Latvijas garšīgākais alus 2010
vispārīgais spams June 2nd, 2010
Pirms kāda laika ieraugot šo astoņus gadus veco, taču reizē vienmēr aktuālo citātu, īsti nezināju ko domāt:
Latvijas alus tirgum ir raksturīgs viens liels līderis, runājot par kvalitāti, un tas ir Aldaris. Šeit ir arī daudzas citas alus brūvētavas, kas cenšas ieņemt noteiktu tirgus daļu dažādos veidos – gan ar cenas politiku, gan pārdodot alu lielās plastmasas pudelēs un ekonomējot uz to. Kvalitātes ziņā daži no šiem aliem nav nemaz slikti, bet citi ir slikti.
Tā kādā intervijā izteicās Carlsberg prezidents Nils S. Andersens. Nedaudz žēl, ka šis dāņu kungs nebija konkrētāks, turklāt ir nedaudz interesanti, ko Andersena kungs teiktu par 7% Apinīti 2 l plastmasas pudelēs, kuru ieviesa kādu laiku pēc šīs intervijas.
Tomēr reizē ari nodomāju, ka nebūtu slikti ne tikai galvenajiem alus kungiem izteikties pa labi un pa kreisi, bet arī no alus dzērājiem uzzināt viņu domas. Protams, var oponēt, ka vislabākā balsošana notiek ar pircēju maciņiem (Latvijas TOP20 katru ceturksni publicē VID Akcizēto preču pārvalde un tajā ar vienu izņēmumu ietilpst tikai ir tā sauktie ekonomiskie ali – visa veida Optima līnijas, Walter un citi.). Tomēr gribu iebilst, ka šajā gadījumā netiek ņemti vērā daudzi faktori, ieskatot to, ka ne visas darītavas ir uzstādījušas mērķi kļūt par Latvijas lielāko alus ražotāju. Ja jau viss būtu tik vienkārši, ka popularitāte=labs alus, tad Aldaris uz World Beer Cup sūtītu nevis Luksus, bet tautas tik ļoti mīlēto Apinīti.
Tā vietā es vēlējos uzzināt Latvijas labāko garšīgāko alu. Tādu, kas garšo vidējam un apzinīgam Latvijas alus dzērājam. Cerēju, ka aptuveni 400 balsotāji, kuri pirms aptuveni diviem mēnešiem publicētajā aptaujā piedalījās, ņēma vērā gan reputāciju, gan garšu, gan atmiņas par to kā pirms 3 gadiem veikalā nopirka konkrēta ražotāja skābu alu un nozvērējās nekad šī zīmola alum vairs nepieskarties.
Protams, bija vairākas izteikti defektīvas atbildes, bet pārsvarā biju pārsteigts par atbildīgo attieksmi ar kādi aizpildītāji bija alus novērtēšanai piegājuši. /vairāk informācijas par aptaujas objektivitāti raksta beigās/
Tad nu labākās alus darītavas vispirms.
Man uzreiz ļoti jāatvainojas alus cienītājiem, ka pirms dažām nedēļām, Tviterī nedaudz nopludinot rezultātus, biju palaidis garām Užavas alu, kurš ir godpilnais otrais. Tiešām nepatīkama kļūda, ceru, ka Užavas cienītāji piedos. Tabulā lejāk, var paskatīties nedaudz detalizētāk kas un kā (te un citur – 5 nozīmē izcili, 1 – izteikti draņķīgi).
Tātad pirmais trijnieks ir visai loģisks, bet pietiekoši interesanta man likās Valmiermuižas piektā vieta. Patiesībā ceturtā, kuru Valmiermuiža dala ar Bauskas alu (bet Bauskas ir nedaudz, nedaudz priekšā). Tāpat interesanta bija Piebalgas nobīdīšanās uz sesto vietu, kaut kā bija aizdomas, ka šī darītava tiks novērtēta augstāk.
Rezultātus apkopojot nedaudz citā veidā – gan ņemot vērā darītavas novērtējumu (vertikālā ass), gan to, cik daudzi aptaujas dalībnieki šo darītavu produktus ir dzēruši pēdējā pusgada laikā (horizontāli), izdalās četri visai interesanti grupējumi.
