Latvijas alus tirgus 2012. gadā

Nupat VID publicējis svaigākos dati par alus nozari 2012. gadā. Nekādu milzīgu pārsteigumu nav, jo tas pats jau bija redzams jau iepriekš, pusgada un 9 mēnešu atskaitēs – alus patēriņš ir samazinājies par aptuveni 5%. Lielākās darītavas šo publiski darīja zināmu jau janvārī un pati nozare visu izskaidro ar slikto laiku vasarā un šoreiz nevar viņiem nepiekrist.

Daudz interesantāka šķita atsevišķu preses un interneta izdevumu reakcija uz šiem skaitļiem. Alus realizācija krītas, alus ražošana krītas, nu vairs nav labi. Tas mani mudināja šos skaitļus aplūkot nelielā kontekstā. Lai parādītu to, ka satraukumam nav pamata, izveidoju divus gafikus.

2012 pret 2012
Kas te redzams? Tas, ka alus realizācija 2012. gadā nokritās par 5,2% (skaitļi ir tūkstošos litru). Pavisam noteikti, labi tas neizskatās. Tālāk redzama alus realizācija Latvijā pēdējo 15 gadu laikā (miljonos litru).

1997 alus

 Ar neapbruņotu aci redzams, kas kāpums ir bijis ievērojams, bet tas nekad nav bijis vienmērīgs – vienu gadu mazliet nokrīt, citu – mazliet pieaug. Un vēl redzams tas, ka pēdējo gadu laikā kāpuma nav. Visticamāk tādēļ, ka sasniegts pieklājīgs alus patēriņa apjoms uz 1 iedzīvotāju – nedaudz zem 80 litriem gadā un nez vai tas celsies laikā, kad visā Eiropā alus patēriņš krīt. Turklāt Latvijas iedzīvotāju skaits nepārtraukti sarūk. Kopumā, 2012. gadā ir patērēts trešais lielākais alus daudzums Latvijā; rekords bija pagājušajā gadā.

Tātad, stresa nav. Bet, ja jau sāku, tad jau varētu arī visu pārējo paskatīties, jo nav jau tā, ka nebūtu dažas citas interesantas tendences.  Pavirši apskatot datus, var šķist, ka notiek vēl citas sliktas lietas – alus importa apmēri sasniedz rekordapjomus, bet saražotā alus apjomi krītas straujāk, nekā patērētā. Tomēr arī tas nav nekas ļauns vai negaidīts, ja aplūko pēdējo gadu notikumus. Latvijā nav spēkā vienādojums lieldarītavas pārdotais alus = lieldarītavas saražotais alus. Ja veikalā uzmanīgi aplūko Lāčplēsa Kastaņu vai Aldara Pilzenes bundžas iepakojumu, var secināt, ka ar Latviju šos alus saista tikai uzraksts. Pats alus ražots vai nu Lietuvā vai Igaunijā. Visu to ilustrējot grafikā tālāk, esmu izdarījis pieņēmumu, ka aptuveni 90% no importa ir nevis beļģu vai angļu alus, bet gan alus, kas nes Aldara, Cēsu, Līvu vai Lāčplēša vārdu, jo no Lietuvas un Igaunijas neko citu daudz neieved.

viss kopa

Līdz ar to sanāk, ka lielāko tirgus daļu aizņem alus ar Latvijas alusdarītavu zīmolu un mazo darītavu produkcija joprojām ir stipri nenozīmīga. Es gan nešaubos, ka Latvijas lielo darītavu vadītāji, par spīti savu darītavu dominancei, nav īpaši mierīgi. Jo viņu alus ne tikai lielākoties aizņem lētāko segmentu, bet arī krītas viņu ražotie apjomi. Ne jau par velti Aldarim vadītāji pēdējo gadu laikā mainās vismaz reizi vai divas reizes mēnesī. Ir gan jāatzīmē, ka Aldaris, par spīti visām problēmām, ir spējis saglabāt līderpozīciju kā Latvijas lielākais alus ražotājs. Vismaz pēc apjoma litros, finansiāli pavisam noteikti nē. Diemžēl to nevar pateikt precīzi, jo neviena lielā darītava, publiski atskaitoties par gada rezultātiem, neizdala atsevišķi alus, limonāžu, kvasu un minerālūdeņu ražošanu.

