Latvijas brangais kraftalus

Tagad daudz runā par kraftalu. Krafts tāds un šitāds, smalkā amatnieku prasme un tradicionāli kvalitatīvās izejvielas. Vēl pirms desmit vai piecpadsmit gadiem daudz labāk visiem patika būt moderniem un efektīviem. Tādēļ nevarēju atturēties no dažiem novērojumiem, pie viena parakājoties pa neseniem Latvijas alus vēstures apcirkņiem.

Pirmajā mirklī likās pat nedaudz pārsteidzoši, bet man ir radies iespaids, ka kraftalus (termina, nevis fiziska alus) aktīvā ienākšana Latvijā ir lielā mērā ir Aldara nopelns. Iespējams, tādēļ, ka Aldara pārstāvji ir iecienījuši masu medijiem regulāri komentēt alus segmentu raksturojumus un šajās runās vienmēr ņirb dažādi gudri svešvārdi, turklāt segmentu nosaukumi reti kad ir aktuāli ilgāk par pieciem vai astoņiem gadiem. Pirms vēl aptuveni pieciem gadiem galvenais atslēgas vārds bija premium alus, neskaidrs jēdziens, kuru plašāk sāka izmantot tikai šajā gadsimtā. Taču par premium aliem nosaucot gandrīz visus alus, kas netika pildīti PET pudelēs, atkal aptrūkās nosaukumu tam alus, kas ir pats dārgākais. Pagaidu risinājums ap 2012. un 2013.gadu bija ekskluzīvs. Visticamāk, šajā laikā Aldara īpašnieki Carlsberg ar savu pozitīvo Jacobsen pieredzi  bija uzņēmuši daudz nopietnāku kursu uz kraftalu, nekā abi pārējie Latvijā strādājošie skandināvu alus koncerni. Ekskluzīvajam alum uzreiz parādījās sinonīms – craft.

Interesants ir slaids no Ģirta Vildava, viena no AS Aldara bijušā valdes locekļa, prezentācijas 2013.gadā, laikā, kad tika atvērta jaunā Aldara darītava. Tur craft ir vienkāršs nosaukums.

3.slaids no prezentācijas Stratēģijas maiņa un atbildīga rīcība, prezentācija pilnībā pieejama http://www.slideshare.net/Ilgtspeja/aldaris-strategy
3.slaids no prezentācijas Stratēģijas maiņa un atbildīga rīcība, prezentācija pilnībā pieejama http://www.slideshare.net/Ilgtspeja/aldaris-strategy

Šeit ir vietā mazliet apdomāt, kur tad cēlies craft beer nosaukums un nozīme. Internets ir pilns ar rakstiem, kas analizē šī vārda etimoloģiju, bet īsumā – tie ir 80.gadi un ASV žurnālisti. Mazajiem brūžiem šis nosaukums patika un strauji attīstoties amatniecībai, tirdziņiem un mūsdienu hipsteriem, craft beer aizgāja tautās. Amerikāņu mazos aldarus 90.gadu beigās sāka mocīt definīcijas jautājums un tādēļ, lai terminu neizmantotu ļaunprātīgi, 2005.gadā tika radīta pagaidām pasaulē vienīgā craft beer definīcija, kuru izstrādāja Brewers Association – ASV un pasaulē ietekmīgākā mazo aldaru asociācija. Definīcija radās lielās mokās, jo bija jāņem vērā daudz interešu.

Lejāk ir kritēriji, kas obligāti visi jāizpilda, lai alu var saukt par craft.

– neliela, ražo līdz 702 miljoniem litru alus gadā. Kas atbilst pieckārtīgam Latvijas gada patēriņam. Vai mazliet zem divdesmit Cēsu aliem kopā. Vai 3% ASV tirgus un tas sanāk izmēros kaut kas līdzīgs Piebalgas alum. Protams, te apakšā slēpjas mazliet netīras intereses, jo pirms dažiem gadiem apjoma ierobežojums bija 3 reizes zemāks un to nācās palielināt tikai un vienīgi Boston Beer Company (Samuel Adams) dēļ, kas draudēja pārsniegt augšējo robežu, taču negribēja zaudēt craft beer ražotāja statusu.

– neatkarīga. Mazāk nekā 25% darītavas daļu ir kāda alkohola ražotāja kontrolē. Līdz ar to darītava nedrīkst piederēt starptautiskiem alus koncerniem vai jebkurai citai darītavai.

– tradicionāla. Lielākā daļa produkcija ir alus, kuru garša rodas no tradicionālām vai inovatīvām sastāvdaļām un to fermentācijas. Tas ASV specifikas dēļ, kur ražo lētos alus no kukurūzas.

