Latvija. Alus darītavas, etiķetes, paliktņi. 19.gs. – 1946

Lietuvā iznākusi lieliska grāmata par Latvijas alus darītavu etiķetēm 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā

Pirms dažiem mēnešiem Lietuvā iznāca grāmata ar Latvijas alus etiķešu apkopojumu. No 19.gs. līdz vēlīniem 1940.gadiem, jo vēlāk jau sākoties ļoti vienveidīgas etiķetes. Grāmatu izdeva lietuviešu kolekcionārs Žygimantas Šalkauskas un, kā noprotu, iemesls grāmatas fokusam uz Latviju ir pietiekoši savdabīgs – no Lietuvas aliem ir saglabājies ievērojami mazāk etiķešu.

P1170551-1

Ņemot vērā, ka šī ir vienīgā šāda veida grāmata par Latvijas alus etiķetēm (arī Eiropā šāda veida izdevumi ir pietiekoši reti) vai grāmatu par alu Latvijā vispār, nekavējos to iegādāties. Grāmata izdota pavisam nelielā metienā un to iespējams iegādāties tikai no paša izdevēja.

Ārkārtīgi patika izcilā drukas un papīra kvalitāte, kas ļāva bez problēmām izpētīt arī visus sīkumus. Salīdzinot ar Krievijā izdoto “Krievijas impērijas alus”, kur arī minētas vairākas Latvijas darītavas un redzamas to atklātnes un etiķetes, šīs kvalitāte likās pat nedaudz labāka. Tāpat grāmatā ir alus darītavu karte, vietvārdu tabulas, gadu skaitļi, kad darītavas pieminētas pirmo un pēdējo reizi un visas iespējamās atsauces, pat par tām darītavām, kuru etiķetes nav saglabājušās. Ļoti patīkami, ka visam pieiets tik detalizēti un pamatīgi.

P1170549-1Visinteresantākās likās mazo un nezināmo darītavu lapas – atklāju daudzas sev nezināmas darītavas. Lielajām darītavām atsevišķās lapās, manuprāt, ir par daudz etiķešu, kuru vienīgā atšķirība ir tikai kolekcionāram pamanāmi sīkumi krāsu salikumos.

P1170543-1

P1170547-1

Saistoši skatīties uz 19. gs. un 20.gs. pirmās puses alus dažādību, kurai sekoja padomju laiku vienveidība. Lielākā daļa ir vācu zemju lāgeri, bet ir pietiekoši daudz arī interesantāki eksemplāri. Visvairāk mani fascinē Berliner Weissbier, ko, kā izskatās, ražojuši pat vairāki aldari. Gribētos zināt, vai šis ir tas pats klasiskais vācu skābulis, vai tikai kaut kādas parasts kviešu alus. Retās periodika.lv atrodamās 20.gadu reklāmās teikts, ka tas jādzer ar aveņu sīrupu, tā, ka gan jau būs īstais. Es gan mazliet apšaubu šī konkrētā Latvijā ražotā alus kvalitāti, jo tā ražošanai nepieciešami ļoti specifiski apstākļi.

P1170545-1

Man saldais ēdiens ir Aldara etiķetes, kuras pirmskara posmā rotāja uzraksts “dib. 1937”. Tikai tagad, pētot grāmatu, sapratu, kur šis uzraksts pazuda – pirmās padomju okupācijas laikā izskatās vienkārši aizkrāsots. Vēlāk padomju laikos gada skaitlis atgriežas, taču nu jau kā 1865.gads un ārpus lentes. Iespējams, “Aldara” dibināšana cara laikā ideoloģiski bija daudz pieņemamāka, nekā patiesība, ka noticis pie nesenās Ulmaņa valdīšanas.

Kopumā ļoti patika.

  • cipars nevājš!
    Vidmantas un Povilas gan mani kaunināja, ka katram “sevi cienošam” latvietim tādai jābūt.

    • dzerualu

      Baigi mazā tirāža. Krievu vai vāciešu tirgum gan jau var krietni lētāk izdot, kur dažiem tūkstošiem garantēts noiets. Bet man patīk, ka tādēļ nebija kompromisa ar kvalitāti.