Ar stoutiem nav vienkārši – viņi ir melni un grauzdēti un ne vienmēr garšīgi. Stouti (hvz vai latviski tā ir pareizi, bet citu ekvivalentu nezinu) ir porteru paveids, kuru saknes meklējamas Īrijā 17. gadsimtā – turklāt Guinness nav pirmais stouts, kā to pieņemts mītiski uzskatīts. Stoutiem jāpiemīt izteiktai grauzdētai vai degušai miežu iesala garšai, ar mērenu līdz ievērojamu apiņu garšu un nelielu karbonizāciju. Pēcgaršai jābūt sausa un viegli rūgtena. Lai stoutu iepildītu glāzēs, dažiem aliem (Guinness, Murphy un Beamish) tiek izmantotas nevis parastās ogļskābās gāzes sistēmas, bet gan ogļskābās gāzes un slāpekļa maisījumu, tādēļ tajā veidojas skaistas vairākslāņu putas, kuras piepilda visu glāzi. Draught bundžās par tā paša efekta panākšanu rūpējas ar slāpekli pildīta plastmasas bumbiņa.
Dažādu apstākļu dēļ dažas nedēļas sanāk būt Īrijā un nevarēju neatturēties, neveicot nelielu praktisku pētījumu attiecībā uz Īrijas stoutiem. Grūti bija, bet dažās dienās galā tiku. Grūtākais gan bija nevis alu dzert, bet gan viņu atrast, nezinu cik kilometrus pa Dublinu pēdējās dienās esmu nostaigājis…
Pētījumā tika izmantots gan pudeļu, gan bundžu, gan izlejamais alus. Šī dažādība mani nesatrauca, jo laba alus darītava prot nodrošināt, lai alus būtu labs un garšīgs visos veidos. Ja nemāk, tad paši vainīgi.
Kā jau minēju, stouti ir cēlušie Īrijā un tos brūvē kopumā astoņas alus darītavas – iekavās ir stouta šķirņu skaits, kuras tiek gatavotas katrā no darītavām: Dublinas Guinness (5), PorterHouse (3) un Messrs Maguire (1), Korkas Beamish (1), Murphy (1) un Franciscan Well (1), Karlovas Carlow (3), Enisas Biddy Early Brewery (1). Jāpiezīmē, ka puse no tām ir mazi krodziņi. Tātad pavisam kopā 16 dažādi stouti, no kuriem pat Īrijā parastā veikalā var nopirkt ne vairāk kā trīs dažādus (pārējie ir samērā reti un ļoti, ļoti, ļoti jāmeklē), bet ārzemēs pazīstami tikai divi – Guinness Draught, kas pazīstams kā parastais Guinness un Beamish Irish Stout, kuru tad pazīst kā Beamish. Nožēlojami.
Ap 88.7% Īrijas stoutu tirgus aizņem viens pats Guinness, kurš pārējiem 11 ļauj sadalīt pārējās tirgus atliekas. Nujā, vēl 11 % tiek Murphy un Beamish, tādēļ 9 stouti dala atlikušos 0.3 procentus. Atkal nožēlojami.
Vēl nožēlojamāk ir tas, ka neviena no lielākajām darītavām nav īsti neatkarīga – Guinness pieder Diagio (pazīstamākais produkts ir tas pats Guinness un Smirnoff), Beamish – vienādās daļās pieder Heineken un Carlsberg, Murphy – Heineken, vienīgi Carlow, Porter House un citi mazie krodziņi ir neatkarīgi. Pilnīgi visi stouti tiek brūvēti Īrijas Republikas teritorijā, Ziemeļīrijā ir tikai dažas alus darītavas, kuras Īrijas jeb sausos stoutus neražo.
Bet nu par visu pēc kārtas un sīkāk.
Guinness. Kaut arī Guinness ir Īrijas lielākā un pazīstamākā alus darītava, tai netrūkst kritiķu. Vispirms jau tas, ka ar dažādām veiksmīgām mārketinga aktivitātēm gandrīz visi Īrijas stouti tiek salīdzināti ar Guiness. Eksistē aptuveni trīs dažādi Guinness stouti – Guinness Draught (4.20%), Guinness Extra Stout (5% Lielbritānijā, citur 6%) un Guinness Foreign Extra Stout (7.5%, Beļģijā 8%). Pēdējais alus vairs nav parastais stouts, bet gan Foreign/Extra Stout. Tas atšķiras tikai ar augstāku alkohola procentu un bija paredzēts eksportam uz siltākām zemēm, kur alus ar mazāku alkohola līmeni ātrāk sabojātos.