- Vispirms ir mazās darītavas, kuru alu dzer un par kuru izsakās visai atzinīgi,
- Mazās darītavas, kuras dzer mazāk un arī pārāk augstu nevērtē, tādas kā izteiktas viduvējības,
- Tad ir mazās alus darītavas, kuras ir tik mazas, ka tikai retais ir to alu pagaršojis, bet tik un tā drošības pēc novērtē negatīvi. To pašu Rēzeknes alu ir pagaršojuši ~20 aptaujāto, bet slikti novērtējuši ap 200. Godīgi jāsaka, ka es arī šo alu uzskatīju par sliktu, līdz sanāca izdzert dažus no tiem, kas manas domas mainīja. Protams, nav dūmu bez uguns, jo attiecībā uz dažiem labiem šī saraksta dalībniekiem ik pa laikam var uzrauties uz saskābuša produkta,
- Un tad ir pēdējā grupa – alus, kuru dzer daudz un bieži, turklāt briesmīgi un dažkārt nepelnīti kritizē. Es atļāvos veikt nelielu izgriezumu no progresīvā portāla Diena.lv. Tikko tur parādījās neliels raksts par Aldari, dažu minūšu laikā parādījās aptuveni šādi komentāri:
Negribas piekrist visām šeit paustajām, bet tā jau ir, visu reizē nevar gribēt.
Attiecībā uz labākajiem aliem, tur jau gāja grūtāk. Protams, ne jau saistībā ar pašu izcilāko alu grupu (vidējais vērtējums virs 4,0), jo paši labākie ali ir pašu labāko Latvijas darītavu radīti. Tur šaubu nav.
- Tērvetes (parastais)
- Užavas Gaišais
- Tērvetes Oriģinālais
- Užavas Tumšais
- Brenguļu Tumšais
- Brenguļu Gaišais
- Tērvetes Senču
Nākamajā grupā tika salikti tādi kā vidēji augsti novērtēti ali (vidējais vērtējums 3,4 – 4,0). Te draudzīgi sadzīvo Bauskas, Piebalgas, LIDO un Valmiermuižas ali, klāt paņemot Brāļa nefiltrēto.
- Bauskas Tumšais Speciālais
- Bauskas Gaišais Speciālais
- Piebalgas (parastais)
- Bauskas Tumšais Premium
- Valmiermuižas Gaišais
- LIDO Medalus
- Valmiermuižas Gaišais Nefiltrēts
- Piebalgas Jubilejas
- Piebalgas Lux
- LIDO Speciālais
- Piebalgas Senču
- LIDO Gaišais
- Bauskas Senču
- Valmiermuižas Tumšais
- Brāļa Gaišais Nefiltrētais
- Ingver Melnais
Tad vēl ir vidējie ali (vidēji 3,0- 3,4)– to ir mazāk, bet neliels pārsteigums ir Cēsu Mītavas iekļūšana sarakstā. No otras puses, varbūt nemaz nav ar tāds pārsteigums, jo ir viens no retajiem lielbrūvētāju aliem, kur cena atbilst kvalitātei.
- Piebalgas Ozols
- Ingver Sarkanais
- Brālis Tumšais
- Brūveris Kviešu
- Ingver Gaišais
- Madonas Bodnieku
- Cēsu Mītavas
- Rēzeknes Brūveris Lauku
- Krāslavas Gaišais
Pārējo es neapskatīšu, bet pilni rezultāti ar precīziem vērtējumiem skaitļos ir pieejami šajā failā (~60KB, pdf).
Protams, interesanta ir arī cīņa par pēdējo vietu, tur viennozīmīgs līderis ir Aldaris ar eknomiskās klases grāvēju Euro Strong.
- (pirms iepriekšpēdējā) Apinītis 7%
- (priekšpēdējais) Euro
- (pēdējais) Euro Strong
Tad vēl interesanti likās daži citi ali, kurus nevērtēja viennozīmīgi. Piemēram, ja balsu sadalījums attiecībā uz 98% alu izskatās aptuveni šādi…
…tad no šī visa izcēlās Aldara Porteris un Brāļa Nefiltrētais, kur domas dalās.
Acīmredzot šo alu pietiekoši interesantā garša tiek vērtēta pietiekoši dažādi, īpaši jau attiecībā uz Porteri, kas, manuprāt, ir viens no atšķirīgākajiem Latvijas aliem.
