Stokmanī bija divi jauni ali – ķiršu un kafijas. Man jau likās, ka obligāti jāpamēģina. Interesanti, ka alus ražotāji šoreiz izvēlējušies tikai samocītus angliskos nosaukumus, kas, kā viņi droši vien uzskata, alum piedod ārzemniecisku spozmi.
Ingver Alus Cherry Beer (5.5%). Sīrupu pieliešana alum kļūst aizvien populārāka, tas ir fakts. Kaut arī es atbalstu tikai brūvēšanu ar īstiem augļiem, kad tie tiek pievienoti rūgšanas procesā un augļu cukurs izmantots fermentācijai, nevaru neatzīt, ka ir arī veiksmīgi sīrupu izmantošanas piemēri. Cherry Beer noteikti tāds nav, tas ir pat klaji neveiksmīgs. Alus ielīst bez putām un atgādina tēju ar neveselīgiem baltiem pleķiem, kaut ko līdzīgu angīnai kaklā, pats šķidrums smaržo pēc sintētiskiem ķiršiem, taču garša ir vēl baisāka par smaržu – var sajust tikai nedabīgi saldus ķiršus. Ne alus, ne kas cits. Reāli nelabs.
Kafijas alus man vienmēr ir licies nogaršošanas vērts. Pats kafiju nelietoju un šis dzēriens man liekas samērā riebīgs, tomēr saprātīgā savienojumā ar alu, garša ne vienmēr ir slikta, bet bieži pat samērā interesanta. Protams, daudz vairāk par vienu šādu alu iedzert nevaru gan. Koffe Beer (5.9%) vispirms paņem uz izbrīnu ar nosaukumu, kaut ko tādu izgudrot ir jāmāk, piesmejot gan angļu, gan laikam krievu valodu. Kafiju, kas minēta arī izejvielu sarakstā, alū īpaši nejūt. Dikti atgādina nedaudz zem vidējā amerikāņu porteri, smarža samērā patīkama ar grauzdētu rūgtumu, neliela kafijas smarža pievienojas vēlāk, kad alus iesilst. Garša ir samērā tipiska vienkāršam porterim, vairāk uz saldo pusi, bet pēcgarša gan ne visai, kaut kāda nedaudz šķebeni salda garša paliek mutē, pilnīgi gribas kaut ko uzkost. Uz glāzes beigām alus arī sākt likties nedaudz ūdeņains un pliekans.
Ņemot vērā drausmīgo jebkādu porteru trūkumu Latvijā, šis ir solis pareizā virzienā. Bet to ķiršu alu gan labāk vairs neražot.