Kaut kas ar to alu nav labi
vispārīgais spams July 1st, 2010
Biju jau nolēmis šo tēmu daudz necilāt, īpaši jau uz Jāņiem, kad jāvalda pozitīvai, pacilātai un nedaudz ieskurbušai gaisotnei. Tomēr lasot šāda veida rakstus man grūti nekomentēt, tādēļ visu pārcēlu pēc Jāņiem.
Īsumā – reklāmrakstā! Latvijas Avīzē (sestdiena, 19.jūnijs, 2010) Uldis Pumpurs, Užavas alus saimnieks, aicina aizsargāt vietējos alus ražotājus. Ar vienkāršām un pārbaudītām populistiskām metodēm – gan ierobežojot ārzemju alus importu, gan ierobežojot ķimizētā alus ražotājus (konkrēti standarta “ļaunos” Aldari, Cēsu un Lāčplēša). Ja godīgi, ir diezgan grūti ir izsekot atsevišķiem tur paustajiem domu lidojumiem.
Viena no idejām man kļuva skaidra uzreiz – ja nevaram saražot lētāk un labāk, tad jāaizliedz konkurenti. Līdzīgi kā Krievijā – uzliekam ievedmuitu, lai pirktu žiguļus. Vienīgais, ka nepērk tik un tā, un nacionālais automobilis iebrauc aizvien lielākās un lielākās auzās. Es pat nerunāšu par Užavas saimnieka apgalvojumiem, ka lielie ražotāju ali nemaz nav Latvijas alus vārda cienīgi, jo pieder ārzemniekiem, kurus interesē tikai peļņa. Interesanti būtu noskaidrot kurā Latvijas darītavā izmanto Latvijā darinātas alus vārīšanas iekārtas, nu kaut vai tikai spainīti, vai arī kura, izņemot Tērveti, pilnīgi visas sastāvdaļas neieved no ārzemēm? Nacionālpatriotisku un īsti latvisku ūdeni pilnīgi vienādā mērā izmanto gan Aldaris, gan Cēsu, gan virkne citu mazu un lielu darītavu. Un pilnīgi jāsāk domāt, ka peļņa jau Kurzemes aldari neinteresē nemaz, viņa alus ir Latvijā gandrīz vai pats dārgākais gluži vienkārši tāpēc, lai uzturētu kvalitātes standartus un tauta pārāk nenodzertos.
Lasot stāstus par krīzi un alus nozari, ik pa laikam raisās domas par pasaules ačgārnību. Daļā pasaules mazās darītavas par krīzi ja ne nav sajūsmā, tad īpaši nesatraucas – biznesam nekas nekait, tas pietiekoši labi pat pieaug, jo spiedīgos apstākļos samērā daudzi patērētāji izvēlas labu kvalitāti un atsakās no ūdeņainiem alus lielkombinātu brūvējumiem. Tā notiek ASV, tā notiek Čehijā un citur. Protams liekombināti dod darbu daudziem, tādēļ arī par to kritumu arī pārāk priecāties nevajadzētu.
Bet Latvijā, kā jau tam pienākas, ir spēkā citas realitātes – mazie nīkuļo, bet lielajiem iet pavisam labi – ekonomiskās klases alus ir pietiekoši pieprasīts un liekas, ka izaugsme turpināsies ar vēl lielāku sparu. Un tad ir jāsāk domāt kāpēc tā notiek? Manuprāt pēdējā laikā aizvien lielāku apstiprinājumu iegūst tas, ka pircēji izvēlas alu, kura cena atbilst kvalitātei un viņiem nav liekas naudas ko pārmaksāt par vēlmi tikai piederēt kāda mazā ražotāja ekskluzīvo produktu pircēju lokam. Aizvien vairāk arī man sākt likties, ka lielo ražotais alus maksā daudz atbilstošāk kvalitātei, nekā vairāku mazo brūveru alus. To ilustrē nesen veiktais nelielais eksperiments – mazo un lielo darītavu alus garšas alus dzērāji nemaz nespēj atšķirt. Pats arī sevi esmu pieķēris pie domas, ka, piemēram, Cēsu Mītavas vai Aldara Latvijas Sevišķais ir ļoti cienījami savas grupas izstrādājumi.
