Ogļu un naftas alus
alus apskati July 19th, 2010
Godīgi sakot, nemaz nebiju gaidījis, ka Latvijā šovasar varētu parādīties kaut kas jauns tumšā alus jomā. Vēl mazāk gaidīju, ka tas būs kas atšķirīgs no esošā piedāvājuma. Varen smalki sanācis, ka Lāčplēša Melnais Dzintars un Aldara Melnais Zelts pat apzīmē ogļūdeņražus, kurus izmanto kā kurināmo – viens akmeņogļu paveidu, bet otrs naftu. Rodas sajūta, ka Aldaris un Lāčplēsis dikti cenšas sacensties ar vienu un to pašu, vispirms jau alus sacensības, tad atkal tumšie. Tāpat liekas, ka Liepājas brūveris savas aktivitātes izvērš daudz nopietnāk nekā agrāk un interesanti būs uzzināt uz kura alus darītāja rēķina notiks Līvu/Lāčplēša pieaugums šogad. Tā kā Cēsu iet normāli, tad laikam atliek tikai Aldaris.
Cena arī abiem aptuveni vienāda, tādēļ nopirku salīdzināt.
Zelta Black (4,2%) vispirms. Melnajam Zeltam pievienoti īpaši apiņi. Netiek gan norādīts ar ko tad šie apiņi atšķiras no citiem. Bet tas jau skaidrs – ja mārketinga daļa nespēj izdomāt neko, ko varētu pateikt par alu, tad vienmēr var uzrakstīt – īpaši apiņi, īpašs iesals vai vismaz īpaša etiķete. Un tad tā frāze etiķetes aizmugurē par gaišāko no tumšajiem aliem…
Izskatās pavisam labi, samērā melns ar viegli iebrūnām un samērā blīvām putām, kuras gan traki ātri saplok. Smarža ir lieliska, viegli salds un nedaudz grauzdēts iesals. Un te nu pasākums beidzas.
Garša ir praktiski nekāda, samērā patīkams tumšs iesals, nedaudz, nedaudz apiņu un samērā patīkams un sauss nobeigums. Un pārforsēts saldums, tas laikam personīgi, bet nevaru to diemžēl izturēt.
Melnais Dzintara (4,6%) pasaulē eksistē Lāčplēša alus sacensību ietvaros un pašlaik saņēmis aptuveni 15% balsu vairāk nekā pārējie sekotāji. Izskats samērā līdzīgs Zelta Black, vienīgi putas daudz baltākas, smarža galīga nekāda.
Toties garšas frontē Lāčplēša darinājums liekas labāks, viegls iesals, smuki nobalansēts ar mazliet apiņiem, lēni izšūstošu nobeigumu un patīkami iesalainu pēcgaršu.
Kaut arī, manuprāt, šajās sacensībās uzvar Lāčplēša brūvējums, īsti daudz neko sliktu nevar teikt par abiem. Vismaz pagaidām nepamet sajūta, ka šie ir labāk nostrādāti nekā daudzu pārējo darītavu ali. Un ir cenas vērti (ap 50 santīmiem), kas nav maz. Būtu patīkami, ja arī gaišo alus jomā varētu dabūt kaut ko tikpat labu par 50 santīmiem, īpaši ņemot vērā, ka tumšo alu pagatavošana nereti ir nedaudz sarežģītāka kā gaišo.
Protams, salīdzinot ar labu un vieglu tumšo čehu alu, šie abi diemžēl neiztur īpašu kritiku. Bet mazs solītis pareizajā virzienā ir sperts un Latvijā ieviests kas jauns tumšā alus jomā.
July 19th, 2010 at 8:41 am
Tas “ogļinieks” tiešām liekas ok, ja gribas kādu tumšo alu pie pusdienām/vakariņām, bet īsti roka neceļas maksāt >80Ls par ko labāku.
July 19th, 2010 at 8:42 am
Pielabots: 0.80Ls protams :)
July 19th, 2010 at 2:38 pm
Es šeit gribētu vienīgi piebilst ka tieši gaišo alu pagatavošana ir daudz sarežģītāka.
July 20th, 2010 at 10:14 am
Lāčplēša Melnais Dzintara – šķidrums tumši sarkanbrūnā krāsā bez garšas un smaržas … leiši galīgi uz grunti iet.
1.jūlijā Zelta Black pagaršoju – stulbā mode ielikt angliski nosaukumu. Visādi Cēsu Light utt. Itkā no tā kas mainītos. Zelta Black, bļin. Bet pats alus nav slikts. Tumši sarkanā, melnīgsnējā krāsā ar pretenzijām uz Čehu tumšajiem aliem. Garšā jūtams tumšajiem raksturīgais karameles grauzdējums, bet nav salds, minimāli jūt arī rūgtumu. Ja nonāk bodē, kur aukstā veidā tik Cēsdara produkcija, tad šī ir bezmaz vienīgā normālā izvēle. Bet ja uz blakusplaukta gozējas jaukais tumšais Samsons, tad labāk paņemu to.
