Kurš ir Latvijas alus?
vispārīgais spams July 9th, 2010
Šī tēma tiek cilāta pietiekoši bieži. Tradicionāls latviešu, alus tāds un šitāds, kuru dzēra senie latvieši.
Man nav skaidrs kas ir kas ne tikai no visiem izteikumiem, bet arī papētot gan normatīvos aktus. Visi aldari izpilda atbilstošās prasības un savu zīmolu vai konkrētu alu reklamē kā latviešu. Tajā pat laikā izrādās, ka daļu brūvē Lietuvā, bet tas jau pareizā kārtībā uz etiķetes ir uzrādīts. Un tā nedara tikai lielie un ļaunie. Rēzeknes Brūvera pudeļu alus top Lietuvā, ārpus Latvijas tiek brūvēts arī Ilgezeem alus; ir ali, kurus tikai brūvē ārzemēs, bet pudelēs pilda pie mums.
Nenoliedzami, pastāv arī mūsdienu realitātes, Latvijas ražošanu un iekšējo tirgu jau labu laiku regulē Eiropas Savienība, nevis vietējie deputāti, tādēļ pat Zaļo Karotīti piešķir tad, ja produkta sastāvdaļas tikai vismaz par 75% ražotas Latvijā. Nevar taču prasīt, lai cepumiem pieliek Latvijas cukuru un sāli, kuri nemaz neeksistē. Šie 75% tomēr man liekas ļoti pieklājīgs lielums, jo, ja painteresējas par kaut vai eko un zaļajiem zīmoliem, nereti īsts ekoprodukts drīkst būt arī tāds, kurā eko ir tikai pārdesmit procenti no produkta gala apjoma.
Tikpat labi var argumentēt, ka īstais suns nav aprakts izejvielās, bet ražošanas procesa atrašanās vietā. Vai atkarīgs no uzņēmuma vadītāja tautības.
Ar šo aptauju, ja tās rezultāti izrādīsies interesanti, varbūt varētu aizsākt nedaudz plašāku diskusiju un uzzināt, teiksim, pašu aldaru domas par šo jautājumu, īpaši to, kuri apgalvo, ka ražo alu, kuru var uzskatīt par Latvijas produktu.
Papildināts: aptauja noslēgusies. Paldies balsotājiem, rezultāti būs pieejami vienas vai divu nedēļu laikā.
Tātad, visas vasaras garumā piedāvāju alus mīlētājiem aizpildīt anketu. Ļoti priecātos par pārdomātām atbildēm. Objektivitātei gan der atcerēties, ka miežu iesalu ārpus tēvzemes Latvijas darītavas iepērk jau vairāk nekā gadsimtu, tāpat apiņus, un ir ļoti labi zināms, ka arī Ulmaņlaikā mājās tapušais brangais un īstais miestiņš nereti bija pilnībā no veikalā pirkta un no ievesta iesala gatavots. Protams, tas nenozīmē, ka šāda prakse ir atbalstāma, īpaši ja pretendē uz preci, kura ražota ar teritoriālām un nacionālām pretenzijām.
July 9th, 2010 at 8:50 am
Aizpildīju… Tā īsumā – manā uztverē Latvijas alus ir tāds, kas ir raksturīgs tikai Latvijai, t.i. ar kaut kādām garšas niansēm, kas iegūstamas tikai no šeit audzētām izejvielām. Vai arī ražosanas process ir tāds, kas raksturīgs tikai Latvijai. Tātad, ja šeit pieejamais alus garšo 1:1 kā čehu/lietuviešu/vāciešu alus, tad tas manā ztverē nav latviešu alus, pat, ja pilnīgi visas izejvielas un ražošana ir vietējā.
July 9th, 2010 at 11:26 am
Bet tad jau sanāk ka tāds Latviešu alus vispār nav iespējams. Mums taču 100% visas tehnolģijas un alus stili jau izsenis aizgūti no vāčiem un čehiem. Latvijas teritorijā nekad nav auguši labi apiņi. Kad mēs vēl tikai no dzimtbūšanas atkratijāmies un mācijāmies lasīt, tad rietumeiropā jau mikrobiolģija bija augstā līmenī. Tika jau izdalītas apakšraugu rases. Pie mums visas brūvētavas bija vāciešiem piederošās muižās.