Pārējais gan ir vairāk tehniski sīkumi. Ja nu vienīgi pārsteidza vēl kas – izrādās, ka latvieši tomēr nav kritizētāju tauta, pozitīvie vērtējumi (piecinieki un četrinieki) ir 60% no visa vērtējumu skaita, bet vieninieki sastāda zem 10% vērtējumu skaita. Alus laikam visiem tomēr mīļš.
Visiem liels paldies par atsaucību un laika tērēšanu, domāju nākamajā gadā šo visu atkārtot, gan nedaudz uzlabotā formātā. Un jā, laimīgais uzvarētājs Madara pateicībā par piedalīšanos aptaujā jau šodien saņems dažus labus (gan ārzemju) alus.
—
Nedaudz sīkāk par aptaujas tehniskajām niansēm
Analīze gan nebija vienkārša, galu galā katram ir savs mīļākais alus. Nepretendēju uz nekādu statistisko objektivitāti, jo tad auditorija būtu jāatlasa daudz pamatīgāk, pašlaik kaut vai 97% visu respondentu bija vīrieši. Tomēr nedomāju, ka iegūtais rezultāts ir galīgi zemē metams. Protams, tas viss neattiecas uz vidējo Latvijas alus patērētāju, bet gan pietiekoši pārtikušiem vīriešu kārtas indivīdiem labākajos gados, kuri regulāri atļaujas iet uz krogu, kuriem ir pieejams internets un kuri labprāt izmēģina dažādus alus.
Tomēr nevar teikt, ka aptaujai, par spīti neakadēmiskajai pieejai, ir piemitis klajš objektivitātes trūkums. Protams, aizdomīgo momentu netrūkst, bet, piemēram, pārbaudot to vai respondenti, kuri Aldara alu novērtē ar 1 (kā nedzeramu), nav dzēruši Aldari pēdējā pusgada laikā, tomēr izrādās, ka 80% nav centušies melot. Un tas jau ir labs rezultāts.
June 2nd, 2010 at 10:37 am
Beeeeeeeiiiidzot varam redzēt oficiālus pierādijumus tam cik ļoti Aldara dēļ cilvēki būtu gatavi pārcelties uz dzīvi Latvijā!
June 2nd, 2010 at 10:42 am
Bet vispār bik pārsteigums par Tērvetes dominanci. No entajiem paziņām ko esmu runājis, visi kā viens atzīst, ka kvalitāte Tērvetei kritusies gan.
June 2nd, 2010 at 10:49 am
Pasaki vienu alu, par kuru nerunā, ka kvalitāte viņam kritusies. :)
June 2nd, 2010 at 10:58 am
Optima līnijai ļoti stabils alus!
Bet ja nopietni, tad kvalitātes stabilitāte visvairāk raksturīga ”mazajām” darītavām.
June 2nd, 2010 at 11:09 am
Lieliski. Faktiski jau rezultātus varēja aptuveni prognozēt ņemot vērā šī bloga auditoriju un specifiku. Skaidrs, ka, piemēram, iekš calis.lv rezultāti būtu citādi. Tur visādi D-Light un Ice bīri figurētu. Būtu interesanti dzirdēt, kā paši aldari vērtē šos rezultātus :)
June 2nd, 2010 at 11:10 am
Te jau, protams, vietā ir jautājums par to, kas ir kvalitāte. Vai kvalitāte ir tikai alus mikrobioloģiskā vide vai arī kvalitāte attiecas uz garšu un izskatu brīdī, kad alus nonāk pie patērētāja? Baigi netverams un plaši interpretējams jēdziens. Viens var teikt, ka man ir stabila kvalitāte, jo viss alus iziet nepieciešamās pārbaudes. Bet cits var iebilst, ka nekā, jo pēc tam alus mēnesi stāv karstā izplatītāja noliktavā, kur ar to notiek brīnumu lietas.
June 2nd, 2010 at 11:18 am
Cēsu alum nav kritusies: kā sūds bijis, tā arī palicis.
June 2nd, 2010 at 11:28 am
Piekrītu Skumbrijai, ka jautājums par Tērvetes stabilo 1. vietu ir pamatots.
Atbildot, par kuru alu tad nesaka, ka kvalitāte kritusies – tam pašam Piebalgas, manuprāt, ir labi noturīga garša un kvalitāte, neesmu arī dzirdējis, ka kāds par to sūdzētos.
June 2nd, 2010 at 11:28 am
Aldariem gan jau pašiem daudz labākas aptaujas biezā slānī. Vienīgais, ka viņi nav diezko čakli ar rezultātiem dalīties.