Pēc nedēļas izmaucu otru Zelta Bļeka testa pudele – pilnīgi bezgaršīgs … takā aizvakardienas kokakōla …
July 20th, 2010 at 12:24 pm
“Pēc nedēļas izmaucu otru Zelta Bļeka testa pudele – pilnīgi bezgaršīgs … takā aizvakardienas kokakōla …”
Šim nevar nepiekrist, es vakar nopirku, dzēru nejutu nekādu garšu, domāju, ka pie vainas asās vakariņa, iedevu draudzenei pagaršot, šī ar saka, ka praktiski nekā nav. (nebij ēdusi neko)
Tik mutē pēc tam palika sausa velkoša pēcgarša…
July 20th, 2010 at 2:05 pm
Nu un jūs pa 50 kapeikām ginesu sagribējāt?!:)
July 20th, 2010 at 2:17 pm
Tas taču absolūti nav svarīgi kas ir pudelē iekšā. Svarīgs ir markeķings. Nopirkāt tak tomēr, un turklāt divas pudeles, jo izskatījās kārdinoši. Aldaris pēc mēneša pārlīmēs etiķetes – Tumšais Rudens Ražas alutiņis un atkal nopirksiet pa pāris pudelītēm. Un tā tas turpināsies līdz bezgalibai. A mazais ražotājs kuram nav resursu agresīvam mārketingam visus spēkus velta kvalitātei, bet viss velti, jo lielais kārtējo reizi visus piemāna , uzdodoties par to kas viņš nav. Tagad parēķiniet kas ir izdevīgāk – divas pudeles sūdīga lielražotāja alus vai viena pudele laba alus no maza godprātīga ražotāja. Nav jau jēgas nemitīgi pirkt tos nomarketētos šķidrumus un zākāt pa forumiem. (tas attiecas arī uz mani pašu). Lielajiem jau ir izdevīga jebkāda pieminēšana – laba vai slikta, ka tik par tevi runā. Vienkārši jāignorē.
July 20th, 2010 at 2:32 pm
Man grūti pārliecinoši teikt “mēsls” pirms neesmu pagaršojis. Kaut kā tā. turklāt ar tiem mazajiem un godprātīgajiem arī nav vienkārši.
July 20th, 2010 at 3:47 pm
Nu ja..tieši tā kā es saku, vienmēr tak ir cerība ka varbūt beidzot būs kas labāks, jo PR kārtējo reizi uzbur jaukas cerības.Vajag tak pagaršot. Tur jau viss tas triks. Sanāk vislaik tāda reflektēšana un katru kārtējo PR gājienu. Es te tagad necenšos kādam konkrēti ko pārmest, bet runāju par vispārīgu principu. Nekādus brīnumus no lielražotājiem nevajag gaidīt, jo viņiem pat nav mazu pilotbrūvēšanas iekārtu. Kur ta tās interesantās lietas radīsies, ja eksperimentēšana nav regulārajā dienas kārtībā. Toties marketinga nodaļai jaunu triku izdomāšana gan ir ierastā dienas kārtība. Nu pasakiet man muļķim , kā var palaist kaut kādu produktu zem brenda Luksus vai Premium, ja pats produkts ir tik viduvējs ka vuduvējāks vairs pat nav iespējams. Tur vienkārši nekā nav ne garšā ne smaržā ne luksusīga ne premiāla. Secinājums viens – nekam tur arī nav jābūt, jo tas nav svarīgi ne tik cik melns aiz naga. Pērk dēļ tēla un cenas. Tapēc arī tiek rīkoti pasākumi kas ir krasā pretrunā ar garšas sensoriem. Alus dzeršana uz ātrumu, vai arī lotereja zem korķīša. Var jau teikt ka es neko nesaprotu no biznesa un esmu vecmodīgs, bet ja bizness ir smadzeņu skalošana un burbuļu pūsšana tad es neuzskatu ka šis periods būs tas ar ko vēlāk cilvēki varēs lepoties. Vienmēr tā nav bijis un arī mūžīgi tā neturpināsies. Katrs burbulis reiz plīst. Jo vairāk burbulis aug jo lielāka eiforija un pārliecība par savu patiesību, bet jo lielāks tas jo tuvāk plīsšanai. Labs ir…nobarojam to lai ātrāk var ķerties pie īstām lietām:)
July 20th, 2010 at 4:12 pm
Es mēdzu nogaršot gandrīz visus jaunos alus, kādus pamanu. No šobrīd nopērkamajiem tik to ķīniešu brīnumu neesmu dzēris, jo Baļķikas Asahi bija pēdējais mēsls.