Starp citu Valmiermuižas publicitātes stūrakmenis , tipa kādreizējā muižas brūvētava ir pliķis mūsu nacionālajai pašapziņai. (manu pēdējo teikumu drīkst uztvert arī kā joku )
July 9th, 2010 at 11:30 am
Un aizmirsu pat arī piebilst par Brāļa Hincenberga alu. Tāds savāds mazohisms lepojoties ar saistību ar muižkungiem kuri mums par nepaklausību mēdza sadot rīkstes.
July 9th, 2010 at 11:42 am
Es nerunāju par alus stiliem vai kaut ko tādu.. Es runāju par garšas niansēm, kuras ir iegūstamas tikai šeit – vai nu dēļ izejvielām vai ražošanas procesā iegūtas. Nianses, kuras ir raksturīgas tikai Latvijā ražotam alum. Vienalga vai tas ir lāgeris vai porteris.
July 9th, 2010 at 11:43 am
Tas, ka tehnoloģijas un stili ir aizgūti, ir tikai normāli. Bet tas nenozīmē, ka ar šiem stiliem un tehnoloģijām nevarētu variēt, lai iegūtu specifiskāku garšu.
July 9th, 2010 at 12:11 pm
Tad sanāk, ka tāds tīri latvisks alus ir tikai Brenguļu/Madonas/daļēji Krāslavas.
Neaptveramssaldums ar uzdevumu nodrošinātiespējamikomfortablāku piedzeršanos, jo latgaļu un kruzemnieku 10 grādīgais alus ar vaivariņiem un citiem mēsliem savādāk garšoja pārāk pretīgi. Kā saprotu, vienu brīdi aktuāls bija standarts – lai ar vienu krūzi alus viens vīrs būtu zem galda. Pat K.Skalbe “Mazajās piezīmēs” to piemin. Tas salduma uzdevums varbūt ir zudis, bet ieradums palicis.Vispār šis ir interesants temats. Jo cik esmu sapratis, saldam lauku alum kājas aug tikai no 20.-30.gadiem, jo ātrāk cara laikos bieži brūvēja pēc striktiem vācu un angļu standartiem un reti kuram alum bija vairāk par 3.5 – 4% ABV. Vai arī tiek godā celtas pirms 19.gs. vidus tradīcijas, kad brūvēja hvz kādā veidā. Atradu interesantu kāda angļa rakstītu grāmatu, kur Rīga aprakstīta kā samērā šmucīgs nostūris (ap 1820.gadu), bet šo Krievijas provinču alus kā samērā pretīgs un nekvalitatīvs dzēriens. Vienīgi kvass gan esot interesants.
July 9th, 2010 at 12:25 pm
Pirmkārt, es neapgalvoju, ka Latvijas ali ir labākie un garšīgākie pasaulē;
Otrkārt, vai tu mēģini mani pārliecināt par pretējo, dodams pārspīlētus piemērus?
July 9th, 2010 at 12:27 pm
Vai specifiska garša, automātiski nozīmē “Neaptverams saldums ar uzdevumu nodrošināt iespējami komfortablāku piedzeršanos”?
July 9th, 2010 at 12:28 pm
Es jau tikai uzrakstīju ar ko man asociējas Latvijas alus.. Kādam manuprāt vajadzētu būt Latvijas alum.. bet varbūt es tādu vēl nemaz neesmu atradis?
July 9th, 2010 at 1:23 pm
Nu es tikai to kā piemēru, protams, pārspīlējot. :) Vienkārši man nav skaidrs, kāda tā specifiskā garša ir. Un saldums ir tas, kurš uzreiz nāk prātā attiecībā uz Latvijas alu. Iespējams, ir kaut kas cits.
Jo man nav skaidrs, ko domā cilvēki runādami par Latvijas alus unikalitāti. Tehnoloģija tā nav, jo visas iekārtas un izejvielas iepērk ārpus Latvijas. Daudz kur ir arī ārzemju aldari, kuri ievieš ārzemju metodes un receptes. Un tad man nav skaidrs, kur ir latviskums…
Dažreiz man liekas, ka labāk būtu koncentrēties vairāk uz garšīgu alu nekā uz ne vienmēr eksistējošiem jēdzieniem.