June 2nd, 2010 at 11:42 am
Laikam ir ļoti jāmīl alus, lai vienlaicīgi varētu vērtēt ,teiksim, Lido alu un Euro Strong, par kuru es pat dzirdējis neesmu.
June 2nd, 2010 at 12:03 pm
ideala aptauja un pats galvenais ka no dazhadiem griezumiem. lai gan rezultatus jau tiesam var paredzet, ka aptaujatie ir pietiekoshi turigi
tas pats euro strong ir letais gals kuru dzer tiinji un kuriem po par garshu
aptaujas nosaukums drizak butu latvijas gashigako alus tops :)
June 2nd, 2010 at 12:04 pm
Nav jau teikts, ka visi abus vērtēja. Dažus alus vērtēja 18-20 cilvēki, bet rekords ir ap 270 ir atsevišķiem Aldara aliem un Tērvetei.
June 2nd, 2010 at 1:03 pm
nu es piemēram nesmādēju TUBORG pēc smagas darba dienas – vienu divas pudelītes var ielakt, kad no šitiem dzīvajiem aliem vēmiens jau nāk..
pietam kaut kā dzīvie ali vairs nepārstrādājas tik labi.. jau no litra praktiski jebkāda dzīvā alus nākamajā dienā ir ne visai labi…
June 2nd, 2010 at 1:08 pm
Man jau vislabāk patīk “Tad ir mazās alus darītavas, kuras ir tik mazas, ka tikai retais ir to alu pagaršojis, bet tik un tā drošības pēc novērtē negatīvi”. Tā jau ir ar vidējo statistisko alus dzērāju – tas dzer Svēto Trīsvienību (Užavas, Tērvetes un Bauskas), bet daudz garšīgākos nefiltrētos mazo ražotņu alus nav novērtējuši, BET DROŠĪBAS LABAD novērtē slikti.
June 2nd, 2010 at 1:16 pm
Es uzskatu, ka Latvijā terminu dzīvais alus lieto nevietā. Vēl skarbāk, es to uzskatu par sviestu. Īpaši tajā gadījumā, ja pārdod draņķi, kura eksistencei vienīgais attaisnojums ir “dzīvā alus” birka.
Dzīvais, nedzīvais, filtrētais, nefiltrētais, vēl sazin kāds, alum ir jābūt garšīgam un pēc tā lietošanas nav jāsāp galvai.Protams, dažādu iemeslu dēļ dažām no šīm kategorijām bieži piemīt labāka garša, bet tas jau ir cits jautājums, kurā ir daudz izņēmumu.
June 2nd, 2010 at 1:21 pm
Lielisks salīdzinājums. Vairumā piekrītu par vērtējumiem. Patīkami, ka ir kāds, kurš šo salīdzināšanu ir ņēmis savā pārziņā!
June 2nd, 2010 at 2:25 pm
No 2000 lidz 2009 gadam biju Uzavnieku cienitajs, bet pedeja gada laika perkot to pudeles saskaros ar to, ka otra diena sap galva. Viss trakak ir no Tervetnieka, sap galva pat izdzerot vienu 0,5. Tad luk, netalu no manam majam atveras izlejamo alu “barins” Pikniks. Tad nu esmu Brengulu fans, uzavniekus un tervetniekus nedzeru. Vienigais kas man atgadina vecos laikus ir – dzeru brenguliti no uzvanieku kausiem :)
June 2nd, 2010 at 2:49 pm
Lielisks raksts!
June 2nd, 2010 at 4:44 pm
žēl, ka palaidu garām aptauju. esmu 100% Bauskas fans. Bauska rullē. nesmādēju arī siltu Valmiermuižu (tad tajā ir visvairāk garšas nianšu).
pats alu vērtēju pēc tā, cik ātri pēc 0,5 iztukšošanas gribas čurāt :) jo sūdīgāks alus, jo ātrāk. masu produkcija – garām…
June 2nd, 2010 at 4:48 pm
cyxob, kāds ir labam alum laiks? :)
June 2nd, 2010 at 6:22 pm
Vēl ir tāda lieta kā cenas/kvalitātes attiecība.
