Viens no pasaules slavenākajiem alus rakstniekiem Pīts Brauns brauc pa jūru uz Indiju meklēt India Pale Ale saknes un pa ceļam stāsta daudzus aizraujošus stāstus par alu un citiem alkoholiskajiem dzērieniem, īpaši jau attiecībā uz Anglijas kolonijām Austrumindijās.
Ja godīgi, biju pārsteigts par aprakstīto milzīgo apmēru masveida nodzeršanos, kas šajās kolonijās tika piekopta, jo tirgotājiem īsti nebija ko darīt starplaikos starp kuģu piestāšanu, turklāt turp brauca pārsvarā izlases kontingents. Piemēram Džozefu Koletu (Joseph Collet) atsūtīja ieviest zināmu kārtību uz izvirtības pārtņemto Benkulenu (Sumatras salā). Taču tā vietā, lai tikumība uzvarētu un tiktu nodrošināta ienesīgo piparu kravu eksportu uz Angliju, Kolets dzēra tik briesmīgi un mežonīgi, ka East India Company tas nesa zaudējumus, jo alkoholu nodrošināja darba devējs. Piemēram, 1716.gada jūlijā, Koleta vadībā 19 vīri, ja var ticēt East India Company atskaitēm, kuras parasti bija pietiekoši precīzas, mēneša laikā tika galā ar 894 pudelēm dārga claret (agrāk sastopams tumšais franču rose no Bordo) vīna, 294 pudelēm Bērtonas gaišā alus, 6 pudelēm Shiraz vīna, 274 pudelēm palmu vīna (ļergas, aptuveni 20 – 50% stiprumā), 650 litriem Goa (arī palmu ļergas veids), kā arī aptuveni 1900 litriem Batāvijas araka (arī palmu ļerga). Nav nekāds brīnums, ka tajā laikā vidējais balto mūža ilgums, uzturoties Austrumindijās, bija tikai daži gadi un reti kad nāvē nebija vainojams alkohols.
Bet bez alkohola stāstiem (kuri, starp citu, lieliski parāda kā gandrīz 200 gadus lielu daļu Āzijas pārvaldīja pārdzērušies Eiropas deģenerāti) un reti saturīgo IPA alus, daļēji arī Baltijas portera un Madeiras vīnu vēsturi, tā ir arī interesanta ceļojumu grāmata, domāju, ka pat tiem, kas par alu īpaši neinteresējas. Noteikti iesaku nopirkt un izlasīt.