Kopumā nav paredzēts tas, ka tikai atsevišķas alus darītavas produkts izpilda craft beer nosacījumus. Visa ražotne vai nu ražo, vai neražo craft alu.

Ārpus ASV ar definīciju izstrādi iet ļoti slikti. Kaut ko mēģināja britu skandalozais Brewdog pirms aptuveni gada, taču sanāca vien tukša publicitāte, jo viņi tā arī nespēja vienoties pat ar saviem tuvākajiem domubiedriem. Lai kādus kritērijus izdomātu, kāds no supertradicionālajiem un superkvalitatīvajiem brūžiem tos pārkāpj.

Atgriežoties pie situācijas šaipus okeānam, Latvijā ir trīs alus darītāji, kuri neatbilst ASV definīcijai. Aldaris, Lāčplēša alus/Līvu alus un Cēsu alus. Tomēr viņi visi ražo pašpasludinātu kraftalu vai amatnieku alu.

Aldarim ir craft alus līnija/segments. Pēc viņu pēdējā vērtējuma šogad, 20% alus tirgus aizņem kraftalus, kas aptuveni atbilst Latvijas mazo darītavu produkcijai. Droši vien nav vērts piekasīties par to, ka pēc ASV definīcijas craft alus ražotāji nepieder lieldarītavām, vai uzdot jautājumus par krafta PET segmentu un to, vai cena ir vienīgais faktors alus klasifikācijai par kraftalu. Carlsberg jau sen ir viltīgi noformulējis, ka craft alus ir augstākā alus meistarības pakāpe, labu un kvalitatīvu izejvielu kombinācija, un sazin kas vēl, tā veikli izvairoties no ASV Brewers Association definīcijas.

Interesanti, ka Līvu/Lāčplēša alus Aldara pēdās neseko, savam kraftam sarūpējot atsevišķu zīmolu un cītīgi izvairoties no tā saistības ar nekrafta māti. Viņu Lielvārdes alus jau no paša sākuma ir amatnieku alus. Tas, ka viņi ar amatnieku alu mēģināja tulkot craft beer, nepārprotami skaidrs no pagājušajā gadā TVNET publicētās reklāmrakstu sērijas (ar krāšņiem epitetiem pilno rakstu par craft beer renesansi iesaku izlasīt, man ļoti patika tas, ka “zemeslodi šķērso amatnieku alus cunami”).

Cēsu alus vispār stāvēja malā un lēni mocīja Brūža it kā kraftu. Pamodās nupat un, kā baumo, taisās izlaist alu ar skaidru un nepārprotamu craft beer nosaukumu. Bet kopumā daudz mazāk aktivitāšu kā pirmajiem diviem.

Lielo multinacionālo darītavu darbības princips arī Latvijā ir visai vienkāršs – maksimāli saduļķot ūdeni. Šitais ir krafts, šitais ekskluzīvs, bet šitais no vectēva alus mucas. Labs veids kā brūzim, kas līdz šim ražojis lētākus alus, patērētājiem pamatot jaunu, divreiz dārgāku šķirņu izlaišanu. Kvalitatīva alus izlaišana lielajam brūzim ir zināma problēma, ja par šo alu brūzis vēlas vairāk naudas, nekā ierasts.

ASV lieldarītavas situāciju parasti risina par dažiem desmitiem miljoniem iegādājoties īstas craft darītavas. Tās teorētiski ar šo darījumu pazaudē craft beer statusu, bet Brewers Association par lielām bēdām, izskatās, ka tas alus patērētājus pat īsti neinteresē, ja alus aizvien saglabājas labs. Craft brūža Goose Island pārdošanas laikā pirms dažiem gadiem ABInBev izpelnījās milzu publicitāti, taču tagad, pēc līdzīgiem gandrīz ikmēneša darījumiem, liela uzmanība tiem pievērsta netiek. Tas pats slavenais Brooklyn aldaris braukā pa pasauli, Carlsberg kraftu slavēdams un nemaz nebēdādams par tehniskām definīcijas niansēm. It kā jau nav arī par ko piesieties, jo viņa reklamētais alus ir labs.

