtu pagalam garšīgs. Tas arī ir zināms fakts. Šogad radās negaidīta izdevība nogaršot visu darītavu piedāvājumu omulīgos mājas apstākļos un likās, ka šāds formāts varētu būt pats labākais no visiem.

Visi seši oficiālie Oktoberfest pārstāvji, kuriem Minhenē ir katram sava telts. Visiem aliem alkohola saturs ir no 5,8 - 6,1%.

Vēl labākas atmosfēras radīšanai tika saceptas desas un nopirkti kāposti – normālie latviešu skābētie, jo bavāriešu Sauerkraut vienmēr likušies pārāk skābi un ne īpaši garšīgi.

Jāsaka jau nu godīgi, uzvarētāju šajā milžu cīnā īsti nebija. Visi ali garšoja labi un skaisti. Ja man visvairāk gribējās izcelt Hacker-Pschorr un Augustiner Bräu brūvējumus, tad citiem viedoklis bija savādāks. Vienīgi likās, ka Löwenbräu darinājums nevienam īsti pie sirds negāja. Bet kopumā – patīkami ir ik pa laikam nogaršot patiešām kvalitatīvu komerciālo alu.

Kā vien