Pirms kāda laika ieraugot šo astoņus gadus veco, taču reizē vienmēr aktuālo citātu, īsti nezināju ko domāt:
Latvijas alus tirgum ir raksturīgs viens liels līderis, runājot par kvalitāti, un tas ir Aldaris. Šeit ir arī daudzas citas alus brūvētavas, kas cenšas ieņemt noteiktu tirgus daļu dažādos veidos – gan ar cenas politiku, gan pārdodot alu lielās plastmasas pudelēs un ekonomējot uz to. Kvalitātes ziņā daži no šiem aliem nav nemaz slikti, bet citi ir slikti.
Tā kādā intervijā izteicās Carlsberg prezidents Nils S. Andersens. Nedaudz žēl, ka šis dāņu kungs nebija konkrētāks, turklāt ir nedaudz interesanti, ko Andersena kungs teiktu par 7% Apinīti 2 l plastmasas pudelēs, kuru ieviesa kādu laiku pēc šīs intervijas.
Tomēr reizē ari nodomāju, ka nebūtu slikti ne tikai galvenajiem alus kungiem izteikties pa labi un pa kreisi, bet arī no alus dzērājiem uzzināt viņu domas. Protams, var oponēt, ka vislabākā balsošana notiek ar pircēju maciņiem (Latvijas TOP20 katru ceturksni publicē VID Akcizēto preču pārvalde un tajā ar vienu izņēmumu ietilpst tikai ir tā sauktie ekonomiskie ali – visa veida Optima līnijas, Walter un citi.). Tomēr gribu iebilst, ka šajā gadījumā netiek ņemti vērā daudzi faktori, ieskatot to, ka ne visas darītavas ir uzstādījušas mērķi kļūt par Latvijas lielāko alus ražotāju. Ja jau viss būtu tik vienkārši, ka popularitāte=labs alus, tad Aldaris uz World Beer Cup sūtītu nevis Luksus, bet tautas tik ļoti mīlēto Apinīti.
Tā vietā es vēlējos uzzināt Latvijas labāko garšīgāko alu. Tādu, kas garšo vidējam un apzinīgam Latvijas alus dzērājam. Cerēju, ka aptuveni 400 balsotāji, kuri pirms aptuveni diviem mēnešiem publicētajā aptaujā piedalījās, ņēma vērā gan reputāciju, gan garšu, gan atmiņas par to kā pirms 3 gadiem veikalā nopirka konkrēta ražotāja skābu alu un nozvērējās nekad šī zīmola alum vairs nepieskarties.
Protams, bija vairākas izteikti defektīvas atbildes, bet pārsvarā biju pārsteigts par atbildīgo attieksmi ar kādi aizpildītāji bija alus novērtēšanai piegājuši. /vairāk informācijas par aptaujas objektivitāti raksta beigās/
Tad nu labākās alus darītavas vispirms.
Man uzreiz ļoti jāatvainojas alus cienītājiem, ka pirms dažām nedēļām, Tviterī nedaudz nopludinot rezultātus, biju palaidis garām Užavas alu, kurš ir godpilnais otrais. Tiešām nepatīkama kļūda, ceru, ka Užavas cienītāji piedos. Tabulā lejāk, var paskatīties nedaudz detalizētāk kas un kā (te un citur – 5 nozīmē izcili, 1 – izteikti draņķīgi).
Tātad pirmais trijnieks ir visai loģisks, bet pietiekoši interesanta man likās Valmiermuižas piektā vieta. Patiesībā ceturtā, kuru Valmiermuiža dala ar Bauskas alu (bet Bauskas ir nedaudz, nedaudz priekšā). Tāpat interesanta bija Piebalgas nobīdīšanās uz sesto vietu, kaut kā bija aizdomas, ka šī darītava tiks novērtēta augstāk.
Rezultātus apkopojot nedaudz citā veidā – gan ņemot vērā darītavas novērtējumu (vertikālā ass), gan to, cik daudzi aptaujas dalībnieki šo darītavu produktus ir dzēruši pēdējā pusgada laikā (horizontāli), izdalās četri visai interesanti grupējumi.
- Vispirms ir mazās darītavas, kuru alu dzer un par kuru izsakās visai atzinīgi,
- Mazās darītavas, kuras dzer mazāk un arī pārāk augstu nevērtē, tādas kā izteiktas viduvējības,
- Tad ir mazās alus darītavas, kuras ir tik mazas, ka tikai retais ir to alu pagaršojis, bet tik un tā drošības pēc novērtē negatīvi. To pašu Rēzeknes alu ir pagaršojuši ~20 aptaujāto, bet slikti novērtējuši ap 200. Godīgi jāsaka, ka es arī šo alu uzskatīju par sliktu, līdz sanāca izdzert dažus no tiem, kas manas domas mainīja. Protams, nav dūmu bez uguns, jo attiecībā uz dažiem labiem šī saraksta dalībniekiem ik pa laikam var uzrauties uz saskābuša produkta,
- Un tad ir pēdējā grupa – alus, kuru dzer daudz un bieži, turklāt briesmīgi un dažkārt nepelnīti kritizē. Es atļāvos veikt nelielu izgriezumu no progresīvā portāla Diena.lv. Tikko tur parādījās neliels raksts par Aldari, dažu minūšu laikā parādījās aptuveni šādi komentāri:
Negribas piekrist visām šeit paustajām, bet tā jau ir, visu reizē nevar gribēt.
