Ģenētiski modificētais alus

Attiecībā uz ģenētiskas modifikācijas ļaunumu esmu samērā skeptiski noskaņots. Diemžēl nesaprotu kāds nelielām un kontrolētām gēnu izmaiņām ir sakars ar dažādām vainām, kuras mēdz piedēvēt ģenētiski modificētājiem organismiem (ĢMO) – slikta aura, neauglība, dažādas mutācijas, vēži un citas nepatīkamas lietiņas. Turklāt labi pamatoti zinātnisko pētījumu trūkumu par sliktā ĢM tēmu vienmēr var attaisnot ar dažādām sazvērestības teorijām, tā jau ir iemīta taciņa.

Protams, te vietā ir diskusija par materiālo ieinteresētību, jo tradicionālie graudaugu audzētāji lieliski saprot no kurienes vējš pūš, ja ĢM sēklas būs ražīgākas, labāk izturēs sausumu, bet pats galvenais, būs dārgākas. Tad jau ir tieši vietā iemaksāt zaļajiem kādu naudiņu, lai mazliet pakliedz. Akurāt kā gadījumā ar naftas produktiem – dabiskajām ādām nē, jo dzīvniekiem sāp, bet sintētiskajiem produktiem (kurus, starp citu, ražo no naftas, kura noplūst un biezā slāni pārklāj tos pašus dzīvniekus) – jā. Protams, protams, saistība ar naftas rūpniecību tam visam nav nekāda.

Es neēdu ĢM tomātus. Man labāk patīk, ka tos biezā slānī apsmidzina ar ķimikālijām. Tās vismaz ir dabiskas un nerada ļaunās gēnu mutācijas.

Līdzīgi kā citiem eiropiešiem, arī Latvijas iedzīvotājiem nepatīk ĢMO. Nepatīk tik briesmīgi lielā mērā, ka pat 67% Latvijas iedzīvotāju neiegādājas produktus, kuri var saturēt ĢMO.

Diemžēl šajā gadījumā gan ir nelielas aizdomas, ka daļa šo iedzīvotāju īsti neapzinās, ko saka, jo, kā viegli var uzzināt,

ES tirgū (tais skaitā Latvijā) ir iespējams nopirkt pārtiku, kuras sastāvā ir kāda no ģenētiski modificētām trīs rapša, 12 kukurūzas, piecām kokvilnas, vienas cukurbiešu vai divām sojas līnijām. ES un Latvijas tirgū ir atrodama ģenētiski modificēta pārtika, kas sastāv vai ir ražota no ģenētiski modificētas sojas – milti, konditorejas izstrādājumi, šokolāde un tās izstrādājumi, tofu siers, gaļas izstrādājumi, saldējums, eļļa, pārtikas piedevas un bērnu pārtika.

Tāpat var nopirkt ģenētiski modificētas kukurūzas miltus, putraimus, mannu, glutēnu, salātu mērci, pārtikas piedevas, eļļu, alu, glikozi, margarīnu, kukurūzas čipšus, rapša eļļu, kokvilnas eļļu, ģenētiski modificētu cukurbiešu cukuru.

Šis nelielais, bet ļoti informatīvais raksta gabaliņš tikai lieku reizi apliecina to, ka daudzi ir vides un savas veselības sargi lielākoties tikai vārdos, jo nav ievērots, ka minētie aptuveni 70% Latvijas iedzīvotāji masveidā boikotētu RIMI, Maxima, Supernetto, IKI un citus lielveikalus, kur ĢM labumi biezā slāni sastopami daudzos arī Latvijā ražotos produktos.

Tomēr alus pieminēšana man likās vēl interesantāka, tādēļ nolēmu šim jautājums pievērsties nedaudz padziļinātāk. Pirmās aizdomas, protams, krīt uz kukurūzas iesala cienītājiem, kura gandrīz vienmēr ir ĢM produkts – tā ir lētāka, ES atļauta un ir stipri apšaubāms, ka kāds piedomā par Apinīša vai Walter kvalitāti un apzināti iepērk dārgākas izejvielas. Šādu brūvētāju gan Latvijā nav daudz, laikam tikai Aldaris, Cēsu un Līvu/Lāčplēša alus mīl lētā gala aliem piegāzt kukurūzas putraimiņus.

Bet ar to jau viss nebeidzas. Sanāca iepazīties ar šo jauko rakstu. Kā izrādās, enzīmus, kurus savam alu pieliek vai katrs lielāks komerciāls brūvētājs un kuri piepalīdz iesalā esošajiem dabiskajiem enzīmiem pie cietes pārstrādes cukurā (tos pašus piešauj klāt arī cūku un vistu barībai), ražo no ģenētiski modificētām baktērijām. ES likumdošana pat neprasa tos uzrādīt kā sastāvdaļu, jo teorētiski viss dzīvais tiek iznīcināts vārīšanas laikā un atliekas izfiltrētas vēlāk. No otras puses, kas tad netiek iznīcināts – arī maizi cep karstumā un teorētiski tad jau ĢM miltiem nav ne vainas?

Vēl interesantāk ir tas, ka, piemēram, CAMRA, Lielbritānijas tradicionālo eilu aizstāvības organizācija par šo faktu īpašu troksni neceļ, jo lielās darītavas visu alu filtrē. Savukārt mazās nefiltrē, bet arī neatturas beta-glukanāzi un dažus citus enzīmus alum piesviest, līdz ar to sanāk, ka nefiltrētā alū šie paši beigtie ĢM proteīni smalki peld pa duļķēm.