Guinness Extra Stout ir visa sākums. Sākts brūvēt 1700ajos gados, eksportēts pa labi un pa kreisi. Interesanti, ka par spīti tam, ka šis alus, kā arī Guiness Foreign Extra Stout ir atzīti kā par vistuvākajiem 18. gadsimta oriģinālam, tie visai reti sastopami ārzemēs un vairāk nekā 90% gadījumu tiek piedāvāti tikai pudelēs vai bundžā. Krēmīgais un izskatīgais Guinness, kurš pazīstams no reklāmām un tiek dzerts visā pasaulē, ir par 3% vājāks un kopš sešdesmitajiem gadiem, pasniedzot tiek bagātināts ar slāpekli, lai izraisītu mazu burbuļu kaskādes glāzes iekšienē. Extra Stout lielākajai daļai alus dzērāju ir pārāk garlaicīgs, kā jau liela daļa vectētiņu. Jāatzīst, arī man šis alus liekas nedaudz pliekans, neinteresants. No otras puses, tieši tas, ka garša nav intensīva, alu padara īpaši labi iedzerams visai lielos apjomos un augstais alkohola saturs liek par sevi manīt tikai stipri vēlāk.
Foreign Extra Stout ar saviem 7.5% ir jūtami stiprāks, tā garša ir daudz intensīvāka, arī rūgtāka. Šis man patīk laikam visvairāk no visiem Ginesiem.
Guinness Draught. Guinness darba zirgs, kurš, kā jau minēju, daudzviet tiek uzskatīts par īsto un vienīgo. Garša ir samērā maiga, kas gan tiek panākts iepildīšanas laikā . Kaut arī šis alus man ne visai, jāatzīst, ka Guiness, atšķirībā no visām pārējām pasaules mega-darītavām ir spējis saglabāt unikālu alus garšu un pietiekoši sekmīgi uzturēt kvalitāti. Ar to vien ir vērts lepoties.
Beamish. Kādreiz Korkas (lielākā Dienvidīrijas pilsēta) ievērojamākā alus darītava, tomēr pēc tam, kad tā tika pirkta un pārpirkta, viss beidzās ar sagaidāmu rezultātu – pagājušā gada decembrī oriģinālā alus darītava tika slēgta un viss alus tiks ražots citā Heineken ražotnā turpat Korkā, kopā ar Murphy. Beamish Irish Stout (4.2%) ir viņu pazīstamākais alus. Jauno brūvējumu vēl nav gadījies garšot, bet vecais ir vienkārši izcils un ideāls. Garša gan ir nedaudz saldāka kā parasti stoutiem, maigs grauzdējums ar patīkamu kafijas rūgtumiņu, biezs un krēmīgs, izcili atsvaidzinošs un viegli rūgtenu un nedaudz sildošu pēcgaršu. Tādu var dzert spaiņiem. 2. vieta manā labāko stoutu sarakstā.
Murphy. Tāpat no Korkas. Šeit viss ir vienkārši – viņi ražo tikai vienu stoutu – Murphy’s Irish Stout (4%). Vienkāršs, bet samērā labs – intensīva grauzdējuma un kafijas garša, patīkami rūgtena pēcgarša. Ja nu vienīgi brīžiem liekas ūdeņains. Katrā ziņā, vairāk stoutu topa augšgalā, nekā apakšgalā.
Carlow. Neliela pilsētiņa uz dienvidiem no Dublinas. Ar Carlow vārdu neviens alus netiek ražots, viņu alus pazīstams zem nosaukuma O’Haara’s, no kuriem tikai viens ir plašāk pazīstams – O’Haara’s Celtic Stout (4.30%). Lielisks stouts, viņam piemīt visas nepieciešamās stila īpatnības, ja nu vienīgi garša liekas nedaudz par intensīvu, īpaši attiecībā uz grauzdējumu.
Ir gan vēl divi, kas sastopami pietiekoši reti:
O’Haara’s Celebration Stout (6%). Šis skaitās ierobežota laidiena alus, par godu alus darītavas 10 gadu jubilejai. Limited Edition gan vairāk velk uz mārketinga trika pusi, jo šo alu var nopirkt jau kādu gadu. Par spīti mārketingam, šis ir labākais Kārlovas brūvējums – vispirms jau lieliskais un spēcīgais aromāts, garša samērā kompleksa un sarežģīta – ir gan visa veida grauzdējums, gan kafija, gan karamelizētais iesals un sausa un stirpi rūgtena pēcgarša. Rīktīgi labs. Laikam nr. 3.