Attiecībā uz labākajiem aliem, tur jau gāja grūtāk. Protams, ne jau saistībā ar pašu izcilāko alu grupu (vidējais vērtējums virs 4,0), jo paši labākie ali ir pašu labāko Latvijas darītavu radīti. Tur šaubu nav.
- Tērvetes (parastais)
- Užavas Gaišais
- Tērvetes Oriģinālais
- Užavas Tumšais
- Brenguļu Tumšais
- Brenguļu Gaišais
- Tērvetes Senču
Nākamajā grupā tika salikti tādi kā vidēji augsti novērtēti ali (vidējais vērtējums 3,4 – 4,0). Te draudzīgi sadzīvo Bauskas, Piebalgas, LIDO un Valmiermuižas ali, klāt paņemot Brāļa nefiltrēto.
- Bauskas Tumšais Speciālais
- Bauskas Gaišais Speciālais
- Piebalgas (parastais)
- Bauskas Tumšais Premium
- Valmiermuižas Gaišais
- LIDO Medalus
- Valmiermuižas Gaišais Nefiltrēts
- Piebalgas Jubilejas
- Piebalgas Lux
- LIDO Speciālais
- Piebalgas Senču
- LIDO Gaišais
- Bauskas Senču
- Valmiermuižas Tumšais
- Brāļa Gaišais Nefiltrētais
- Ingver Melnais
Tad vēl ir vidējie ali (vidēji 3,0- 3,4)– to ir mazāk, bet neliels pārsteigums ir Cēsu Mītavas iekļūšana sarakstā. No otras puses, varbūt nemaz nav ar tāds pārsteigums, jo ir viens no retajiem lielbrūvētāju aliem, kur cena atbilst kvalitātei.
- Piebalgas Ozols
- Ingver Sarkanais
- Brālis Tumšais
- Brūveris Kviešu
- Ingver Gaišais
- Madonas Bodnieku
- Cēsu Mītavas
- Rēzeknes Brūveris Lauku
- Krāslavas Gaišais
Pārējo es neapskatīšu, bet pilni rezultāti ar precīziem vērtējumiem skaitļos ir pieejami šajā failā (~60KB, pdf).
Protams, interesanta ir arī cīņa par pēdējo vietu, tur viennozīmīgs līderis ir Aldaris ar eknomiskās klases grāvēju Euro Strong.
- (pirms iepriekšpēdējā) Apinītis 7%
- (priekšpēdējais) Euro
- (pēdējais) Euro Strong
Tad vēl interesanti likās daži citi ali, kurus nevērtēja viennozīmīgi. Piemēram, ja balsu sadalījums attiecībā uz 98% alu izskatās aptuveni šādi…
…tad no šī visa izcēlās Aldara Porteris un Brāļa Nefiltrētais, kur domas dalās.
Acīmredzot šo alu pietiekoši interesantā garša tiek vērtēta pietiekoši dažādi, īpaši jau attiecībā uz Porteri, kas, manuprāt, ir viens no atšķirīgākajiem Latvijas aliem.
Pārējais gan ir vairāk tehniski sīkumi. Ja nu vienīgi pārsteidza vēl kas – izrādās, ka latvieši tomēr nav kritizētāju tauta, pozitīvie vērtējumi (piecinieki un četrinieki) ir 60% no visa vērtējumu skaita, bet vieninieki sastāda zem 10% vērtējumu skaita. Alus laikam visiem tomēr mīļš.
Visiem liels paldies par atsaucību un laika tērēšanu, domāju nākamajā gadā šo visu atkārtot, gan nedaudz uzlabotā formātā. Un jā, laimīgais uzvarētājs Madara pateicībā par piedalīšanos aptaujā jau šodien saņems dažus labus (gan ārzemju) alus.
—
Nedaudz sīkāk par aptaujas tehniskajām niansēm
Analīze gan nebija vienkārša, galu galā katram ir savs mīļākais alus. Nepretendēju uz nekādu statistisko objektivitāti, jo tad auditorija būtu jāatlasa daudz pamatīgāk, pašlaik kaut vai 97% visu respondentu bija vīrieši. Tomēr nedomāju, ka iegūtais rezultāts ir galīgi zemē metams. Protams, tas viss neattiecas uz vidējo Latvijas alus patērētāju, bet gan pietiekoši pārtikušiem vīriešu kārtas indivīdiem labākajos gados, kuri regulāri atļaujas iet uz krogu, kuriem ir pieejams internets un kuri labprāt izmēģina dažādus alus.
Tomēr nevar teikt, ka aptaujai, par spīti neakadēmiskajai pieejai, ir piemitis klajš objektivitātes trūkums. Protams, aizdomīgo momentu netrūkst, bet, piemēram, pārbaudot to vai respondenti, kuri Aldara alu novērtē ar 1 (kā nedzeramu), nav dzēruši Aldari pēdējā pusgada laikā, tomēr izrādās, ka 80% nav centušies melot. Un tas jau ir labs rezultāts.