Dzēru Cēsu alu
vispārīgais spams July 21st, 2010
Domāju, ka nepārspīlēšu, ja teikšu, ka Cēsu alus pēdējā gada laikā šajā blogā ir ticis apveltīts ar vislielāko kritiku gan rakstos, gan it īpaši komentāros; grūti būt pat uzskaitīt visus epitetus, kuri tam veltīti. Arī aptaujā par Latvijas garšīgāko alu rezultātus par īsti labiem nevar nosaukt – otrā vieta no beigām nav nekas izcils. Īsi sakot – klasisks ļaunais lielais alus darītājs, gandrīz kā no grāmatas. Tādēļ izmantoju izdevību par šo tēmu parunāties ar Cēsu alus mārketinga un pārdošanas direktoru Gustavu Zatleru.
Vispirms gan bija jāpamēģina Cēsu nefiltrētais (~6,2%), kurš ir pagalam viltīgs, jo pietiekoši stiprs. Nevaru teikt, ka bija izcils, drīzāk normāli dzerams; ja būtu mazliet vairāk norūdzis un attiecīgi mazāk salds, kā arī rauga klātbūtne būtu mazāk jūtama, tad pat īpaši piesieties nevarētu. Izrādās, ka Cēsu nefiltrētais vismaz attiecībā uz pildīšanu esot roku darbs, jo darītavā vismaz pašlaik nav automātisku iekārtu šāda veida alus pildīšanai, īpaši jau mazos apjomos. Bet daudziem patīkot un laikam visu vasaru šo alu pārdos arī pie rūpnīcas Cēsīs.
Tāpat pirmo reizi arī dzēru Cēsu Maiz (4,6%) – kukurūzas alu, kur kādi 20% iesala ir kukurūzas. Gustavs gan paskaidroja, ka par spīti manām bažām, šis ir vienīgais no Cēsu aliem, kuram pievienotas jebkādas kukurūzas piedevas. Garša tāda, kāda šim alum pieklātos, vienīgai izbrīnīja salīdzinoši augstais alkohola saturs. Kaut kā liekas, ka alum, kurš lielos daudzumos atdzesētā veidā jādzer karstā vasarā, pienāktos mazāki grādi, lai var ilgāk turēt.
Pēc alus dzeršanas varēja pāriet pie sarunas. Protams, ka pirmais jautājums bija par lielo darītavu nīdēju iemīļoto pulveralu. Es nekad neesmu sapratis kādēļ tiek uzskatīts, ka lielās darītavas alu gatavo no mistiska pulvera, kurš alu padara draņķīgu. Diemžēl arī Gustavs nevarēja šo baiso noslēpumu atklāt, bet, protams, pieļauju, ka, ja maģiskais alus pulveris būtu pieejams arī realitātē, tad neviens aldaris, kurš nakti un dienu domā kā padarīt brūvēšanas procesu lētāku, nemocītos ar iesala sagādi, glabāšanu, malšanu un citiem pietiekoši dārgiem pasākumiem.
Runājām par lielajām un mazajām darītavām un to, kuras ir ļaunākas un kādēļ tieši ļaunajiem ar alus pārdošanu iet tik labi. Par savu vietu zem saules nikni cīnās arī lielie, diemžēl nevar noliegt to, ka lielas darītavas ir efektīvākas, tām ir labs izplatīšanas tīkls un tās spēj ražot ievērojami lētāku alu. Turklāt, kā norādīja Gustavs, viņu kļūdas pamana daudz biežāk un lamājas stipri nesaudzīgāk un neizvēlīgāk, tādēļ lielās darītavas ar savām kvalitātes kontroles sistēmām nevar atļauties tirgot alu, kurš neatbilst attiecīgajiem standartiem un noteiktos gadījumos to ir spiesti izliet. Manuprāt, šeit pietiekoši pamatoti kāds akmens būtu jāiemet mazo dārziņā, jo ir labi zināmi gadījumi, kad „nestandarta” (būsim godīgi, vienkārši sūdīgāks nekā parasti) alus zem citas etiķetes vai nosaukuma un bez atsaucēm uz ražotāju brīvi aiziet brīvajā tirgū.