Protams ka Tērvetes/Užavas/Bauskas utt Kvalitāte un garša ir laba, pat ļoti laba, tomēr cenas – īpaši ar dažu veikalu uzcenojumu spēj pataisīt šo alu diezgan nedzeramu – dēļ cenas spriežas kaklā…
Kas attiecas uz lielo alus darītavu veidojumiem, tad visus viņus nevar bāzt vienā maisā. Protams no pašiem lētākajiem variantiem kaut cik sakarīgu garšu gaidīt būtu veltīgi (apinītis, līcis, optima līnija utt, utjp)
Bet šīsdienas apstākļos īsta māksla ir saražot daudzmaz dzeramu alu pa pieņemamu ciparu.
Mans subjektīvais viedoklis ir ka šajā kategorijā viens no uzvarētājiem varētu būt aldara latvijas sevišķais 2l iepakojumā – cena (akcijas) nedaudz virs 1 ls. Protams nav tērvetnieks, tomēr kaut arī nedaudz negaršīgāks – 3x lētāks.
June 2nd, 2010 at 7:24 pm
Par Cesu alu Dravniekam var piekrist, kv
alitate nav mainijusies pilnigs mesls jau no pas sakuma.Kadus tris gadus nav dzerts,iespejams,ka kluvis vel sudainaks.
June 2nd, 2010 at 7:37 pm
Latvijas Sevišķais man arī liekas nepelnīti noniecināts, tur noteikti jāpiekrīt.
June 3rd, 2010 at 2:52 am
Optima līnija alu saliet puslitra pudelēs, uzlikt cenu 0.80ls un uzrakstīt dzīvais alus (vai nefiltrēts, nu kaut ko tādā stilā), tad droši vien tas būs šajā topā pēc pāris gadiem.
Savādāku pamatojumu es neredzu, kāpēc Bryuvers ir tik zemā pozīcijā.
June 3rd, 2010 at 7:30 am
Man radās ideja vēl vienam pētījumam!
Varētu papildināt šīs aptaujas datus ar alus litra vidējo cenu un pārdošanas apjomu. Ja pareizi sapratu, šie dati ir salīdzinoši viegli iegūstami.
Tad varētu uzzīmēt divus grafikus:
Nr1. Alus cena vs. novērtējums. Visticamākais tiktu novērota tendence – jo dārgāks alus, jo labāk novērtēts. Tomēr ceru, ka būs kādi ali, kas kritīs ārā no vispārējās tendences. Šo grafiku varētu nosaukt “Veiksmīgākais alus”
Nr2. Alus cena vs. pārdošanas apjoms. Te visticamākais tiktu novērota tendence – jo lētāks alus, jo vairāk pirkts. Iespējams ka pārdošanas apjomam ir vērts piemērot divus koeficientus – “reklāmas agresīvums” (piemēram Calsberg pārdošanas būtu jāsamazina, jo daudzi viņu pērk reklāmas iespaidā) un “Pieejamība” (grūti salīdzināt tērvetnieku, kurš nopērkams pat superneto ar piemēram brenguli)
Un cerams ka arī šeit būs izņēmumi – reti slikti ali, kuri netiek pirkti pat neskatoties uz zemo cenu un “Tautā iemīļoti” kurus cilvēki pērk ignorējot augsto cenu!
June 3rd, 2010 at 7:58 am
Nujā, alus cenas un labais novērtējums ir saistīti. Par Rēzeknes Brūveri arī piekrītu, nepelnīti viņš tur. Bet kā jau teicu, vērtēja ne jau garšu, bet kaut kādu priekšstatu par šo alu, jo dzēruši viņu ir maz. Nāk no Rēzeknes un lēts – tātad draņķis. Neko darīt, tāda ir dzīve; ja audzējot apjomus ražotājs kvalitāti nepametīs novārtā, varbūt pēc gada rezultāts būs labāks.
Bet tas pats ir ar jebkuru citu produktu. Dārgs, tātad labs, esmu daudzus dārgus un sūdīgus vīnus arī dzēris. Protams, tas ne vienmēr nostrādā, Madonas šo principu mēģina izmantot, bet viņu kvalitāte, manuprāt, smagi nepavelk līdzi cenai.
Par alus cenu grafikiem. Ideja forša, vienīgi kur dabūt alus cenu. Apstaigāt visus veikalus, lai rēķinātu vidējo mani ne īpaši saista.:)) Ja kādam ir interese ko tādu darīt, uz priekšu. Visi novērtējuma dati ir pieejami, varu iedot visu pārējo, kas trūkst. Attiecībā uz apjomu/cenu, man ir aizdomas, ka nekas jauns tur neparādīsies, pietiekoši parasts pieprasījum/piedāvājuma grafiks, kur pieprasījums ir elastīgs.