Interesanti, ka Tērvetnieks, nedaudz nometot cenu, maijā ir panācis rekordlielu darītavas noslodzi. Protams, arī Užavai jaunais lētā gala Užavnieka alus būs loģisks risinājums un spēs alus darītavai piedāvāt pieklājīgu atkāpšanās ceļu, neatzīstot sakāvi un teorētiski nemazinot izsmalcinātā alus slavu. Turklāt ļoti, ļoti ceru, ka netiks īstenots mans ļoti ķecerīgais domu lidojums – ka jaunais alus nebūs tas pats gaišais esošais, tikai pārdots lētāk, jo jauna recepte maksā naudu un tikai vēl vairāk sarežģī ražošanu – divas dažādas etiķetes un cenas ir krietni lētāks risinājums nekā divi dažādi ražošanas procesi. Zināms, ka šāds pasākums Latvijas aldariem ne vienmēr ir svešs. Bet tie jau tikai tādi iespējamie minējumi.
Man tomēr nav skaidrs kādēļ mazās darītavas gadiem ilgi neveic nekādus pasākumus darbības uzlabošanai, tikai reizi gadā LADS publiski nopūšas, ka neiet galīgi labi. Viegli jau vainot akcīzes nodokli un PVN, negantos pāridarītājus lielveikalniekus un vēl ļaunākus importētājus, mājas alus darītājus, kontrabandistus un visus citus, bet ja viss ir tik sasodīti slikti, tad kāpēc dažām darītavām (Tērvete, Valmiermuiža, Brenguļi) īpašu problēmu tik un tā nav? Valmiermuiža pat plāno paplašināties, arī no Tērvetes puses šādi plāni dzirdēti pēc tam, kad šajā pavasarī optimizēts mazo akcionāru skaits.
Protams, visvieglāk ir uzturēt augstu cenu un gaidīt pircējus – kādu laiku nauda nāks tāpat, jo patērētāju uzticība mazajām Latvijas darītavām ir reti apskaužama, gluži kā hokejā – komanda zaudē, bet fani tik un tā priecājas un bļauj. Laikam šī uzticība dažam labam iegājusi beigu fāzē.
Nobeigumā, manuprāt, ir vietā paša lieluzņēmēja reklāmrakstā izteiktie vārdi, kas paliek daudz zīmīgāki atceroties to, ka ar pompu uzceltais brūzis pēc palaišanas tā arī nav spējis panākt lielāku alus darītavas noslodzi kā 40-50% apmērā:
“Ir pierādīts, ka sabiedrībā vadītāji spēj būt vien septiņi procenti cilvēku. Visiem mūsu valsts vadītājiem nav vajadzīgo prasmju, bet komandēt un gudri runāt viņi vēlas.”
Es tam pilnībā piekrītu, diezgan nožēlojami ir tas, ka visi šie ierēdņi, valdības kaitnieki un nemākuļi ir vainīgi pie tā, ka godīgi uzņēmēji, kuri investēja jaunā ražotnē, tā arī nespēja savus, iespējams, pārāk ambiciozos plānus īstenot.
July 1st, 2010 at 10:35 am
Labs raksts! :)
Pilnībā piekrītu par Tērveti, ka nometot cenu viņi ir tikai ieguvuši. Ja pirms tam arī tērvetniekam cena bija diezgan pārspīlēta, tad tagad, manuprāt, viņi ir pietuvojušies tai robežai kur cena sāk palikt adekvāta piedāvātajam produktam. Ja pirms tam uz Tērvetes senču pa 0.70lvl pat virsū neskatījos, tad tagad nesen iepirku kastīti pa 0.50lvl…
July 1st, 2010 at 11:47 am
kas attiecas uz to aptauju/eksperimentu man kautkā neticas, ka to pašu Užavas var sajaukt ar Līvu, jeb Tērvetes ar Cēsu.
July 1st, 2010 at 12:23 pm
Acīmredzot ir cilvēki kas var :) Bet vispār jau sen ir pierādīts, ka dārgāks parasti garšo labāk, tb tad, kad redz cenu un etiķeti. Piemēram kā šeit:
http://www.gsb.stanford.edu/news/research/baba_wine.html
Protams, būtu jauki, ja viņi šīs aktivitātes turpinātu un paplašinātu cilvēku loku, kas piedalās.
July 1st, 2010 at 12:51 pm
Užavai jau brūveris ir vācietis. Ko ta Pumpura kungs neapmāca vietējos, lai būtu kārtīgs “latvju miestiš”.
Starpcitu pilnīgi visi atzīst ka tad kad bija vecā ražotne ar atvērto raudzēšanu bija daudz labāks alus. Uzcēla modernu ražotni, salika unitankus, paņēma vācieti un rezultātā garšas neitralizācijas pasākums izdevies. Užavai vislētākā etiķete, neapdrukāts korķis, intensificēta ražošana un visaugstākā cena. Bet neskatoties uz to visu 27. datumā es apbraukāju visus purciema un pļavnieku rimišus un neatradu ne Užavu ne Valmiermuižu – izpirkts. Tātad biznesa virziens pareizs. A tas ka noslogo 40% no jaudām tad tas ir normāli, jo jābūt jaudas rezervēm priekš pēkšņiem pieprasijuma uzplaiksnijumiem. Ko ta katreiz pirks tvertnes un tad atkal pārdos.