Kopumā nemaz nav slikti, ka aizvien vairāk tiek ražots labs alus. Tomēr esmu viegli skeptisks par to, ka korporatīvā kultūra jāsveic tikai ar sajūsmas saucieniem. Lielo darītavu akciju īpašnieks ir pavisam cits zvērs kā mazo darītavu, it īpaši tad, ja attiecīgā uzņēmuma akcijas tiek kotētas biržā. Jo akcijas bieži pieder bezkaislīgiem biznesmeņiem, kuri alu bieži vien pat nedzer un kuriem darītava ir vien trīsburtu biržas indeksu apzīmējums. Protams, arī mazā biznesa īpašnieki nav altruisti. Tomēr, manuprāt, mazo darītavu īpašnieki, daudz biežāk nekā lielo, rīkojas šķietami neracionāli. Nepamatoti dārgas un sarežģītas alus šķirnes, pārāk mazas partijas, ekstravagants un nepārdomāts izejvielu izlietojums, peļņu nenesoši pasākumi. Un tieši tur, vismaz no alus dzērāja puses, nereti slēpjas mazo alus burvība, ko replicēt lieldarītavām ir praktiski neiespējami. Lielajām jebkurš solis ārpus ierastā ir iepriekš analizēts vismaz piecās ekseļa tabulās.

Latvijā šo korporatīvo kultūru var lieliski redzēt, Baltijas tirgū izlaižot it kā vietējās un tradicionālās alus šķirnes identiskās pudelēs, tikai ar dažādiem “stāstiem”. Jo reāli jau neviens tam uzmanību nepievērsīs, izņemot dažus tvītus; parastā vietējā prese tikai pārraksta alus darītavu sagatavotās preses relīzes ar Copy-Paste metodi. Tādēļ nav nekādu grūtību spiest uz korporatīvajā migā pārbaudītiem risinājumiem, nevis reālai jaunradei. Mums Lietuvā labi aizgāja nogatavināts tumšais, jūs Latvijā nokopējiet pudeli un iesaiņojumu, tikai citu alu ielejiet.

Noteikti arī nevēlos aizstāvēt tos, kas zem mazās un izteikti nacionālās amatnieku alus darītavas zīmes nekaunas pārdot saskābušu, nenorūgušu, pliekanu un gluži vienkārši negaršīgu alu. Defektīva alus partija par parasto cenu, jo izliet būtu pārāk dārgi, diemžēl ir pārāk bieža parādība. Cūkojas daudzi, turklāt ar kvalitātes problēmām bieži izceļas tieši mazie.

Nesen arī tapa savdabīgs projekts – Latvian Craft Beer.  Ekskluzīvs un īsteni tradicionāls latviešu alus projekts ar anglisku nosaukumu, jo latviešu valodā taču pietrūkst vārdu. Zem tā savu produkciju realizē Madonas, Krāslavas alus, Saldalus, Bursh un Raiskumietis. Nešaubos, ka arī citi mazie darītāji sekos šim piemēram.

Iespējams, ka daļa craft prieku beigsies tad, kad kāda darītava (visticamāk neliela, ar sūdīgu alu, bet uz Vecrīgas tūristiem orientēta) pieteiks preču zīmi ar Craft beer nosaukumu un sāks pārējos dzīt prom. Pliks craft, bez beer patiesībā jau ir Latvijā reģistrēta preču zīme, bet īpašnieki ir New Wave Group no Zviedrijas, kaut kādu apģērbu izplatītāji.

Kamēr craft vārds aiz okeāna sāk mocīties agonijā (Latvijā lēnāk, jo te viss alus jomā notiek vismaz pusgadu pēc ASV), ASV Rietumkrastā parādās indie beer. Termins aizgūts no mūzikas industrijas. Alus, kuru ražo mazas un neatkarīgas mazās darītavas. Latviski jau termins ir sen – mazās darītavas. Te uzreiz skaļi jābļauj – lielums nenosaka kvalitāti, kas Latvijā ir ļoti aktuāli, it īpaši ņemot vērā to, ka Latvijas pseido-sentēvu lāgeris ar augstu diacetila līmeni Latvijā tiek dažkārt uzskatīts par alus kvalitātes etalonu.

Viens gan ir skaidrs, craft būs dead pietiekoši drīz. Domāju, vēl pirms vēl tiks atrasts adekvāts tulkojums latviešu valodā. Vienlaicīgi ar robežas zudumu starp kraftu un nekraftu, mazajiem un lielajiem – ražotāji būs spiesti vairāk koncentrēties uz garšu un kvalitāti, nevis krāšņām fantāzijām par konkrētā alus vēsturi un tā izšķirīgo lomu mūsdienu kultūrā. Joprojām paliks grūtības tikai no etiķetes vien saprast, vai konkrētais alus ir labs vai slikts. Taču, ja viss būtu tik vienkārši, tad nebūtu interesanti nepārtraukti meklēt labāko alu un krogā stundām diskutēt par konkrētā alus pozitīvajām un negatīvajām īpašībām.

