Fullers Past Masters četrinieks

Pirms dažiem gadiem ALEhouse un Brevinga salonā Berga Bazārā iegādājos vairākus alus no Fuller’s Past Master sērijas. Tās ietvaros tika reanimētas Fuller’s vēsturiskās receptes no 19.gs. līdz 20.gs. vidum. Nebija ļoti grūti, jo Fuller’s arhīvs ar precīzām receptēm un detaļām ir labi saglabājies. Kopumā vairāku gadu laikā, sākot ar 2012.gadu, laikam tika izdarīti seši ali, taču plašāk iegādāties vēl aizvien var tikai vienu.

Pirms gadiem pat dažus no tiem aprakstīju, bet vairākus arī noliku paglabāties. Sapratu, ka tagad pienācis laiks visus izdzert, pirms pagrabā etiķetes nav galīgi nopelējušas.

fullers 4

Past Masters Double Stout (7,4%), 2013. Mīksts un maigs ar izteiktu melno iesalu fonā un ilgu iesalainu pēcgaršu. Te uzrakstīju tikai vienu teikumu, bet nebija laika neko citu rakstīt, jo izbaudīju alu. Neatceros, ka pēdējo gadu laikā būtu dzēris tik labu stipro stoutu, noteikti bija vērts to glabāt.

Past Masters XX Strong Ale (7,5%), 2012. Tumīgs un iesalains ar nedaudz asu alkoholisku rūgtumu un ilgi sildošu pēcgaršu. Patīkams stiprais, taču nekas izcils.

Past Masters Burton Old Extra (7,3%), 2012. Lieliski. Viegli iesaldena un karamelīga iesala buķeti ar nelielu apiņu rūgtumu un pavisam nelielu alkoholisku siltumiņu fonā. Lieliski dzerams, tik labu stipro alu pēdējo gadu laikā neatceros. Un piefiksēju, ka to par Past Masters sēriju jau padomāju otro reizi, un secinu, ka vajadzēja vēl vismaz 5-10 gabalus atlikt.

Past Masters Strong Ale 1966 (7,3%), 2014. Pieklājīgs stiprais, ar nelielu alkohola piegaršu. Kopumā visai baudāms, bet nekas īpašs.

Iespaidi palika paši labākie. Nekad arī nebija sanācis piedzīvot, ka vairāki vienas darītavas ali tik labi nogatavinājušies. Protams, žēl, ka nevar iegādāties vēl aizvien, kādu kasti vismaz vēl būtu labprāt nolicis uz 2-3 gadiem.