Diebels

Altbier ir samērā interesants veidojums. Tā vārds ir cēlies salīdzinoši nesen, 19.gs. sākumā, kad plaši ieviesās jaunmodīgie lāgera raugi un gandrīz visā Vācijā ātri vien izstūma līdz šim izmantotos siltāku temperatūru raugu. Iemesli jau minēti iepriekš – lāgeralus uzvedība aukstā pagrabā ir labāka un alus ražotājiem 19.gs. tas ļoti patika, jo ar salīdzinoši siltāk uzglabājamo alu neko nekad nevarēja zināt.

Diseldorfā un tās apkaimē īpašas pārmaiņas alus jomā nenotika, tādēļ tur tapušos brūvējumus sāka saukāt par Altbier, lai apzīmētu vecāku raudzēšanas metodi vai Düssel, lai norādītu uz brūvēšanas vietu. Pēdējo nosaukumu gan pārtrauca izmantot jau 20.gs. sākumā.

Altbier gatavo visai īpatnēji un tas nav līdzīgs arī klasiskajiem eiliem, drīzāk šo alu var saukt par abu apvienojumu. Pirmā fermentācija notiek siltumā (padsmit grādos), bet nogatavināšana vēsumā, tādējādi alus iegūst vieglo un sauso lāgera garšu ar patīkami augļainām eilu niansēm.

Vācijā brūvē vēl vienu Altbier līdzīgu alus veidu – Kölsch. Kā jau nosaukums vēsta, to gatavo Ķelnes apkaimē. Patiesībā jau visai daudzi ārzemnieki un pat liela daļu ārpus Ziemeļreinas-Vestfālijas federālās zemes dzīvojošo Vāciešu īpaši lielu atšķirību starp Altbier un Kölsch nesaskata, tādēļ vietējiem par lielus skādi, nereti tos nodēvē par ļoti līdzīgiem. No otras puses, latvieši jau arī nav priecīgi, kad ārzemnieki nesaskata lielu starpību starp „tradicionālu” poļu un latviešu alu.

Lielāka Altbier darītava Vācijā ir Diebels,  neviena cita darītava nesaražo pat ceturto daļu no Diebels apjoma (aptuveni 100 miljoni litru alus gadā, gandrīz uz pusi vairāk nekā Aldarim). Tomēr lielākajām alus darītavām gandrīz vienmēr ir zvaigznēs ierakstīts liktenis – tās nopērk kāds vēl lielāks un 2001.gadā Diebels nopirka AB-InBev. Parasti nopērkot, investori skaisti stāsta kā nu viss paliks pa vecam, bet patiesībā tā tāda batonu bāšana ausīs vien ir. Batonus sabāza ausīs arī šajā gadījumā un Diebels papildus klasiskajam Alt, kas līdz tam bija tās vienīgais ražotais alus, sāka izlaist arī Pilzenes alu – lai ar labi zināmo zīmolu paņemtu papildus klientus, vieglāka alus mīļotājus. It kā nekas sevišķs, bet daudziem tā likās briesmīga zaimošana. Tomēr laikā, kad Altbier popularitāte ir smagi kritusies, tas bija vienīgais puslīdz iespējamais solis.

Lai nu kā, laikā, kad dzīvoju Vācijā, tieši ar Diebels sāku iepazīsties ar neparastākajiem vācu aliem. Veikala plauktā iepatikās zaļā etiķete, nopirku un ļoti iepatikās. Tā kā dzīvoju labi tālu no šī alus dzimtajām vietām, tad vietējiem vāciešiem šāda pieķeršanās citas zemes alum īsti saprotama nebija.

Tagad, pēc astoņiem gadiem, atkal ieraudzīju Diebels un nolēmu pārbaudīt vai tiešām šis alus bija tik labs. Diebels Alt (4,9%) ir skaistā un patumšā dzintara krāsā, putas gan nekādas. Kopumā garša liekas tāda, kā atceros. Tā sākas ar patīkamu rūgtumu un tad uzreiz sajūtams viegli grauzdēts iesals, karamele. Tīrs, mazliet ieskābens un pasauss nobeigums ar tabakas toņiem rūgtenajā pēcgaršā.

Man patīk un noteikti pirkšu vēl, kad vien būs izdevība. Un arī citiem iesaku.

  • martinsk

    Hmm, izrādās, ka es mājās pa reizej izbrūvēju Altbieru :) Paldies par apgaismošanu….

  • andrejs

    Kur nopirki???

  • dzerualu

    Kaut kur Vācijā lielveikalā.

  • Jurijus

    Diebels (mes to joka pēc saucām par debīlu) ir labs vācu aliņš. Braucot uz Vāciju (Loveparade), vienmēr dzēru diebels un vēl 2-3 alus. Tiešam ir labs.