Iepriecinājumu gan neguvu attiecībā uz jautājumiem par porteriem, kuri Cēsu variantā pašlaik ir pieejami traki reti reizi gadā. Visi iepriekšējie stoutu (neko tādu veikalā nemaz neatceros) un eilu projekti esot izgāzušies, jo tos Latvijā neviens īsti negrib. Mans uzskats gan ir, ka vajag brūvēt, pēc laika pieradīs un sagribēs, bet diemžēl arī šeit ekonomiskās realitātes spēlē ļoti spēcīgu lomu.
Vēl papļāpājām par alus restorānu Merlin, kuram derētu nedaudz paplašināt piedāvājumu, īpaši izlejamo alu jomā un arī samazināt cenas. Ļoti iespējams, ka abas lietas arī notiks.
Man jau likās interesanti. Es joprojām nedzeršu Cēsu „ekonomiskos”, kuri sastāda lielāko daļu tā piedāvājuma, bet vienmēr ir derīgi uz visu paskatīties arī no cita skatu punkta ar mazo darītavu neaizplīvurotām brillēm.
July 21st, 2010 at 2:12 pm
Tas ir sarunas atstāst, vai pieteikums, ka tas tikai sekos?
Bet vispār jau varēja viņam pajautāt, kā tas nākas, ka ar visām kvalitātes konrolēm, no Cēsu alus no rīta var nomirt? Tomēr no vairuma eiropas brendīgajiem aliem (būsim godīgi, pie mums nebrendu nemaz tik viegli nevar dabūt) šādas problēmas nav, ar atsevišķiem izņēmumiem.
July 21st, 2010 at 2:21 pm
Īss atstāsts brīvā formā, nebija jau iecere neko garāku. Ja ir interese, gan jau var sarunāt.
Bet uz jautājumu, es ceru, ka kāds no Cēsu alus uz šo atbildēs. :) Gan jau lasa.
July 21st, 2010 at 3:02 pm
Tā arī nesapratu Gustava viedokli… ko viņš gribēja pateikt?
July 21st, 2010 at 3:08 pm
Man jautājums Gustavam – vai tiešām ir tik grūti uztaisīt alu ar “garšu” nevis iedzeltenu ūdeni.. vai tiešām Latvijas tirgum paredzētam alum jāliek tādi nosaukumi kā Light, Maiz, Premium, Export utt? Kas vainas nosaukumiem latviešu valodā? Vai tiešām Cēsu alum ir tik švaki, ka jātaisa tikai un vienīgi ekonomiskie ali un sērijveida ali..?
Bet vispār, no offence, Ati, bet izskatās, ka Gustavs tev uzsauca pāris aliņus, noskaņojums tev palika labs un tapa šis jaukais raksts “skats no otras puses” :).. Skat, ka nesāk arī Aldaris un Līvplēsis aicināt uz pārrunām :)
July 21st, 2010 at 3:11 pm
ak, un runājot par Merlin (atkal kaut kas nelatvisks) – vienreiz biju, vairāk neiešu, jo:
- vieta ir pilnīgi nepiemērota
- ēdienu izvēle ir švaka un tie ir samērā dārgi
- izlejamā alus izvēle ir pilnīgi nekāda
July 21st, 2010 at 4:41 pm
Ja runa ir par Ceesu Premium, kas ir klasisks lagera tipa alus, tad galvai nevajadzeetu saapeet, protams noziime ir pateereetajam alus dauzumam :).
Runaajot plashaak – naakamaas dienas galvas saapes var izsaukt augstaakas pakaapes spirts butanols (http://lv.wikipedia.org/wiki/Butanols). Tas dabiigi rodas (mazos apjomos) alus ruugshanas procesaa. Jo augstaaka temperatura alus ruugshanas saakumaa, jo vairaak tas rodas. Taadeel visi kaut cik cieniigi aldari alus raudzee maksimaali zemaa temperatuura jeb zem spiediena. Visvairaak butanola var rasties tieshi maajaas apstaaklos raudzeeta aluu, jo alus ruugshanas temperatuura reguleeta netiek.
Galvas saapes var izsaukt arii diacetils, kas arii rodas alus ruugshanas saakuma posmaa un peedeeja ruugshanas faazee pashi raugi to noeed. Ceesu alu diacetils tiek meerits un no ruupniicas netiek izlaists alus ar diacetila koncentraaciju. Pielaujamaas diacetila normas nosaka arii likums.
