Divi pietiekoši interesanti tekstiņi nedaudz saīsinātā versijā. Domāju, ka aktuāli arī pēc 70 gadiem.
Ņemot vērā, ka Latgalē daudzas slepkavības un citus noziegumus bieži izdara dzēruma, bij. iekšlietu ministrs Ed. Laimiņš 1926. g. lūdza Tiesu palātas prokuroru izmeklēt Latgales mājas alus sastāvdaļas un noteikt tā stiprumu. Izmeklēšanai nosūtīja 40 pudeles dažādās vietās, Ludzas, Rēzeknes, Daugavpils un Jaunlatgales apriņķī , ņemto pašdarināto alu. No 32 pudelēm alus, pie divām provēm konstatēja, ka tas izgatavots ar auga «Ledum paiustre» (vaivarāja) piemaisījumu, bet 2 citas proves ar petrolejas piemaisījuma.
Uzkrītoši liels ir izmeklētās provēs atrastais alkohola saturs. Parastā alū alkohola ir tikai 3—4%, bet no izmeklētās 31 proves šāds normāls 2,51—4,14% alkohola saturs bija tikai piecās provēs, turpretim pārējās provēs tas stipri pārsniedz parasto alus alkohola saturu: 2,51%; 3,42; 4,14; 4,88; 5,63; 5,93; 6.16; 6,28; 6,40; 7,18; 7,50; 7,58; 8.28; 8,81; 8,98; 9,15; 9,66; 9,76 un pat 12,32% alkohola. Ņemot vērā:
1) ka no izmeklētas 31 alus proves, tikai 4 ir aizdomīgas attiecībā uz reibinošu vielu piemaisījumu saturu,
2) ka no 31 proves 26 proves alkohola saturs ir loti liels, proti daudz lielāks, neka alus normālais alkohola saturs,
3) ka visās provēs atrasts uzkrītoši liels ogļskābes saturs, kurš ievērojami palielina alkohola reibinošās īpašības— Zinātniskās tiesekspertizes institūts nācis pie slēdziena, ka izmeklēto alus provju stipri reibinošās īpašības vispāri izsauktas nevis caur narkotisko vielu piemaisījumu, bet to iemesls ir alus liels alkohola līdz ar ogļskābi saturs. Alus proves, kas ņemtas no Jāņa Baloža, Vilenes pag. Jakstu ciema un Jāna Maeanova no Makašenko pagasta, atrasta petroleja, kura varēja būt piemaisīta alum kā reibinošs līdzeklis vai ari iekļuvusi nejauši.
Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis No.77 1927. gada 14. janvārī
Dricēnu pagasta Smutu sādžas zemturis Zenons Bokta sarīkojis savās mājās alus dzeršanu ar lūgtiem viesiem. Īsi pirms pusnakts, kad viesi taisījušies izklīst, tur ieradušies septiņi ļoti iereibuši nelūgti viesi, kuri arī atgriezušies no kādām kaimiņu māju viesībām, un par varu gribējuši, lai viņus pacienātu ar mājalu, bet kad iekšā nelaisti un aizbultētas durvis, nelūgtie viesi saniknojušies un sākuši māju apmētāt akmeņiem un mietiem, izsitot mājai ap desmit logu ar dažiem rāmjiem, tāpat sasitot balkona logu ar durvīm un pagraba logu.
Viesi izbailēs slēpušies pa istabas stūriem kur kurais. Mājas sturmēšana turpinājusies vesela stundu, saceļot negantu troksni, lamāšanos un stikla plīšana. Beidzot iedami prom, aizdzinuši no pagalma kāda viesa divriteni, kuru dažus metrus no mājām uz ceļa ar akmeņiem sasituši gabalos. Nākošā rītā, bez mājai nodarītiem postījumiem, izrādījies, ka uzbrucēji uzlauzuši ari vairākus augļu an košuma kociņus un vairāku metru garu sētu galīgi izjaukuši.
Pie mājas sienas pamesti vairāki mieti, mājas sienā, kura dēļiem šūta un krāsota, saskaitīti ap 50 akmens sitienu un noskrambājumu. Istabā sasviesti 35 akmeņi, sasisti trauki un pilna grīda logu stiklu šķembeļu. Par vainīgiem pienākti turpat kaimiņos dzīvojošie Antons Jaudzems, Ignats, Karols, Pēteris un Staņislavs Bokti, Donats Larnba un Domeņiks Žikars. Visi viņi ir pazīstami dzērāji un kaušļi, pie kam Ignats Bokta sodīts ar 10 g., bet Antons Jaudzems ar 7 g. spaidu darbos
katrs par slepkavību. Visi trokšņotāji par huligānismu saukti pie atbildības.
Brīvā Zeme No.217, 1937. gada 25. septembrī