Tagad es sēžu ziedošā ķiršu dārzā, apkārt zied lērumiem pienenes, tulpes un vēl dažādas puķes un krūmi, kurām nezinu nosaukumus. Gaiss skan no bišu, lapseņu un dažnedažādu kukaiņu dūkoņas, karsē saule, bet ledusskapī kluss, mierīgs un guļ maija āzis. Laikam izvēle par to, ko darīt tālāk – atvērt maija āzi vai turpināt labot plaisas pagraba jumta hidroizolācijā ar smirdīgu bitumena smēri ir pārāk vienkārša.
Nedaudz par vācu maija āzi rakstīju maija Klubā, kaut kur uz beigām ir atvērums, kuru var izlasīt arī internetā. Tomēr sēžot laukos atvaļinājuma laikā, vēlreiz pārliecinājos cik šis alus ir iederīgs pavisam skaistā pavasarī. Vāciešu mūki tomēr bija traki prātīgi.
Mönchshof Maibock (6,9%) šodien pamatīgi ielīksmo manu sirdi. Pietiekoši beizajā un pilnīgajā garšā dominē viegli iesaldens iesals, kas mazliet atgādina karameli, bet nobeigumā sajūtama pasausa saldeni rūgteni pēcgarša ar liegu alkohola piesitienu. Saule silda no ārpuses, maija āzis un iekšpuses un liekas, ka tā varētu sēdēt stundām…