Lai paskatītos detalizētāk, tālāk ir mazo un lielo darītavu produkcija mazliet citā griezumā un nākamajā grafikā attēlots saražotā alus apjoma pieaugums vai kritums par bāzes gadu (=100) izmantojot 2004. gadu.

mazas vs liela

Ko var redzēt – to, ka finansu krīze ilgi un nežēlīgi mocīja mazos alus darītājus un to, ka par spīti ārkārtīgi straujam pieaugumam kopš 2009. gada, nav sasniegti vēsturiskie 2004. gada apjomi. Attiecībā uz lielajām darītavām, acīs iekrīt cita tendence – to saražotā alus apjomi stagnē. Sanāk pat mazliet kurioza situācija, kad slapjā un riebīgā vasara iespaidoja liedarītavas, bet neatsāja nekādu iespaidu uz gandrīz nevienu mazo darītavu. Tās aug nešpetni labi un Valmiermuiža šogad ir pārkāpusi simbolisko miljona litru slieksni, Piebalgas lēnām sasniedz 2007.gada apjomus un sagaidāms, ka arī Tērvetes izaugsme pēc rekonstrukcijas būs iespaidīga. Mazliet sliktāk iet Bauskai, kuras 2000.gadu sākuma gandrīz 5 miljoni litru gadā pašlaik ir tikai tāls un nereāls sapnis, bet Brenguļu darītava ir apsteigusi Brūveri. Nav jau brīnums, jo pēdējā gada laikā diemžēl nav nācies nogaršot tādu Brūvera alu, kuru pēc dažiem malkiem negribētos izliet izlietnē.

Manas prognozes šim gadam būs dažas un vienkāršas:

  • Par spīti lielajam lēcienam šogad, mazo un lielo darītavu tirgus daļa saglabāsies aptuveni nemainīga, jo lielās darītavas šogad būs īpaši naskas uz nišas un pseido-mazo darītavu alus izlaišanu, turklāt dažiem no tiem kvalitāte būs pat samērā laba. Nevar neatzīmēt pēdējos gados novēroto Lāčplēša alus garšas kvalitātes lēcienu vai Cēsu un Aldara jaunos produktus. Pieļauju, ka šajā sakarā var gaidīt mazo aldaru individuālus vai kopīgus „uzbraucienus” lielajiem, līdzīgi kā tas nupat notika ASV.
  • Pavisam lēnām, bet saruks 2 litru PET pudeļu nozīmība un apjomi. Cik dzirdēts, šis segments sagādā rūpes ne vien vides draugiem un Veselības ministrijai, bet arī pašiem ražotājiem, kas, visticamāk, būs galvenais dzinējspēks tā samazinājumam. Lētos alus darītavas ir spiestas tirgot gandrīz pie pašizmaksas un peļņa no tām ir minimāla. Protams, neviena darītavas neatkāpsies pirmā, bet, ja lētākā alus cenu sāks pacelt visas darītavas reizē, tad visai ticams, ka visas trīs būs apmierinātas ar šādu risinājumu. Neapmierināta būs tikai Konkurences Padome. 2012. gada laikā ir parādījies arī alus, kas vairs neatbilst visiem sliktākajiem 2 l PET pudeļu paraugiem, piemēram, Aldara gaišais Apinītis vairs nav tik briesmīgs, Cēsu Pagraba alus ir pat dzerams utt. Tas viss atsauksies uz mazāku apjomu, taču, ja peļņu tas neietekmēs, neviens akcionārs īpaši neraudās pakaļ. Un alkoholiķiem jau vienmēr paliek no nelegālā spirta ražotie brīnumi.
  • Būs jaunas mazās darītavas, kas cīnīsies par savu vietu mazo darītavu tirgū. Varbūt arī nebūs, jo jaunās darītavas visu daru traki lēni, jo nav viegli iegūt nepieciešamās investīcijas. Nu nekas, kas lēni nāk, tas labi nāk.
  • Netālu no Jelgava sāks darboties jauna iesalnīca. Tas gan neko īpašu nemainīs, ja nu vienīgi vairākas mazās darītavas savu izejvielu turpmāk iepirks Latvijā. Tāpat ne visu, jo jaunā LATRAPS iesalnīca ražos tikai gaišo iesalu, tumšais būs jāpērk ārzemēs.
  • Kopējais alus patēriņš un ražošana neko daudz nepieaugs, cik nu saulainais laiks vēlēs.

Kopumā liekas, ka nekādas milzu pārmaiņas šogad nav gaidāmas.

Neliela atkāpe attiecībā uz datiem. VID uzskaita trīs veidu statistiku – Latvijā saražoto alu, Latvijā realizēto alu un Latvijā patēriņam nodoto alu, papildus norādot importa un eksporta apjomu. Esmu novērojis, ka daži labi šos pirmos trīs skaitļus sajauc vienā putrā, bet tā darīt nevajadzētu.