Kādu laiku atpakaļ jau rakstīju par pundurvalsts Monako interesanto alus darītavu. Šoreiz pienācis laiks citai valstiņai – Lihtenšteinai, kuru ar Latviju saista samērā nepatīkams zaudējums futbolā. Lihtenšteinas firstiste ir tikai nedaudz lielāka par Monako, ar līdzīgu iedzīvotāju skaitu, kādiem 35 tūkstošiem. Papildus tam, ka firstistē, visai patīkamā nodokļu klimata dēļ, reģistrētas kādas 70 000 ārvalstu kompānijas, tā ir arī viena no pasaules lielākajām mākslīgo zobu ražotājām.
Lihtenšteinā, protams, ražo arī alu. Liectensteiner Brauhaus no jauna atvērās 2007. gadā (tika aizvērta 1917. gadā, 1. pasaules kara laikā) un pašlaik brūvē 5 visai tradicionālas alus šķirnes. Lihtenšteinas alus meklējumi nebija viegli, vairākus veikalus, kur to it kā tirgo, neatradu. Pasākums jau sāka izbesīt, jo vairākas reizes nācās braukt caur vienu un to pašu krustojumu, kurā uz to brīdi bija pulkcējies valsts vienīgais sastrēgums. Beigās paveicās un izdevās iegādāties vismaz divus no aliem.
Liechtensteiner Brauhaus Hell’s (5%). Parastais gaišais lāgeris. Smarža nu tā, garša ne visai, pat nedaudz prasta – kaut kāds pasalds iesals, nedaudz rauga garša un beigām sajūtams alkohols. Pat pietiekoši dzerams, bet nekas īpašs.
Liechtensteiner Brauhaus Weiza (5%) ir vācu Hefeweizen kviešinieks. Tāds nedaudz ūdeņains gan un nevar teikt, ka no šī alus ir kaut kas atmiņā paliekošs – it kā tipiskās Hefeweizen garšas iezīmes, kuras ātri pazūd un tas arī viss. Nekas ilgāk izbaudāms. Par kripatiņu labāks par Hell’s ir gan. Par ne visai lielu kripatiņu.
Kopumā nevar teikt, ka kāds no šiem aliem lepotos ar normālu garšu, es tos pielīdzinātu tipiskiem Aldara aliem. Protams, eksotika un interesanti, bet garša ne visai. Tāda neliela vilšanās, īpaši ņemot vērā pūles, kas tika pieliktas viņu sagādāšanai, bet vienmēr jau nevar veikties.