July 1st, 2010 at 2:10 pm
Nefiltrēto jau vēl vecajā (vai vidēji vecajā) taisa. Nu ja viņi par tiem 40% daudz tālāk netiek arī vasarā, domāju, ka tā ir gan zināma problēma. Vai arī, kā Tu saki, gaida lielo pasūtījumu jau pusotru gadu :).
July 1st, 2010 at 5:36 pm
Kaut kad intervijā Užavnieks teica, ka viņiem tik augstas cenas, jo ražo mazos apjomos, bet mazos apjomos ražo, lai uzturētu augsto kvalitāti … Tātad tomēr gribētos vairāk un sūdīgāku, bet nesanāk ?
July 2nd, 2010 at 10:27 am
Vakar lai nebūtu tukša runāšana, nopirku 2 užavas gaišos lai vēlreiz ar visu atbildību un rūpību notestētu. Centos būt objektīvs. Ielēju vienu pusglāzi lēni izdzēru, cenšoties iedziļināties visās garšas niansēs. Diemžēl pārējo pudeles daļu izlēju izlietnē. Otra pudele arī nekad netiks atvērta. Es esmu šokā!!!! Pilnīgi nekāds bezgaršains izstrādājums. Kā šis te Līvu alus līmeņa dzēriens vēljoprojām spēj saglabāt tautas mīlestību???? Es to nosauktu par vislielāko burbuli uzreiz aiz NĪ burbuļa. Protams ka piemēram Valmiermuiža arī ir baigie marketologi un miglas pūtēji ( un ar to nezkapēc nemitīgi lepojas), bet tam alum vismaz ir laba garša. Okei, laba, tas ir subjektīvi, bet IR garša. Aklajā testā Užavai plāni klātos.
July 2nd, 2010 at 10:43 am
ja godīgi, tad Užavas izlejamais nav tas pats, kas Užavas pudelēs.. Es nezinu kāpēc tā, bet pudelēs tas alus ir nekāds. Izlejamais gan ir ok.
July 2nd, 2010 at 10:53 am
Piekrītu tomaac. Izlejamais Užavas man ir diezgan cieņā, bet ar pudeļniekiem gan tā pašvakāk. Kaut gan šāda parādība, kad vienas firmas izlejamais > pudeles, man jau sāk liekties ikdiena.
July 2nd, 2010 at 11:29 am
Užavas izlejamo ražo vecajā brūzī, ko 2001.gadā atklāja, bet pudeļu alu no 2007.gada tikai jaunajā. Ja pareizi saprotu, tehniski pilnībā divas dažādas darītavas un katra saviem mērķiem pamatīgi pielāgota.
Un laikam ieberzušies ar to aspektu, ka nespēj jaunajā panākt to pašu garšu, kuru vecajā.
July 2nd, 2010 at 12:12 pm
O, jā, Užavas izlejamais un pudelēs – diena pret nakti.
July 2nd, 2010 at 12:37 pm
Okei, meklēšu kur notestēt lejamo. Bet nu redz…tomēr atvērtā raudzēšana sit pušu unitankus.
July 3rd, 2010 at 3:59 pm
es jau sabijos ka komentēšana noslēgta visiem rakstiem… a izrādās Atis tik pārvācies uz citu vietu… :)
July 5th, 2010 at 12:47 pm
Baudot alu kats sīkums ietekmē garšas izjūtas nianses – temperatūra, no kāda trauka tiek dzerts – pudeles, stikla glāzes vai plastmasas trauciņa, arī videi ir nozīme – vai tiek dzerts omulīgā krogā, skaistā vietā pie dabas vai piepīpētā virtuvē.
Šajā eksperimentā man liekas traucē mazais tilpums – tik mazai glāzītei nevar atšķirt krāsu un arī ir mazāķ aromāta. Tas pats Cēsu alus pēc krāsas ļoti stipri atšķiras no tā paša Užavas.
Turklāt varētu papētīt, kuri ali ar kuriem ir sajaukti, varbūt tad rezultāti tik slikti neliksies, nedomāju, ka var visrūgtako alu no saraksta – Piebalgas sajaukt ar vismaigāko – Cēsu.
Bet viena lieta, kas mani interesē, bet uz ko neviens nevar man atbildēt: Ar ko atšķiras alus, kuram sastāvā norādīts ūdens, iesals, apiņi no tiek, kuriem rakstīts “satur miežu iesalu”? Varbūt bloga autors var komentēt šo jautājumu? Tas pats Piebalgas alus un visiem saviem aliem norāda: ūdens, iesals, apiņi, bet ir arī tāds Ozola alus, ražots Piebalgas alus darītavā un tam norādīts, ka satur miežu iesalu.