Turklāt par pārdošanas apjomiem dati vispār nav iegūstami. VID jau nepublicē skaitļus, jebkuri pārdošanas apjomi pa markām ir komercnoslēpums un tos var atrast tikai alusdarītavu paviršos izteikumos. Nāvīgs darbs ko tādu būtu darīt.
June 3rd, 2010 at 9:27 am
Cenas un apjoma attiecību papētīt būtu interesanti, lai gan rezultāts tā pat skaidrs. Tik vien kā papriecāties par eksponenciālu grafiku. Bet kaut kādu koeficientu no tā vilkt un izdarīt secinājumus gan ir neauglīgi. Paņemam Valmieru (pieņemu, ka no letiņu aliem dārgākais), pret kaut kādu Aldari, kas, pieņemsim, ir tieši trīs reizes lētāks. Ja uz vienu pārdotu Valmieru tiek pārdoti, atkal jau ciparu no gaisa parauju, divdesmit Aldari, diez ko labi Valmiera neizskatās.
Vispār, ja jau mēs ņemam tādus tirgus koeficientus kā cena un pārdošanas apjoms, tad arī jāņem vērā brends un mārketinga aktivitātes. Dažiem brendiem, kā mēs zinām, tādas praktiski nav vispār. Tā rezultātā sanāk viena gara neauglīga diskusija. Ņemot vēl alus šķirņu dažādību, tik pat labi mēs varam mest klāt šai statistikai sidrus, vai, teiksim, dzirkstošos vīnus.
Drīzāk par alus kvalitāti runājot ir jārunā par klasiskajiem kritērijiem – putas, dzidrums, tehnoloģija galu galā. Izkāpjot ārā no rāmja, kā piemēru minēšu faktu, ka es nepērku margarīnu un krējuma produktu. Alus izvēlē primāri ir līdzīgi kritēriji.
June 3rd, 2010 at 10:08 am
Njā, bet jāatceras jau vēl citi aspekti, piemēram, cena arī atkarīga no izejvielām. Teiksim 3 lielākie alus ražotāji izmanto gandrīz divas reizes mazāk miežu iesala, lai pagatavotu to pašu daudzumu alus. Tur jau nedaudz parādās kukurūzas un zemāk uzrakstīto piedevu loma.
Vispār labs atskaites punkts tam visam būtu uzzināt precīzas izejvielas alū. Diemžēl ES ir labs alus lobijs un tikai Čehijā un laikam Zviedrijā ir prasība uzrādīt precīzas sastāvdaļas. Teiksim alum var būt klāt šādi zvēri un neviens likums tos neliek uzrādīt un alus likuma priekšā skaitās dabisks:
- Betaglikanāze misas skaidrībai un filtrācijai
- Karamele, jeb E150C
- Apiņu ekstrakts
- Sēra dioksīds un askorbīnskābe kā konservanti
- Proteāze, amiloglikozidāze, fermentācijas enzīmi
- Propilēnglikola algināti, putu stabilizācijai
- Silikons, lai regulētu putu daudzumu
Nu labi, viss ir sintezēts izmantojot dabiskus procesus, bet tur var būt diskusija par to kas ir dabisks un kas nē.
June 3rd, 2010 at 10:23 am
Akdies! Silikons?
Bet nu, augu tauki, jebšu eļļa, jau arī ir dabīgs produkts. Bet visam ir sava vieta un laiks. Un jā – sastāvdaļu un receptes (vismaz pamatprincipu) publiskošana būti ļoti apsveicama lieta.
June 3rd, 2010 at 10:36 am
Liels paldies par balvu – bija garda :) Un prieks protams arī, ka mani lv alus favorīti ir kopējās listes augšgalā.
June 3rd, 2010 at 10:59 am
Nu Madonas tikai vienreiz esmu mēģinājis, bet viņš galīgi mani neiepriecināja, cena likās kosmoss priekš tā “baudījuma” ko tas alus deva. Es viņu cenas ziņā liktu blakus Krāslavai, kaut gan arī tādā gadījumā es izvēlētos Krāslavas gaišo, jo šim, manuprāt, atdeve no cenas ir ļoti iepriecinoša.