July 9th, 2010 at 2:35 pm
Varbūt ka tāds jēdziens patiešām jāatmet un kā izcelsme jāizceļ vienīgi konkrētā alusdarītava vai tehnologs. Tajā brīdī kad es taisu alu es nedomāju vai es esmu latvietis vai žīds, bet gan koncentrējos uz pašu rezultātu. Un ja tai brīdī man vajag izejvielu ar nelatvisku izcelsmi, tad man pat ne uz sekundi nenāk prātā apšaubīt tās nepieciešamību. Galvenais ir garša. Alus ir dzēriens nevis tautība.
July 9th, 2010 at 4:15 pm
Latvijas alus varētu būt tāds, kura recepte ir radīta Latvijā. Vēlams lai vairums izejvielu nāktu no šejienes. Tad Latvijas alu kaut Lietuvā var ražot ;)
Man, dzirdot frāzi ”Latvijas alus”, pirmie nāk prātā Piebalgas un Tērvetes ražojumi, kuri ir rūgtāki par vairumu Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Polijas, Vācijas, Zviedrijas un Čehijas benzīntankos nopērkamo produkciju.
July 9th, 2010 at 4:52 pm
Uz BOD
Tad Tu par Latvijas alu atzīsti tikai lāgerus? Un tad jau uzreiz tālāk seko pretruna!!!!!
July 9th, 2010 at 6:35 pm
Kur tur ir pretruna?
July 9th, 2010 at 9:11 pm
Tiešām, kur ir pretruna ?
Latvijā jau izņemot lāgerus nekā cita nav. Ir labs Baltijas porteris, pāris tumšo (kas ar laikam pie lāgeriem pieskaitāmi), no kuriem tikai Piebalgas Tumšais un Krāslavas Tummšais izceļas uz pārējo fona. Bet Piebalgai līdzīgu tumšo Baltijā un Polijā ir daudz. Man arī Brūvera Melnais tīk, bet tie jau pēc Austriešu receptēm alu taisa.
July 9th, 2010 at 9:31 pm
P.S. Sava garša arī Brālim, bet to jau nevar saukt par Latvijai tipisku alu.
July 9th, 2010 at 11:00 pm
pretruna tāda ka neviens Latvijas lāgeris nav taisīts pēc pašu orģinālām receptēm, bet tikai pārfrāzēti čehu un vācu lāgeri. Vai vienkāršāki izsakoties nošpikoti. Nav taču tāda Latvijas stila lāgera. Ir Minhenes gaišais , Dortmundes gaišais, Pilzenietis, Vīnes lāgeris, Oktoberfests, Marta alus, Schwarzbier, Lezak tmavij. Pilnīgi jebkurš Latvijā ražotais alus palien zem kādas no šīm kategorijām. Un lielāko daļu šo alu nevar uztaisīt bez Minhenes tipa iesala. Patiesībā ir pat neiespējami uztaisīt alu kurš jau nebūtu kadā citā vietā taisīts. Latvijai tipisks būtu tas ko Latgalē taisa no miežu iesala, rupjmaizes garozām , maizes rauga un cukura. Tāds uz grādiem 8%, bet dzert to draņķību ir grūti.
Vēl piebilde ka Brūverim nav nevismazākā sakara ar Austriešiem. Tas ir pilnībā latvijietim piederošs uzņēmums. Arī receptes viņi ne no kādiem austriešiem nepērk. Zinu, jo pazīstu viņu ilggadēju vārīšanas meistaru.
July 10th, 2010 at 2:18 am
Vismaz uz pudelēm šiem rakstīts, ka pēc ~”klasiskām Austriešu receptēm”.
Par receptēm jau skaidrs, ka pamati tām no Vācijas / Čehijas / Anglijas – pus Pasaules pēc tām taisa – bet ja tu to Minhenes gaišo uztaisi citādāk, nekā Minhenē taisa, tad jau tas kļūst par Latvijas Minhenes gaišo, ne ?
