Alu ar šādu nosaukuma – Apiņu sula, ražo vairākas ASV darītavas. Protams, nevarēju tam paiet garām, kad Alus salonā pagājušā nedēļā bija amerikāņu alu pievedums.
Ar Imperiālajām IPA jeb dubultajām IPA jeb DIPA ir tikai viena problēma – ārkārtīgi spēcīgā apiņu garša pazūd ļoti ātri, tādēļ tiek uzskatīts, ka šāds alus jāidzer līdz trīs mēnešu laikā kopš tā ražošanas. Tā kā DIPAs ir dārgas, bet ASV likumdošanā nav noteikts, ka uz alus jānorāda derīguma termiņš, tad ļoti daudzas darītavas no šī izvairās un uz pudelēm bieži nav ne mazākās norādes par datumiem. Jo kurš veikala īpašnieks no vairumtirgotāja ņems dārgu alu, kas plauktā var stāvēt tikai dažas nedēļas? Pašlaik gan parādās aizvien vairāk apzinīgu brūveru, kuri akurāti norāda datumus vai vismaz brūvējuma partijas numuru pēc, kuras var attiecīgo informāciju atrast internetā.
Jāapzinās, ka pirkt amerikāņu Imperiālo IPA bez ražošanas datuma Latvijā ir milzīgs risks, jo alus pāri okeānam ir braucis vismaz dažas nedēļas, stāvējis ostās, dabūjis vasaru, kas konteinerā izpaužas ar vismaz 35+ grādiem un nezin cik ilgi noliktavās sēdējis. Tomēr noriskēju, pārāk jau reta iespēja tikt klāt kaut kam šķietami labam no plašā aizokeāna klāsta.
Left Coast Hop Juice (8.5%) izskats ir patiesi brīnišķīgs, tumši oranžs alus ar milzu putām, kas atgādina mīkstus mākoņus un uz glāzes sienām veido noturīgu mežģīņu rakstu. Smaržā, protams, dominē apiņi ar stipru un izteiktu priežu aromātu. Viss kā amerikāņu DIPAi pienākas.
Tomēr ar garšu vairs nav tik labi. Tā ir galvenokārt samērā stipri, parūgti un asi apiņi, iespējams svaigā alū tie būtu jaušami vēl labāk, radot vēl nepatīkamākas sajūtas. Visam pievienojas mazliet alkohols un viegli piparota piegarša, kas kopumā ir ne tā labākā kombinācija. Alus pavisam noteikti nav labi sabalansēts. Uz glāzes beigām sevi liek manīt arī augstais alkohola saturs, kas maigi, bet nepārprotami mazliet iedod pa galvu. Pēdējais būtu pat pieņemami, ja vien garša būtu bijusi kaut nedaudz patīkamāka.
Kopumā liekas, ka nav pieklājīgās cenas vērts. 3 latus varētu maksāt par šo pudeli ar vienas pintes un sešu šķidruma unču tilpumu, bet vairāk nē. Protams, nekas cits pat aptuveni līdzīgs Latvijā nav dabonams, tādēļ nevaru teikt, ka nav vērts mēģināt, tomēr liekas, ka vairāku Latvijas mājbrūvētāju parastās IPAs ir bijušas gan daudz, daudz niknākas, gan garšīgākas. Bet kā jau minēju, DIPA nav tas alus, kurš jātur ilgi un jāved lielus gabalus; iespējams, tur ir tā sāls.
No trešās puses, arī nekāds labais reitings internetos šim alum nav. Diezgan arī pareizi.