Pie igauņiem viss notiek lēni, arī Ziemassvētki iestājas pamazām, tādēļ igauņu ziemas alu dzeru tik tagad.
Patiesībā viņus man pavisam nesen iedeva kāds pazīstams igauņu brits, kurš vērtīgos stikla rezervuārus bija man pietaupījis. No viņa smēlos arī citu vērtīgu informāciju, piemēram, to, ka samērā ievērojams latviešu alus rekordists ir kāds Somijā dzīvojošs anglis, kurš uz marta sākumu kopumā bija izdzēris 89 dažādus latviešu alus (ieskaitot tos, kurus vairāk neražo).
Te nu viņi visi stāv, apzinoties iznīcību, kas viņus drīzumā sagaida. Kopā pavisam četri – ja arī alus darītavu Igaunijā ir krietni mazāk kā te, tad Ziemassvētku alu ir akurāt divas reizes vairāk.
A. Le Coq Jõuluporter (igauniski – Ziemassvētku porteris). Piedāvājumā noteikti alkoholiskākais ar 6.5%. Jāsaka, ka dikti feins, viegls un garšīgs porteris, nav tik salds kā porteriem ierasts. Dzeras eleganti un pa galvu ar pat paspēj nedaudz uzdot, šī manta jādzer uzmanīgi. Kaut arī man bieži liekas, ka A. Le Cow un Cēsu alus darinājumi ir vienādi, tad Cēsu Ziemassvētku Porteris noteikti bija garšvielām bagātāks.
Wiru Talveõlu un Puls Jõulu Legend abi ir Minhenes tumšie lāgeri. Bet ja Wiru ar troksni izgāžas, jo garšo vairāk pēc saldas kolas ar citronu un nedaudz spirķika, nekā alus, tad Puls darinājums ir traki labs. Mazliet iesaldens un aromātisks iesals, nedaudz grauzdēts un viegli, viegli rūgtens un labi dzerams brūvējums. Man gan šādi ali vairāk garšo vasarā, nevis ziemā, kad parastie tumšie ir par smagu, bet Minhenes lāgeri ir tieši laikā.
Pēdējais ir Saku Jõulupruul (Saku Ziemassvētku brūvējums), kas manuprāt ir Schwarzbier. Lai nu kā, par spīti ne visai labajai alus darītavas reputācijai, šis alus ir izdevies labs – aptuveni tumšais Pilzenes alus ar viegli rūgtenu grauzdējumu. Ja ne visai neizteiksmīgā smarža un nesmukais izskats…tik un tā, šim alum noteikti piemīt teorētiski vislabākā un sabalansētākā garša.
Vislabāk personīgi man tomēr patika A. Le Coq Jõuluporter. Tam garša bija smagnēja, ne tik viegla, vairāk ziemai piederīga un arī pietiekoši interesanta – ne vēsts no parastās A. Le Coq garlaicības un steriluma.
Kopumā esmu diezgan apmierināts ar igauņu Ziemassvētkiem. Ja tā turpināsies, iespējams, ka Baltijas valstīs, vismaz ziemā, būs pieejami pat samērā labi ali.