July 10th, 2010 at 10:02 am
Pat nevajag taisīt citādāk… pietiek uztasīt to pašu Minhenes gaišo no šeit audzētiem miežiem un apiņiem un garša būs jau citāda.. pat, ja recepte ir tā pati.. tas ir tāpat kā ar vīnu – pat, ja vīns ražots no vienas šķirnes vīnogām, garša atšķiras, ja tās vīnogas ir audzētas dažādos reģionos..
July 10th, 2010 at 10:49 am
Pirmkārt es domāju ka īsts latviešu alus ir alus no koka mucas un negāzēts. Tipa tāds kā angļiem Real casc ale. Var vēl pamēģināt receptē izmantot nelielu daļu neiesalētus , viegli grauzdētus rudzu graudus. Īsāk sakot, ir nevis par mata tiesu jāuztūnē jau esošie vēsturiskie ārzemju stili, bet radoši jāstrādā pie sava alus stila. Amerikāņi tak tā dara vienā laidā.
July 10th, 2010 at 11:05 am
Ne jau no labas dzīves amīši no ķirbjiem alu brūvēja ;)
July 11th, 2010 at 10:11 am
Latviešu alum nevajadzētu būt pārāk rūgtam, jo pie mums neaug rūgtās apiņu šķirnes. Piebalga un Tērvete ir tipiski vācu ali, kurus bez Hallertauer apiņiem nemaz nevar uztaisīt.
July 11th, 2010 at 11:22 pm
Nu ko tad. Sanāk, ka tipiski latviskais alus ir kefīrs, kurš tāpat ir no krieviem nošpikots ..
July 12th, 2010 at 10:25 am
A kapēc vispār par varītēm jācenšas kaut ko definēt? Man nav nekādu iebildumu pret angļu, vācu, beļģu u.t.t aliem. Labprāt pats brūvēju un arī labprāt pērku veikalā un esmu ar to pilnīgā mierā. Ko dos šī definēšana??? Ja man sanāks alus kuru nevarēs palikt zem kādas esošās kategrijas, tad es nesākšu uzskatīt to par tipisku Latvijas alu. Tas būs MANS alus!!!
July 12th, 2010 at 11:27 am
Tikai tāpat. Interesanti. Es nesaprotu, ko domā tie, kuri saka, ka ražo (tradicionālu) latviešu alu, jo katram sava interpretācija. Domāju, varbūt interesantas ir alus dzērāju domas par šo jautājumu, īpaši to, kuri saka, ka latviešu alus ir vislabākais. Vispār pašreizējie rezultāti (ap 40 gab.) nav par labu nevienai pašreizējai darītavai, ķipa prasībām neatbilst :). Sanāk, ka tādu īsti latvisku alu Latvijā netaisa.
Bet visu alus darītavu viedoklis būs otrā fāze, pēc pircēju viedokļiem. Nav ko pašlaik steigties, apkopošu rezultātus un redzēs kāds zvērs galā sanāks.
July 12th, 2010 at 2:07 pm
Vai citas nācijas ir definējušas “savu” alu?
July 12th, 2010 at 3:32 pm
Jā. Ir gan alus stili, kuriem gandrīz vienmēr pietiekoši skaidra izcelsme – nu ķipa angļu gaišais eils, amerikāņu tāds un tāds, gan ar likumu noteiktie un aizsargātie ar ģeogrāfiskās teritorijas statusu (kā šampanietis), teiksim Bavārijas alus, Ņūkāslas brūnais eils u.c., čehu alus laikam būs pēc laika.
Pieļauju, ka tā ir pietiekoša definīcija. Protams, jautājums ir kāpēc to vajag? Piemēram Ungārijā, kur dzīvoju, neredzēju alu, kuru pasniegtu kā nacionālo ungāru, viņi jau arī visi reti sūdīgi bija. Bet ja latvieši alu šādi pasniedz – kā nacionālu produktu, tad gribētos saprast iemeslu. Pagaidām man liekas, ka tas ir vienīgi nosaukums bez jebkāda satura, bet bez abu pušu (dzērāju un aldaru) vismaz daļēji formāla viedokļa noskaidrošanas, nebūtu solīdi ko tādu teikt.