Bet Otru Zelta Bleķi paņēmu, jo bija pa lēto (45s) un zinošs biedrs par viņu bija izteicies tāpat, kā es nobaudot 2x. Jāatzīst, ka stundiņu pirms atkārtotas Zelta ”baudīšanas” biju Belhaven Twisted Throtle IPA dzēris.
Bet par to mārketingu – no maniem paziņām, no kuriem vairums ir visai naski alus strēbēji, reti kurš Cēsdara / Līvplēša produkciju atzīst par labu. Ja nu vienīgu uz pohām. dažas pazīstamas jaunkudzes saka, ka tie veču ali nepatīkot, labākl Cēsu limpenīti padzert. Visādi Positivusa tusētāji jau arī ir tie Cēsdara balstakmeņi. Plus vēl Arena Riga u.c. vietās kāds ir sagrābis monopolu un tā var vārīties. ja AR alu Valmiermuiža vai Brālis tirgotu, tad viņiem pārdotais apjoms vismaz dubultotos.
July 20th, 2010 at 7:22 pm
http://bar.lv/?l1=3&l2=2&l3=2&lang_id=2
piemirsu linku pielikt
July 20th, 2010 at 10:30 pm
Tai lapā var apskatīt vidējo Latvijas bārmeņu zināšanas par alu. Smieklīgi.
July 21st, 2010 at 10:59 am
Njā … patika par IPA – ka gatavoja Indijā un stipru, lai jūrnieki ārtāk piedzertos … OMFG
July 21st, 2010 at 11:38 am
Akdies, tik tagad linku paskatījos. Samērā primitīvs tulkojums no tikpat primitīva interneta gudrību apkopojuma.
Būtu kaut vai BJCP.org vai Cicerone.org vadlīnijas paņēmuši. Vispār apbrīnojami.
July 24th, 2010 at 4:04 am
“Zelta Black” nolēmu pagaršot tikai tādēļ, ka RIMI bija akcija, turklāt piesaistīja gan dizains, gan fakts, ka tumšais alus. Pret “Aldara” brūvējumiem izturos skeptiski, tomēr pēc krāsas šis alus kaut kur sasaucās ar Porteri (kurš ir vienīgais “Aldara” alus, kuru cienu). Jā, krāsa un smarža neatstāja vienaldzīgu, BET…bet alus galīgi nebija tāds, kādu biju gaidījis. Pirmkārt, tas nemaz negaršoja pēc īsta tumšā alus, otrkārt, pietrūka jēdzīgas piegaršas. Lai nu kā, pieņemama cena un karstai vasaras dienai noder, turklāt arī saldums tīri labi patīk (ir arī saldāki dzerti – skat. tumšais Brengulis). Ja nebūtu tik “ķīmisks”, tad varētu dzert arī biežāk.
Intereses un salīdzināšanas pēc nolēmu pagaršot arī “Melno Dzintara”. Biju vīlies jau “Lāčplēša” Medalū, ja to vispār tā drīkst saukt, un arī Melnais “brīnums” intuīciju nepievīla. Tam ne tikai nebija īpaša smaržas, bet arī garša bija absolūti bezpersoniska. Pirmā doma bija pēc iespējas ātrāk izdzert kausu, lai ko tādu vairs nevajadzētu ņemt mutē.
Patiesībā esmu patīkami pārsteigts par “Aldara” centieniem, turklāt šķiet, ka kvalitāte tiešām uzlabojas. Tomēr līdz labākajiem Latvijas brūvējumiem arī “Aldarim” vēl ļoti, ļoti tālu.
July 24th, 2010 at 6:40 pm
Man šodien sanāca slāpju mocītam iegriesties kādā bodītē, kur augstā veidā bija Krušovice pa 87s un pārējie mūsu superbrendi. Nolēmu dot otru iespēju Melnajam (52s). Jāsaka, ka kautkāda garša tomēr ir, tāka tomēr labāks šķiet par Bleķi, kautgan tā garša ir ļoti bezpersoniska. Tāka, labāk ieteiktu šito leišu darinājumu karstai vasaras dienai, ja nekā cita jēdzīga ledainī nav ;)
July 24th, 2010 at 11:03 pm
Ja no sirds un no rajona, tad iesaku šo alu http://www.facebook.com/pages/Kozel-beer/26269487698 …nu, karstai vasaras ballītei :D
July 28th, 2010 at 6:52 pm
Nu pagaršoju es ar to mello zeltu. Jautājums Aldarim – kāda vella pēc jūs viņu uzražojāt. Ja nemākat taisīt tumšo alu tad netaisiet. Bojājat tikai ,tā jau mūsu neizglītotā patērētāja uzskatu par tumšo alu. Pēc tam atkal ņerkstēsiet ka cilvēki neizvēlas tumšos alus. Protams….a kā ta izvēlēsies ja šitādu štruntu viņiem ar “stendzinieka bravūru” cenšaties iesmērēt. Vārds “stendzinieks” šeit domāts kā sugasvārds.