No pieredzes saku, ka alu testeeju regulaari un galva parasti naakamaa dienaa man nesaap. Man personiigi probleemas ar pashsajuutu saakas tikai tad, kad tiek lietots vairaak par 6-8 pudeleem vakaraa. Paarmeeriigi daudz saali eedieni pie alus naakamaa dienas riitu var paarveest par elli.
July 21st, 2010 at 4:44 pm
Tomaac, tā arī bija, es jau nemaz nenoliedzu :). Nu ok, atstāsts tiešām nav saturīgs un nekāda dziļa doma tur nav, bet jā, kopējais iespaids man patiešām palika labs.
Par sērijveida aliem ir vienkārši, vieni taisa sērijveida ekonomiskos, otri taisa ar pretenzijām uz garšu un augstāku kvalitāti. Pēdējā laikā man aizvien vairāk liekas, ka abu grupu pārstāvjiem ir gan savas smagas problēmas, gan pozitīvā puse.
July 21st, 2010 at 4:52 pm
Gustav, un kas ar tiem mājas alus darītājiem, kuriem nav īpašu problēmu regulēt alus darīšanas temperatūru? Nav jau visi mājas alus vārītāji onkuļi laukos ar koka kubuliem, daudzu mājas sistēmas no normālu alus darītavu izmantotajām neatšķiras, ja nu vienīgi apjomos.
July 21st, 2010 at 5:19 pm
Mees razojam to, kam mees ticam. Aiz katra produkta staav cilveeki, nevis mashiinas, taadeel pirms kaut, ko negatiivu saki, padomaa, kaads ir meerkis tavam komentaaram. Konkreetus ieteikumus mees nemam veeraa izstraadaajot savus produktus, bet replikas kaa piemeeram ”baltmaize ir s..ds, razojat tacu beidzot rudzu maizi ir tikai tukshi apvainojum”.
Savu alu es nevienam neuzpiezu un katram ir briiva izveele, kaadu konkreetu alu baudiit. Ir gadiijies taa, ka alus nozaree pastaav daudz apvainojumi un nepatiesas informaacijas, taddel man arii bija interesanti tikties ar neitraalu cilveeku, kas daudz analizee un nemeetaajas ar nepaarbaudiitiem faktiem.
Par Merlin runaajot, 100% esmu paarliecinaats, ka nepagarshoji ne vienu no galas eedieniem, kas ir restoraana viziitkarte. Kaa arii citus eedienus visticamaak neesi meeginaajis :( Ieteiktu Tev tomeer pameeginaat, jo ir loti liela atskiriiba lielopu galas garshaa, kas tiek pirkta par 1,5 ls kg un pasniegta bistro, Un svaigai galai, kas nav saldeeta un naak no Latvijas lopiem. Shaada gala tirguu videeji maksaa 7-10 Ls kg.
July 21st, 2010 at 5:24 pm
Tam es ticu, ka arii maajas apstaaklos temperatuuru var reguleet, bet vai tas nav paaraak sarezgiiti?
Kaada ir pieredze iz dziives, vai peec 1-2 l pashbruuveetaa alus, galva naakama dienaa saap?
July 21st, 2010 at 5:38 pm
Lai Tevi iepriecinaatu, piektdien Merlinaa buus akcija Ceesu Nefiltreetam. Cena par 0,5 kausu 1 Ls (no 18:00 – 21:00). Alus 100% ruugstosh, ar latvisku nosaukumu un nav dzeltens :).
July 21st, 2010 at 6:28 pm
Gustaviņ atslābsti, nevajag jau visu uzreiz tik nervozi uztvert, tā jau pie sirds klapes tiksi, nu nesāp galva ne pēc viena, ne diviem, ne pieciem litriem pašbrūvētā… Tomāc kā jau tomāc droši vien ēda tikai salātus, nevis gaļu…
July 21st, 2010 at 6:33 pm
Gustav, ir mazliet grūti iebraukt Tavā tekstā…
Bet, es jau nemēģinu nemaz teikt, ka baltmaize ir sū..s, rupjmaize ir labāka.. es saku, ka tā baltmaize, ko ražo Cēsu alu ir.. maigi sakot ne tik laba, kā citiem ražotājiem.