July 12th, 2010 at 9:26 pm
Es domāju ka latviešiem atšķirībā no ungāriem būtu visas tiesības teikt ka esam tomēr alus , nevis vīna zeme. Galu galā pat tautas dziesmās ir apdziedāts alus. Nez vai itāļu vai grieķu eposos alus figurē. Jautājums ir kurš no visiem nopērkamiem un nenopērkamiem ir īsteni latviešu. Piemēram leišiem ir savs dikti specifisks produkts – Butautu, Kanapinis, Vilnius. Mums uz tādu šņiti ir tikai Brengulis. Koroče īsts latvju alus laikam ir tāds salds, jo arī tautas dziesmās tomēr figurē “saldais miestiņš – alutiņš”. Dzīve ir rūgta, asaras sāļas, bet alus ir salds. Ievērojāt….nav salda dzīve un rūgts alus.(tā protams nav tautas dziesma). Koroče es visu šito uzņēmu ļoti personīgi un atlikuš laiku veltīšu īsta latviešu alus receptes izgudrošanai!!!!!!!!!!!!!
July 12th, 2010 at 11:12 pm
lieliski.. gaidam Jāņa alu maximā xxx uz atlaidēm :D
July 12th, 2010 at 11:27 pm
Droš vien jaunais Cēsu kukurūzas pļumpūdens kļus par īstu latviešu alu.
July 13th, 2010 at 9:07 am
Par saldumu arī jāskatās. Vispār visprātīgāk būtu atrast vecās receptes, nezinu gan kas no pirmskara laikiem palicis, karā jau gāja bojā daudz. Bet ir jābūt Krievijas dziļumos, jo Rīga alus uzplaukuma laikā jau Krievijas province vien bija. Tad atceros, ka Uģis no Serdes nesen izbrūvēja alu koka mucā, sanāca brangi pretīgs, es arī pagaršoju, tāds sīvs rūgtums no mežonīgajiem apiņiem, hvz kā vēl. Vairāk kā malku vai divus iedzert nevarējām. Bet vecie onkuļi teica – nu šitais vienreiz riktīgi labs alus sanācis, tāds kā agrākos laikos taisīja.
July 13th, 2010 at 11:57 am
Nu bet tas ko mans krusttēvs Latgalē taisa arī ir pretīgs. Un tā viņi taisa jau 100 gadus. Krusttēva vectēvs arī taisija. Visa fiška sūdīgi modificēts iesals, mežoņapiņi, cukurs , maizes raugs un apdedzināti rupjmaizes gabali. Līdz ar to secinājums ka vēsturiskais ceļš nebūs tas pareizākais. Rekur mana recepte – 70%minhenes iesals, 10% rudzu iesals, 10%rudzu graudi un miežu graudi apkūpināti dūmos, 10% medus.Apiņi Krievijas CLON19 (aug manā dārzā). Obligāti bagātīga apiņu deva mucā pēc galvenās rūgšanas beigām. Rauga vietā ieraugs no miežu miltu, cukura un apiņu uzlējuma. IBU30,ALK 6-8%, OG1070 FG1020. Noraudzējam istabas T, un tad uz mēnesi uz pagrabu. Mash profils vairāk uz dekstrīnīgo galu.
July 13th, 2010 at 12:07 pm
Pusotrs četverts rudzu iesala, trīs četverti auzu iesala, trīs četverti miežu iesala, pusotrs puds apiņu. Citu detaļu nav.
Ap 1800.gadu, Krievijas Eiropas daļa, bet gan jau uz LV arī var attiecināt.
Četverts=210 litri, skaitās, ka agrāk tā mērīja labību. Vispār esmu pārsteigts par rudzu un auzu proporciju.
July 13th, 2010 at 4:24 pm
Vo vo vo….jau paliek siltāks!!! Jāeksperimentē ar visādām citām putrām, netikai miežu iesals. Vienīgi no tādas pļuras grūti notecināt misu. Tā pļura jājauc kopā ar kaut kādām miežu pelavām vai rīsu miziņām,lai būtu vieglāka filtrēšana.