July 5th, 2010 at 1:05 pm
“Satur miežu iesalu” ir obligātā frāze, kuru nosaka ES regula, jo attiecībā uz alkoholu ir jānorāda nevis viss sastāvs, bet tikai potenciālie alergēni. Vīnam tie ir sulfīti, alum miežu iesals (glutēns rada problēmas celiakijas slimniekiem).
Miežu iesals ir dārgs un daļēji to var aizvietot kukurūzu. Putu stabilizācijai, garšas uzlabošanai, skābuma regulēšanai, rūgšanai var pielikt dažas citas mantiņas, tādas kā cukuru, askorbīnskābi u.c. Tas ne vienmēr ir slikti (piemēram, cukurs dažiem beļģu aliem ir vēsturiski pievienots jau simtiem gadu), bet daudziem aldariem dažreiz pamatoti liekas, ka šādi teksti var atbaidīt pircējus.
July 5th, 2010 at 9:20 pm
Vai nu kā, bet Užavas vairs nav tas, kas bija pirms 3 gadiem, gan mucās gan arī pudelēs. Tāpat Brengulis sāk pamazām pārvērsties par cukuralu.
July 5th, 2010 at 11:55 pm
Uztaisi lūdzu lapai ikoniņu, lai RSS feed var saprast, kuri raksti ir skatīti :)
July 6th, 2010 at 1:34 pm
Man arī liekas jocīgi, ka Piebalgas ar kādu citu sajaukts.
Simpatizē Čehu pieeja – rakstīt pilnu sastāvu ar visiem cukuriem, askorbīnskābēm un E vielām.
July 6th, 2010 at 4:25 pm
Iru dzirdējis, ka Latvijā vairs neesot nevienas iesalnīcas, līdz ar to jautājums par Tērvetes 100% latvisko izcelsmi?
July 6th, 2010 at 4:34 pm
Tērvetes mieži apmaiņā pret leišu iesalu.
July 8th, 2010 at 4:21 pm
Nu vo…nopirku Miestiņā Užavas gaišo, Madonas gaišo, Valmiermuižas gaišo, Krāslavas gaišo. Pirmo proveju Užavu – smarža labākā kāda Latvijas aliem ir bijusi, garša tāda pati kā pudeļniekam, nekāda. Madona – žēl iztērētās naudas, jālej laukā. Krāslava – jālej laukā. Valmiermuiža – traki garšīgs, bet smird pēc veca rauga. valmiermuižai pēdējā laikā parādījusies šāda tendence. Ja varētu apvient Užavu ar Valmiermuižu tad dēļ tāda alus varētu pat uz dzīvi šeit pārvākties.
July 12th, 2010 at 2:31 pm
Užavas pudeļu alus kvalitāte jau sen nav atbilstoša cenai (tas ir, alum nav godīgas cenas). Cik zinu, pudeļu alus kvalitāte kritās, kad to saka ražot jaunajā ražotnē. Izlejamo Užavas alu ražojot vecajā, varbūt tāpēc tas nav īpaši mainījies.
Runājot par dzīvajiem pudeļu aliem, jāatzīst, ka bieži vein redzēts, ka tos veikalos glabā neatbilstošos apstākļos – t.i. siltumā. Varbūt tāpēc nepereizi glabātam Valmiermuižas alum vasaras siltajā laikā parādījusies izteiktāka rauga garša. Raugs taču ir dzīvs, un siltumā sāk dzīvot aktīvāk.
July 13th, 2010 at 11:38 am
Vispār jau Valmiermuižas pudeļu alus ir filtrēts. Turklāt nefiltrētais Miestiņā glabājas atbilstošā T. Un kad es pirms kādām 3 nedēļām iegādājos Valmiermuižu pašā darītavā, arī smirdēja. Nekas tāds nebija vērojams pirms pusgada. Acīmredzt tiek izmantots kāds ļoti specifisks, vāji flokulents raugs, kurš galīgi neder nefiltrētam alum. HALLOO!!!!!!VALMIERMUIŽA!!!!! Vai tad paši to nejūtat??? Dariet tak kaut ko!!!!
July 16th, 2010 at 4:40 pm
Šodien paņēmu Valmiermuižas pudelē un es teikšu tā ka tas laikam ir vienīgais Latvijas alus par kuru es esmu gatavs maksā 1 latu par 0.5. Lai ko es te nebūtu iepriekš samuldējis, bet alus ir ĻOTI labs. Tiekat galā ar izlejamo un es Jums piedošu visu jūsu bezgaumīgo marketingu.