Tālāk – ražojiet tam, kam ticat? Jūs tomēr piederiet citai lielai kompānijai un visticamāk ražojiet to, kam tic viņi. Es pieņemu, ka jums ir samērā mazas iespējas variēt.
Protams, ka man ir iespējas izvēlēties un es to jau esmu izdarījis, bet Tu taču vēlies, lai es izvēlos Tavu produktu, vai ne? Man jau nekas nav pret to, ka Cēsu alus taisa tādu alu kādu taisa.. Bet kā alus patērētājs es esmu tiesīgs kritizēt to, ja tas man nepatīk (jo es tak par to maksāju).
Par Merlin – es tur biju un pasūtīju makaronus ar, liekas, vistas gaļu + izlejamo eilu.. bet mans pārmetums nebija par garšu vai kvalitāti, bet par kaut ko citu..
July 21st, 2010 at 6:34 pm
kspc, neēdu salātus.. ēdu makaronus..
July 21st, 2010 at 6:45 pm
Un vispār – kā mana alus gaume var būt tukši apvainojumi? Tukši apvainojumi būtu tad, ja to alu nebūtu nekad dzēris, bet es esmu.. tātad tie vairs nav tukši apvainojumi… tā lūk ;)
July 21st, 2010 at 6:53 pm
Klau Gustav…es patiešām tev gribētu iedot pagaršot kādu no saviem aliem, lai Tu beidzot saprastu kas ir labs mājas alus. Man patlaban krājumā ir labs pilsneris, IPA, Porters, Vit, Īru sarkanais, nogatavinās Marta alus, Rudzu IPA. Aiz katra alus stāvu es personīgi un zinu kad man ir labs un kad netik labs. Tāpat kā Tev ir stereotipi par mājbrūvētājiem, tā arī man ir aizspriedums pret lielražotājiem. Atšķirība tāda ka es esmu Jūsu parslavētos produktus dzēris, bet jūs manus nē. Es varu par jums spriest, bet jūs par mani nē. Tu domā ka man ir liela problēma ngatavināt savu alu ledusskapī? Man T regulējas pa grāda desmitdaļu.
July 21st, 2010 at 7:05 pm
Man gan laikam labs Alus nesanāks, man regulējas tik par veseliem grādiem… Jāni, kā jaunais kepons, labs vai?
July 21st, 2010 at 7:08 pm
Ā…un nenspēju neatreaģēt par to galvas sāpēšanu. Kamēr es nebrūvēju savējo man arī mēdza sāpēt galva, bet kopš taisu savējo nekad tā vairs nav. Ja es savu alu dzertu jau desmitajā dienā pēc ielikšanas tad jau gan ka sāpētu. Jūs jau negribat savu alu 6 nedēļas izturēt pie tām savām izdaudzinātajām zemajām T. Tad arī cena pieaugtu. Jautājums Gustavam: Vai vari izlikt godīgi visu , piemēram Cēsu premium, ražošanas procesu no sākuma līdz galam pa dienām. Izejvielas, kā veidojas gala cena, veikala uzcenojums, mārketinga atskaitijumi lielveikaliem un tā tālāk. Es gribu saprast kā alus 0.5 stikla pudelē var maksāt 40 -50 santimus. Vai vēl labāk – valteris pa 35. Kā tas ir iespējams? Es esmu rēķinājis visādi, bet man mazāk par 70 sant. veikala plauktā nesanāk.
July 21st, 2010 at 7:15 pm
Ja nebūsiet godīgi, bet atkal atrunāsieties ar frāzēm tad arī nekad šīs nevalodas nebeigsies. Okei, kaut kādus noslēpumus var noklusēt, bet vismaz 80% infrmācijas jābūt atklātai. Mums ir tiesības zināt ko mēs lejam iekšā savos nenovērtējami dārgajos vēderos un cik uz to katrā posmā katrs nopelna. Esi atklāts pret mums un tas būs tavs labākais mārketinga gājiens. Visa šī dirsšanās nāk no neinformētības. Beidzot tak jāizkliedē mīti. Tikai lūdzu bez PR gājieniem Prāta Vētras stilā. Mēs to uztversim kā kārtējo necieņas izrādīšanu un tad par Jums vairs nerunās ne labu ne sliktu. Būs vienkārši aizgriezšanās un ignorēšana.