July 13th, 2010 at 10:17 pm
Baisie brūvējumi! Jāni, kāpēc tu iedomājies, ka tas būs īstais latviešu alus? Tu taču te iepriekš runāji par kaut ko vēsturisku un tradicionālu, bet tagad te izgudro kaut ko jaunu, tad jau latviskāks būs tas pats Tērvetnieks, kaut arī varbūt recepte kaut kur nospiesta vai no vāciem patapināta. Starp citu romas impērijā arī kādreiz dzēra alu vai kaut ko tamlīdzīgu un tikai pirms pāris tūkstošiem gadu to pamazām nomainīja vīns. Varbūt tautasdziesmās alus tiek saukts par saldu, jo tas bija medalus vai arī ta alus tiek saukts tikai tēlaini dēļ gūstamās baudas no alus lietošanas?
July 14th, 2010 at 12:01 am
Un ko Tu Kaspar gribi lai arī es tagad sāku censties uzveidot Tērvetnieka klonu? Es gribu pablēņoties ar receptēm un tā arī darīšu , lai vai kas.
July 14th, 2010 at 8:19 am
Man tagad jāsaka kā dažam labam politiķim- es to neesmu teicis, tie ir tavi vārdi…
July 14th, 2010 at 9:58 am
burtiskā interpretācija ir svarīga tikai pie tiesu darbiem, bet mēs jau arī ņemam vērā tendenciozitāti. īsts politiķis – ieliek otram mutē savu ideju , pametot ēsmu. Bravo!!! Vai ti nebūsi Makijavelli salasijies.
July 14th, 2010 at 11:06 am
Vienvārdsakot – skaidrs it tas, ka nekas nav skaidrs.
Var par latviešu alu saukt:
A) Cēsu / Aldara/ Līvplēša ūdeņainos pļumpvaserus (noiets tak vislielākais);
B) Tērvetes / Užavas / Piebalgas / Valmiermuižas rūgtenākos bet ar kautkur speros alēnus (tauta tak atzīst, ka gardākie);
C) Brenguli / Bodnieku un vēl saldākas lauku zortes (daļa tautas atzīst par gardiem un arī galvā smuki dod).
D) to ko katrs mājās brūvē neizmantojot rietumnieku receptes (savs tak un galvē dod vēl labāk).
Var bezmaz balsošanu rīkot ;)
July 14th, 2010 at 11:19 am
Tauta tā nedomā. :) Ap 60 gab. pagaidām izvirzījuši diezgan stingras prasības, kuras izpildīt varbūt varētu Tērvete (bet arī tikai tad, ja audzēs vietējos apiņus vismaz 75% apmērā). Citiem nav īpašu cerību.
July 14th, 2010 at 12:16 pm
ja skatamies no biznesa un kapitāla viedokļa, tad vieglāk nosaukt tos kuri nav latviešu ali – Aldars, Cēss, Līvplēsis. Pārējie ir īsti latviešu ali. Vai ta Audi nav vācu mašina tapēc ka 70% komplektējošās daļas nāk no Ķīnas, Polijas, Itālijas, Dienvidamerikas, Latvijas u.t.t
July 15th, 2010 at 10:52 am
Balsojums varētu būt niansēs neobjektīvs. Šeit drīzāk ir balsojums par alus darītavām, nevis alu. Piemēram man ir pazīstami ļautiņi kas dzer tikai Aldara Porteri, bet ne citus šīs alusdarītavas darinājumus, tāpat arī ir ar Brāli (ne tikai Brālis) – daudzi malko 1 un 1,5 litrīgos 7% un vairāk grādīgos alus, kas iet zem visu iespējamo Latvijas lauku un mežu faunu nosaukumiem, tajā pašā laikā ir tādi, kas lieto, tikai vieglo nefiltrēto alu
July 21st, 2010 at 1:42 am
Kur tad tiek taisīts Ilgezeem alus? Kur par to dabūt vairāk informācijas?
July 21st, 2010 at 7:32 am
Vairāk informācijas var dabūt pie Iļģuciema alus. :) Ir tikai 100% zināms, ka nebrūvē Latvijā un aptuvena nojausma, ka tas notiek Lietuvā, nezinu precīzi kurā rūpnīcā.