  • Pilnībā pievienojos, vien pielabo Brew Dog izcelsmi. Tas ir kā čangali par vikingu nosaukt.

    • Dainis

      Nūja – briti ir briti … tāpat kā latvieši ir baltieši

      • Pasaki kādam igaunim, ka viņi ir Baltieši :D

      • Dainis

        Skoti 2014.g. nobalsoja pret neatkarību, tā ka paliek vien briti

      • Domā Līvu zemēs referenduma iznākums būtu savādāks?

    • dzerualu

      Brits nav tautība, bet pilsonība. Latvijas gadījumā būtu Latvijas valstpiederīgais. Vēl jo vairāk, Skotija, Velsa un Anglija ietilpst Lielbritānijā, kas ir oficiāls šīs salas nosaukums. Tas ir otrs, ğeogrāfiskais iemesls.

  • Ļoti labs raksts.
    Vienīgi jāpārbuda vai LCB neietver sevī mazliet ko citu kā “Madonas, Krāslavas alus, Saldalus, Bursh un Raiskumietis.”
    Man tomēr šķiet, ka tur Baudalus bija un Tālavas Ķēniņš, nevis Saldalus un Krāslavas.

    • dzerualu

      Ja atver linku, tad tur skaidri var noprast, ka pirmais variants. Varbūt nemitīgi sastāvs mainās.

      • izskatās pēc maināmām plāksnītēm kādā restorānā, lai var aktuālo sortimentu variēt.
        Kad mūs aicināja uz “Iemets 2015” Ērgļos – tur figurēja arī Tālavas Ķēniņš un Baudalus.
        https://www.facebook.com/554739544673463/photos/pcb.568879896592761/568879706592780/?type=3&theater

      • dzerualu

        Tev taisnība. Patiesībā jau vienalga, kāds ir precīzs saraksts.

      • :)

      • Madonas Alus Rolands

        Ērgļos bija mazliet cits pasākums:)) Tas bija viena ceļa alusdarītavu saiets. Uz ceļa no Pļaviņām līdz Gulbenei ir četras alusdarītavas Bursh, Baudalus, Madonas un Tālavas Ķēniņa alusdarītava. Vienkārši LCB un Iemets Ērgļi organizatori ir vieni un tie paši:))

      • Madonas Alus Rolands
      • Madonas Alus Rolands

        Un LCB principā ir apvienība , kas vienkārši ir mazo alusdarītavu draudzīgs kopums lai vienkāršotu loģistiku un kopā vienkārši jautrāk:)) Ideja ir nošpikota Austrālijā, kad Madonas Rolands studēja Austrālijā tad redzēja, kā fermeri apvienojās lai spētu nodrošināt piegādes:))

  • Martins Klisans

    Par šo tēmu var nemitīgi diskutēt pie alus krūkas, tā kā jo ilgāk nav skaidri noteikumi, kas ir, kas nav craft, jo labāk ;) Galvenais, lai alus ir garšīgs, interesants un ar jaunrades elementiem.

  • kastrolis

    Skaisti uzrakstīts. Neviens no mazajiem brāķiem nav vārdā nosaukts, bet visiem viss tāpat skaidrs :)
    Starp citu vakar dzirdēju baumas ka Brengulim nomainīts raugs.

    • ckzs

      Mazais brāķis sākas ar burtu “L”? Jautāju, jo man arī ir gadījies tā, ka tas alus liekas nedzerams, bet cilvēki ir pieradināti domāt, ka “gan jau tā vajag”. Man šķiet, ka tagad ir iebraukts otrā grāvi – katrs, kam nav slinkums, taisa sava vectēva garāžā alu un saka, ka ir īstais, unikālais un vislabākais, kaut reāli tie pārapiņotie eili ir tikpat garlaicīgi un vienādi, kā lielveikala ūdeņainie lāgeri. Un tad vēl tā pašmērķīgā ķēmošanās ar piedevām, it kā būtu kāda sacensība, kurš pieliks kaut ko nebijušu – ķimenes, pelašķus, ķirbjus un ko tik vēl ne, bet 90% tas viss garšo vienkārši riebīgi (šausmīgākais, ko esmu dzēris, ir asparāgu alus – nevienam to nenovēlu). Un lāgeris vispār tagad ir lamuvārds, kuru pieminot craft alus krogos, ar tevi vairs nesarunāsies, kaut arī neviens no tiem mikrobrūžiem nav spējīgs pagatavot labu, čehu pilsner līmeņa lāgeri, jo saraudzēt baļļā duļķainu eilu un pa taisno liet patērētāju glāzēs, protams, ir vieglāk.