July 21st, 2010 at 7:21 pm
Satur miežu iesalu – tas ir viss, kas tev jāzina par Cēsu alu :)
July 21st, 2010 at 8:14 pm
varbūt sagadīšanās, bet pēdējā laikā vienīgā reize, kad no rīta sāpēja galva, bija pēc iepriekšējā vakarā palietotiem MAIZ. un pāris dienas vēlāk Positivus festivālā arī nācās paņemt Cēsu premium (nefiltrētais otrajā dienā bija beidzies, nesanāca nomēģināt), un arī pēc tā iesāpējās galva.. dīvaini.. būs laikam jātaisa trešais mēģinājums, lai pārliecinātos:)
July 21st, 2010 at 9:25 pm
^ klasiska saindēšanās ar cepumiem …
Man galva kādas 3x ir sāpējusi, ja izdzēru vairāk kā 2 kausus Piebalgas Ķeņča (izlejamā). Dzēru Mednieku 8-10 kausus – nekas nesāpēja …
Pie Dzerualu pirma pāris nedēļām dzēru gan Jāņa IPAs (baigi labā), gan citus mājas alus – nu nekas nesāpēja … izņemot sirdi, par to, ka tik maz bija IPAs ;)
July 21st, 2010 at 10:06 pm
Jaani, nes savu alu shurp, labraat to nogarhotu. Pasbruuveetos alus tieshaam esmu dzeeris maz un pieredze man noderees. Piektdien 17:00 buushu Merlinaa, samainiisimies ar aliem ;), varu piedaavaat sabiedriibai maz paziistamo Ceesu nefiltreeto vai kaadu no eiliem.
Par razoshanas procesu labaak skatiit uz vietas Ceesiis. Piedaavaaju noorganizeet mazu profesionaalo eskursiju. Labaak redzeet un visu aptaustiit.., nav tur ko sleept. Kaa arii Cesu aldaris par alus pagatavoshanas ir daudz vairaak zinosh nekaa es. Jaani, kaa ir ar sho vai Ceesis tomeer pa taalu?
July 21st, 2010 at 10:32 pm
Tomaac, Tu tomeer man patiic :):), es tieshaam negribu Tevi zaudeet kaa klientu.
Varieet iespeejas ir lielas, esam diezgan neatkariigi, tikai variaacijaam ir jaamatrializeejas. Katru gadu lauzam galvu kaa varieet un tikai retaa dala investiicijas atpelnas.Shaadi diskusijas forumi vai blogi ir loti labi, kur kaadu domu graudu uzkert – jaunaam variaacijaam.
July 21st, 2010 at 10:45 pm
Man prieks, ka mēs saprotamies :)
July 22nd, 2010 at 8:24 am
Mani nepamet sajūta ka Kaspīc ļoti bieži mēdz būt stipra reibuma stāvklī.
July 22nd, 2010 at 1:35 pm
Un tev žēl???
July 22nd, 2010 at 3:00 pm
Pff! Ķīmijas stunda ir labi, bet prakse rāda, ka divi Cēsinieki, un sajūta kā pēc 0.5 trīsgraudnieka garantēta.
Bet ja tomēr par labajiem piemēriem, tad man, piemēram, gaužām patīk Lidojošās Vardes alus. Ja kaut ko nejaucu, un ja tas nav kaut kāds komercnoslēpums, tad ražo to šķiet Cēsu darītavā. Atzīšu, grūti pat noticēt.
July 22nd, 2010 at 3:04 pm
Jā, man tevis žēl.
July 22nd, 2010 at 3:33 pm
Tev gan laba sirds!
July 22nd, 2010 at 5:54 pm
Hm, Lidojošās Vardes alus ? Nav tur būts un nav dzers, bet par citiem iestādījumiem gan zinu, ka:
Nabaklab alus = Brālis Filtrētais (Ls0.90)
Transilvānijas alus = Brālis Senču (Ls1.00)
Melnās Piektdienas alus = Lāčplēša Trīsgraudu (pirms tam laikam Melnais bija) (Ls1.20)
RnR alus = ar laikam Brāļa ražojums, parasti beidzās pirms manas ierašanās.
black_data, ar diviem Cēsiniekiem tu domāji vienu 2l / 7% Garo un vienu 2l / 75 Cubu ? :D
July 23rd, 2010 at 8:59 am
Bija kādreiz tāds Cēsu English ale un Cēsu English stout, bet pazuda.
