Lāgeris ienāk mūsmājās
vispārīgais spams June 29th, 2010
Liekas, ka sen nav nekas rakstīts, bet tas dažādu iemeslu dēļ, nevar jau visu laiku pie datora sēdēt.
Tomēr pa Jāņiem notika pietiekoši interesantas lietas – kamēr mēs svinējām, tikmēr kā vienmēr nežēlīgi informatīvais Rons Patisons ir sapublicējis veselu lērumu saistošas informācijas, arī par tēmu, kas visiem Latvijas alus mīļotājiem tuva – lāgeriem.
Jo, kā visiem zināms, lāgerim un tradicionālam latviešu alum saistība ir tikai pasakās un alus darītavu reklāmās – te visās toņkārtās vienāda veida batonus ausīs bāž gan „labie” mazie, gan „ļaunie” lielie darītāji. Vēl pirms nieka 150 -200 gadiem šāda veida alus bija pietiekoši nepopulārs un valdīja eili – ali ar augšējo fermentāciju, kuri smuki rūga ne tikai ledus pagrabā ar noteiktu temperatūru, bet visos mājas pakšos.
Bet par to kā tad tas īsti notika, ir sasodīti maz informācijas. Nemaz nerunājot par Latvijas teritoriju, kur alus darītāju pieraksti no šī laika ir stipri reti un stipri šaubīgi. Toties vācieši, precīzāk austroungāri, neslinkoja. Te ir neliels grafiks par alus darītavām Bohēmijā (lielu daļa tagadējās Čehijas).
Kā jau var redzēt - tikai 10 gadu laikā eili iznīkst, bet lāgeri kļūst populāri.
Tāpat atļāvos brīvā veidā iztulkot nelielu gabaliņu no 1876.gadā izdotā žurnāla The Popular Science Monthly, tagad vienkārši Popular Science, numura (šajā pat numurā, starp citu, ir ne mazāk saistošs raksta ar nosaukumu „Mormonisms no mormoņa skatu punkta”).
Vienīgais iemesls šīm plašajām izmaiņām – izmaiņām, kuras prasa lielāku laika, darbaspēka un naudas patēriņu ir papildus kontroles iespējas, kuras tās nodrošina aldarim pār nejaušiem slimību fermentiem. Šo fermentu, kuri, jāatceras, ir dzīvi organismi, aktivitāte samazinās temperatūrās zem 10 grādiem un tik ilgi kamēr vien tie atrodas letarģiskā stāvoklī, alu neskar ne saskābšana, ne pūšana. Zemās fermentācijas alus tiek brūvēts ziemā un turēts vēsos pagrabos; aldaris tādējādi to var pārdot pēc vajadzības, tā vietā, lai saspringtu uz patēriņa nodrošināšanu, kas nepieciešama, lai izvairītos no zaudējumiem, kas rodas alum izmainoties, ja tas ticis par ilgu uzglabāts.
Tātad lāgeris bija labs tāpēc, ka varēja kontrolēt bojāšanos, to uzglabājot. Bet man nav īsti skaidrs kādēļ mūsdienās, kad baktērijas var kontrolēt 10 dažādos veidos, tik stingri jāpieturās pie joprojām dārgākās lāgeru raudzēšanas tehnikas. Tradīcijas, protams, labi. Bet tad vismaz būsim godīgi, ka tās nav pārāk senas tradīcijas ne Latvijā, ne Eiropā.
Via Shut up about Barclay Perkins
June 30th, 2010 at 3:22 pm
Nu bet pats galvenais jau ir garšas atšķirības. Ja es nebūtu alus brūvētājs un snobs tad arī droši vien ka dzertu vislaik Bauskas senču un uzskatītu to par labāko alu pasaulē.( starpcitu tieši tā arī tas kādreiz bija). Es tak atceros ka tad kad pie manis atbrauca ciemos Norvēģu kolēģi 2005. gadā , es sapirkos lielu daudzumu Bauskas litrīgās bumbiņas un biju vareni lepns par mūsu alu. Vēl atceros ka toreiz dabūju Brenguļu tumšo un nevarēju vien beigt smeķēt un priecāties. Tagad es viņu nevaru dabūt iekšā vairāki par vienu malku a IPA varu iztempt 8 litrus pa vienu vakaru.