June 3rd, 2010 at 11:29 am
par vietu sadalījumu labākajiem varētu strīdēties, bet kopumā objektīvi un precīzi – brengulis man ir kā ekskluzīva prece, jo to dabūju reti, tērvete ir laba un ierasta manta, užava pa vidu starp abiem jau manis pieminētajiem ;)
June 3rd, 2010 at 4:01 pm
2 dzerualu
par organoleptiso metodi manējo noteikti nevarētu nosaukt :) bet no sūdīga alus man gribas čurāt jau pēc 15 minūtēm.
June 3rd, 2010 at 4:04 pm
ups! “organoleptisko” ir pareizi
June 3rd, 2010 at 5:59 pm
Es ceru ka tu to čurāšanas metodi nedomā nopietni. Tad jau sanāk ka labs čehu pilzenietis ar mazu blīvumu nekad nevar tikt uzskatīts par labu alu.
June 4th, 2010 at 3:44 pm
to Hehe:
Jā, taisnība. Tāpēc dzīvais alus jādzer nedaudz, to ražotāji netiecas pie lielām naudām, kad tajā pašā brīdī mīzaldari ražo ūdeni, ko var izdert lielos apjomos – tas taču ir bizness. Tāpēc no īstā alus nekļūsi alkoholiķis. Īstais alus darbojas kā normāls produkts, bet ūdens taču tādu iedarbību neveic, vai nē? tad dzer tu to savu kalsbergu no Utenas vai Aldara, tev tak garšo bezgaršas izstrādājumi!
June 4th, 2010 at 5:35 pm
Hm, diezgan dīvaini, ka viens no labākajiem tumšajiem aliem – Kraslavas tumšais, nav novērtēts pietiekoši augstu. Tāpat Bodnieku alum dotu vairāk, varbūt nav pagaršoti?
June 4th, 2010 at 6:59 pm
Pēdējais, kas ļoti iepatikās ir Aldara Dūmaku.Man šķiet ļoti labais.Domāju , ka nav sliktāks par Tērvetes, Užavas, Bauskas.Pēdējos nosauktos dzeru reti,(pārsvarā veikalu cenu atlaižu akciju laikā), jo cena neadekvāta.Ja būtu 50 – 60 santīmi/pudele, patēriņš pieaugtu, viņu apgrozījums un peļņa palielinātos. Rēzeknes alus šķiet bez savas “sejas”. Ja citus dzerot un neredzot nosaukumus varētu atminēt, kas tas tāds, tad Rēzeknes ir dzeltens šķidrums ar alum raksturīgu smaržu & garšu.
June 4th, 2010 at 10:33 pm
pagaršoju gan dūmaku gan seno un abi totāli mēsli.
June 4th, 2010 at 10:53 pm
tev nepatīk senās latviešu receptes, ja?
June 6th, 2010 at 10:08 am
A kapēc man būtu viņām jāpatīk? Nez, senie latvieši arī savu alu sauca par seno?!
June 7th, 2010 at 12:38 pm
Man jau ar Krāslavas tumšais liekas viens no labākajiem tumšajiem Latvijā, bet iesākumā tāds nebija un gadās sūdīgas partijas, turklāt tik Miestiņā var nopirkt.
Ar Bodnieku līdzīgi (izplatības ziņā, pēc garšas ne tik salkans Brengulis), bet ar tik Miestiņā un pāris krogos ir (RnR, Transilvānija). Bodnieku Stiprajam, starp citu, ir 8.5%, tā ka uzmanīgi ;)
bonkajs teica, ka Brenguli reti var dabūt, bet tagad tas katrā otrajā krogā.
Vispār, vajadzēja varbūt taisīt atsevišķas aptaujas pudeļu un izlejamam alum, jo bieži vien, garša jūtami atšķiras (Užavas spilgts piemērs). Izlejamiem arī lielāka garšas svārstība atkarībā no partijas – aipagājušā nedēļā vienkārši lielisku Užavas Tumšo ”Salmu Krogā” dzēru. Parasti pēc kvasa vien garšo, tāpēc reti ņemu.
June 7th, 2010 at 1:21 pm
@BOD
taisnība, pa krogiem nevazājos bieži – kur esmu bijis tur nebija :|
June 7th, 2010 at 3:10 pm
Vecrīgā laikam tik Rock n Riga bija Brengulis – tūristu vēderiem laikam īsti netīk :) A Centrā pa pilnam.