Jautajumi Gustavam:
- Kāpec kautrējaties uzrādīt alus sastāvu?
- Kādreiz vecajā Cēsu alus fabrikā alus tika nostādināts pietiekoši ilgi un pildits nepasterizēts. Tagad laikam beidzot Cēsu premium arī ir nepasterizēts, bet cik ilgi tas ir nostādināts?
July 23rd, 2010 at 12:13 pm
Pievienojoties SD – tie Ceesu alus razhojumi, kas man tieshaam garshoja – visi pazuda. Gan piemineetais Stout, gan Vendu alus.
Un ja jau piemineeti tiek arii citi ruugstoshi produkti – varbuut Ceesis var buut pirmaas, kas razho IISTU aabolu sidru ? (ne taas cukuroti spirtotaas dziras)
July 23rd, 2010 at 12:28 pm
Paga paga, Nabaklab alus cik man zināms = Cēsu Light. Vismaz pirms mēnešiem diviem tā bija.
Un vēl zinu, ka Rock a billy alus = Lācplēša dzintara
July 23rd, 2010 at 4:57 pm
Atnaakaat shodien uz Merlinu un pagarshojat Ceesu nefiltrreto, laimiigaa stundas shodien no 18:00- 21:00, cena 1 Ls kausaa. Pieprasiiijums un atsauciiba liela :)
Atbildot uz jautaajumu par ale un citu labu alu pazushanu- pastarppinaati leemumu par sleegshanu pieneema alus lietotaaji ar saviem maciniem. Miilotaaji bija mazaakumaa…
July 23rd, 2010 at 6:14 pm
Tagad tik piefiksēju, ka gustavs ir zatlers, vells, kaut kur dzirdēts uzvārds…
July 24th, 2010 at 6:43 pm
Rockabily alus tiešām ir Dzintara, tik reizi tur būts, tāpēc piemirsu minēt, bet Nabaklab alus ir Filtrētais Brālis.
July 26th, 2010 at 3:26 pm
Paldies Jānim par pašbrūvētiem aliem. Porteris bija izcils, arī nākamās dienas galvas sāpes bija normas robežās;) Pilseners varēja būt saldāks, bet jebkurā gadījumā respektu tas atstāja. Mani pārsteidza tas, ka alus atgādināja kvalitatīvu alu, nevis duļķainu šķidrumu ar kādiem biju sastapies Kurzemes laukos.
Pie Portera receptes būs vēl jāatgriežas… Traukus atdošu, kad brauksiet ciemos uz Cēsu rūpnīcu, pašlaik skaņoju ar ražošanu laikus.
July 26th, 2010 at 5:14 pm
Uz veselību! Nu ja pilsners būtu saldāks tad tas būtu Minhenes gaišais nevis pilsners. Cēsu nefiltrētais patīkams gaišais alus, bet prasītos klāt 10% Minhenes iesals un 5% gaišais(20EBC) karameļiesals. Tas dotu nelielu papildus asumu un mazāk atgādinātu gaišo Brāli. Vispār pēc 2 dienu noturēšanas viņš garšoja labāk. Kā būtu ja viņu kādu nedēļu ilgāk noturētu?
July 28th, 2010 at 9:35 am
100% piekrītu black_data
No Cēsu alus tik tiešām nākamajā rītā ir neadekvāti slikta pašsajūta.
July 28th, 2010 at 3:56 pm
Bija runa par profesionālo vizīti uz Cēsim. Tas varētu būt 5. augsutā 16:00. Palūgšu Jūs paņemt līdzi arī savus brūvējumus, lai pieredzes apmaiņa būtu abpusēja :). Jāni, obligāti paņem līdzi savu porteri.
Vai šis laiks ir o.k. un vai varu organizēties tālāk, transports u.c. lietas?
September 2nd, 2010 at 11:20 am
Latvijā audzēta gaļa par 7-10 Ls kilogramā?! Kur ta’ tik dārgu var dabūt? Es pērku no zemnieku saimniecības tikko kautu cūciņu par 1.8Ls/kg!