Marks & Spencer Genuine Irish Stout (4.50%) var iegādāties tikai Marks&Spencer veikalos. Kā izrādījās, tad alus pat nav visos viņu veikalos, tādēļ nācās krietni pastaigāt. Katrā ziņā, tas nebija pūļu vērts – man ir gan aizdomas, ka alus bija vienkārši sabojājies, jo garšoja pēc atšālējušās kolas ar citronu un rupjmaizi. Nācās izliet neizdzerot pat pusi.
PorterHouse. Šo nevar nosaukt par tipisku alusdarītavu. PorterHouse ir alus krogs Dublinas centrā un tā produkciju ārpus krogus sienām nopirkt nevar. Vispār var, bet kā man paskaidroja kādā Dublinas alkohola veikalā, tad tikai gadījumos, kad neizpārdotais alus tuvojas realizācijas termiņa beigām un tas tiek iedots izplatīšanai atsevišķos Dublinas veikalos.
Pats krogs ir nenormāli labs un mājīgs, aptuveni trijos stāvos, radot vēlmi šeit uzturēties vismaz vairākas dienas. Alus piedāvājums ir neredzēti labs – papildus deviņiem uz vietas brūvētajiem aliem tiek piedāvāti vairāki desmiti alu no visas pasaules; ne vienmēr labākie, bet arī ne pārāk slikti. Bet pietiek ar tiem deviņiem, jo tie ir svaigi un izcili garšīgi. Turklāt te netiek pārdots Guinness un tas vien jau ir patīkama pārmaiņa pēc garlaicīgajiem Dublinas krogiem.
Oyster Stout (4.80%). Vienkārši lielisks izskats ar vēl lieliskāku garšu. Šī alus īpatnība ir neliela austeru piedeva, brūvējot alu, kuru gan itin nemaz nesajutu ne smaržā, ne garšā. Austerēm šeit vairāk ir simboliska nozīme, jo aptuveni līdz 19. gadsimta beigām tās bija visai parasta uzkoda krogos.
Kaut arī šis stouts nav dzerams lielos daudzumos, nu vismaz ne vairāk kā trīs vai četras glāzes, tā garša, manuprāt, vislabāk atbilst stila raksturojumam. Jāatzīmē, ka ievērojamākais alus apskatnieks Maikls Džeksons, Oyster Stout ir nosaucis par labāko Īrijā gatavoto stoutu.
Plain Porter (4.30%) ir nedaudz maigāks un saldāks stouts. Arī ļoti labs un īpaši viegli iedzerams pat lielākos apjomos.
Wrasslers XXXX Stout (5.0%). Šis liekas samērā stiprs, turklāt ar ne visai labu un nedaudz ziepjainu piegaršu. Tāpat arī apiņu garša ir mazliet par asu. Vienu var izdzert, bet vairāk gan negribas.
Messrs Maguire. Arī krogs, kur brūvē alu. Diemžēl šobrīd esošie stouta krājumi ir beigušies, bet jauni būšot gatavi tik pēc divām nedēļām. Tad arī papildināšu ierakstu.
Biddy Early Brewery un Franciscan Well savu alu pudeļotā veidā pašlaik neizplata un atrodas pārāk tālu no Dublinas. Pēc atsauksmēm spriežot, abiem stouti ir neslikti, bet tos pamēģināšu citreiz.
Secinājumi: Kopumā būtu jāatzīst, ka Īrijas stouti ir ļoti dažādi, turklāt neviens nebija slikts, izņemot Marks un Spencer brāķi. Ja nokļūtu Dublinā uz ierobežotu laiku, ietu uz PorterHouse dažas stundas vai dienas baudītu lielisko atmesfēru un dzertu labus stoutus un visu pārējo alu – tāpat kā iepriekš minētais Maikls Džeksons, domāju, ka Oyster Stout vai Plain Porter ir Īrijā labākais. Ja būtu vairāk laika, klāt pieķertu Beamish, O’Haara’s un Murphy. Guinness nedzertu nemaz, jo to var dabūt visā pasaulē un tas visur garšo vienādi. Izņemot ASV, kur pārdod Kanādas ražojumu.