Tāpat izrādās, ka viens no pasaules lieliskākajiem alus ražotājiem Carlsberg ir īpaši aktīvs ĢM enzīmu jomā, kurus uz pilnu klapi ražo paši savā laboratorijā, jo viņu enzīmi (precīzāk beta-glukanāze) ir izturīgāka pret temperatūru un misā darbojas trīs reizes ilgāk nekā dabiskā, tātad padara krietni vairāk darba. Un man nav ne mazākā iemesla šaubīties, ka tos izmanto arī Latvijas kvalitatīvākā alus brūvētajs Aldaris. Iestāde, kura nodarbojas ar dažādu derīgu zinātnisku pētījumu veikšanu –  Carlsberg Research Center, diezgan atklāti norāda, ka nodarbojas gan ar alus miežu, gan alus rauga modificēšanas izpēti, izmantojot ĢM metodes. Nav šaubu, ka pētījumu rezultāti tiek un tiks izmantoti alus ražošanās visos Carlsberg grupas uzņēmumos.

Patiesībā, man jau nav nekas pret ĢM, es šos enzīmus neatteiktos vajadzības gadījumā piešaut arī savam mājas alum, bet interesanti liekas tas, ka daudzi ražotāji tomēr praktiski izmanto dažādus ĢM labumus. Turklāt tā vietā, lai vismaz norādītu sava alus izejvielas uz etiķetēm, varbūt kaut nedaudz informētu sabiedrību un varbūt pat mēģinātu to izglītot par šo produktu nekaitīgumu, visi klusē kā partizāni.

Savukārt pircēji ir priecīgi, ka nezin kādās izejvielas ir viņu lietotajos produktos un tādēļ var klāstīt aptaujās – ĢMO pārtiku mēs neēdam, mums pat rekāds labs un ētiski pareizs viedoklis par šo šausmīgo pārtiku. Visiem ļoti labi.

  • Mārtiņš

    ĢM mīnuss ir tas, ka uzņēmēji, kas ar to nodarbojas, izņem no sēklām arī vairošanās gēnu. Līdz ar to sēklas ir jāpērk katru gadu no jauna. Tāds nu tas bizness ir.
    Bet iespaids par zaļajiem protestētājiem ir tāds, ka viņiem laikam šķiet, ka, apēdot tomātu, organismā tiek integrēts viss tomāta DNS :))

  • tomaac

    Viņiem pat nevajag neko izņemt, jo, piemēram, ģenētiski modificētie graudi ir to ražotāju īpašums. Tas nozīmē, ka zemnieks drīkst tos nopirkt un audzēt, bet nedrīkst pavairot. ASV ir bijušas jau n-tās tiesas prāvas, kurās ĢM graudu ražotāji iesūdzējuši zemniekus par to, ka viņi ir pavairojuši ĢM graudus. Graudu ražotājiem pat ir tiesības ierasties pie zemnieka un pārbaudīt ko viņš dara ar graudiem. To visu es skatījos pa Nat Geo :).

    Bet vispār Aldaris ražo alu pēc sentēvu metodēm, tāpēc, protams, nav tur nekādu ģenētiski modificētu enzīmu. To es izlasīju uz etiķetes un es tai ticu :D

  • tomaac

    Konkrēti var pameklēt internetā par kompāniju Monsanto. Piemēram, šeit: http://www.youtube.com/user/MvidLV#p/a/C11FC5B3D9664B8B/0/-3NnJWUUYiM

  • dzerualu

    Katram biznesam ir savas ēnas puses, protams, Monsanto ir pazīstams visā pasaulē jau gadus 30 vismaz :)

    Tomēr man regulāri sanāk saskarties ar vides jautājumiem un kaut kā nekad nepamet aizdomas, ka daudzas vides organizācijas bez šādiem ļaunajiem nemaz nespētu eksistēt, jo viņām nebūtu ar ko uz putām uz lūpām cīnīties.

    Man studiju laikā ir bijuši pasniedzēji, kuri strādājuši tādās vides organizācijās kā Greenpeace, Attac u.c. un jāsaka, ka nekas glaimojošs viņiem par šiem vides draugiem sakāms nebija, ar iekšējo ētiku tur mēdz smagi pieklibot, jo sponsoru finansējums vienmēr smagi jāatstrādā. :)

  • Man patika reiz radio dzirdēta tēze. Viss ko mēs audzējam paši (piemājas dārziņis, formās, lielos kolhozos) teorētiski ir ģenētiski modificēts, jo viss dabiskais aug mežā. Vienīgi šeit runa iet par gadsimtiem ilgu ģenētisku modifikāciju.

  • janis

    Nu ši te diskusioja jau nu arī neizceļas ar viedokļa zinātnisku pamatojumu.

  • oo

    o jā, komentārs par monsanto bija vietā. Papētiet ar ko viņi nodarbojas. Pilnīgs sātanisms un cilvēces drā#ana

  • black_data

    Da nu labi, šitādu antropoloģisku tēmu. Kamēr cilvēkos pastāvēs izdzīvošanas instinkti, ksenafobija neizmirs. Ja man kāds uz ielas pajautātu, vai es atbalstu ĢM pārtiku, drošības pēc drošvien arī teiktu – nē.