Poļu pseidomūku brāķis – Klasztorne Piwo

klastManu uzmanību kādā poļu zemes veikalā pirms dažiem mēnešiem piesaistīja apgalvojums uz alus pudeles, ka šis alus darināts saskaņā ar beļģu alus darīšanas likumiem trapistu stilā. Visticamāk, īstie trapistu mūki nezin patr šī alus eksistenci, savādāk mēģinātu tā darītājus iesūdzētu tiesā, jo trapistu alus ir simts veidos aizsargāta preču zīme.

Klasztorne Piwo (6,4%) ir pavisam dzidrs, vara krāsā ar biezām, tumšām putām. Smarža ir saldenu ar aromātisku iesalu. Garša gan pariebīga – alhokoliska, nedaudz iesīva, atgādina ne visai labu stipro alu, tādu ko PET pudelēs pilda. Gluži deviņgrādu Vanags nav, bet uz to pusi. Pliekans un nepatīkami rūgtens. Kopumā draņķis, par kuru žēl katra iztērētā zlota un groša.

Tikai pēc alus izdzeršanas izlasīju, ka alus ir nefiltrēts, bet pasterizēts. Pavisam žēl, ka to nepamanīju jau veikalā, jo tas daudz ko izskaidrotu un pavisam noteikti mani atturētu no pirkuma. Vēl paskarījos ratebeer, ka Polijā tagad sarosījušies “klosteru alus” ražotāji, kaut arī nemaz nav dzirdēts, ka poļu mūki aizrautos ar alus brūvēšanu. Noteikti jāgaida, kad šī “tradīcija” atceļos arī pie mums un jācer, ka brūveri to visu nesačakarēs tik ļoti, kā to izdarīja Browar Jablonowo.