June 7th, 2010 at 3:18 pm
Folkklubā (bijusī Ala) arī.
June 7th, 2010 at 10:03 pm
krāslavas tumšais ir viens no labākajiem iekš LV. vismaz kad dzēru vienīgo reizi likās, ka nu ir biedzot tiešām garšīgs tumjšais aļāks. To, pie tam,var nopirkt dāžādos random rajonbāros. piemērām šajā, kas atrodās 56.9518,24.064111
June 8th, 2010 at 10:26 am
varēji jau nu vienkārši bāru nosaukt un adresi.
June 8th, 2010 at 11:52 am
Tās koordinātes Google Earth atbilst pļavai pie Slokas / Kandavas krusta …
Ar Krāslavas tumšo ir tā, ka sākumā bija visai īpatnējas garšas dzīra, tad sāka garšot ļoti labi (tāda kā šokolādes piegarša). Vienreiz paņēmu bija itkā tāds pats bet daudz rūgtāks – biedrs sākumā neatpazina, prasīja, kas tas par eilu. Pēdējā laikā apmēram tāds ir, ja negadās nedaudz ieskābis, klautgan arī tāda nedaudz ne tāda versija normāli iet iekšā :)
June 9th, 2010 at 8:51 am
Nebiju domaajis ka Bauskas alus vareetu tik jebkad tik augstu. Tas ir pirmais uzgaazeetais pulveralus LV. Jaasaak saprast cilveekiem kas ir kas.
June 9th, 2010 at 9:49 am
Nez vai gāzēts pulveralus eksistē vispār. Iesalu Bauskā izmanto, tāpat arī apiņus un neko izteikti ļaunu alum klāt neber. Protams, visiem kāds alus nepatiks nekad, bet liekas, ka lielākajai daļai tas tomēr ļoti garšo.
June 9th, 2010 at 11:55 pm
Un izskatās ka cilvēks par to uzgāzēto pulveralu ir ļoti pārliecināts, kaut arī uzreiz redzams ka no alus brūvēšanas neko nesajēdz. Būtu interesanti uzzināt šadu muļķību pirmavotu.
June 19th, 2010 at 12:01 am
bauskas saukt par pulveralu? tur gan jābūt analfabētam alus jomā. Man šāda sajūta rodas dzerot cēsu un aldari, bet ne jau bauskas
June 19th, 2010 at 12:06 am
BOD: Tās koordinātes Google Earth atbilst pļavai pie Slokas / Kandavas krusta
slokas/kuldīgas kursts, pretīm tai pļavai, kaut kāds no name local barčons. laikam jau ir ar to krāslavas, ka kā palaimējās. MAn laikam to reiz palaimējās un bija vienkārši anormāla partija, ka likās, ka tāds alus vispār nav dzerts nekad :)
atkal citu reizi paņēmu miestiņā gaišo krāslavas, tad tas bija nu tāds, nekas īpašs, bet dzerams.
July 1st, 2010 at 12:12 pm
Bauska jau pāris gadus atpakaļ sāka šķebināt. Nezinu, kas tieši, bet garša vairs nebija tāda, lai varētu ierindot šo alus darītavu savā TOP3.
Un tagad, kad Bausku nopircis Aldaris, vispār tam brūvējumam vairs klāt neskaršos.
July 5th, 2010 at 7:25 pm
manu prāt tieši šovasar Bauskas kļuvis par labāko latvijas alu. Panēmu aci pret aci Tērvetes sarkano etiķeti un Bauskas senču. Bauska ielika vienos vārtos.
July 26th, 2010 at 11:32 pm
autors ir aizmirsis ilgezeem dariitavu.
neesmu liels piekriteejs, bet kad braalis beidzies var iedzert vienu gaisho nefiltreeto.
un piebildiishu ka manupraat nefiltreetajam gaishajam braalim ir labaakaa cenas/kvalitaates attieciiba. uz jaanjiem sanaaca 70sant. litraa.
brenguli arii dzeru biezhi, bet manupraat 1.80ls/l pashos brenguljos ir ljoti daarga cena. aciimredzot izdomaajushi pacelt cenu taa vietaa lai razhotu vairaak. un tas saldums arii pamazaam saak apnikt.
July 27th, 2010 at 7:36 am
Nav tādas darītavas. Tas laikam pie citiem ierakstiem parādās, bet viņi alu iepērk Lietuvā un uzlīmē savu etiķeti.