Slimības laiks, sēžot gultā un dzerot karstu tēju, ir visai piemērots, lai gremdētos atmiņās par dažādiem aliem. Nedaudz jau biju aizmirsis par Igaunijas braucienu, kura laikā notika intensīva iepazīšanās ar kaimiņu alu un daži stikla trauki tika atvesti līdzi un iemūžināti fotogrāfijās.
Vispirms jau par kopējo situāciju. Tā kaimiņu zemē nav iepriecinoša – kaut arī igauņu ir tikai par miljonu iedzīvotāju mazāk, bet ekonomiskā situācija un WiFi pārklājums labāks, ar alus darītavām ziemeļu brāļiem nav paveicies – tās kopumā ir tikai sešas. Trīs no tām ir milzīgas un pieder somiem un dāņiem, bet trīs ir bezgala mazas. Nu labi, no pēdējām bezgala mazas ir tikai divas, trešā ir bišķi lielāka, bet nekādus Bauskas vai Piebalgas apjomus mazās darītavas nesasniedz. Kopumā lielie kontrolē ap 95% Igaunijas alus tirgus.
Uzreiz jāsaka, ka nepirku un nedzēru ne visus, pat ne piekto daļu no visiem aliem. Centos izlaist visus Pilzenes, parastos lētos gaišos utjp., uzmanību vairāk pievēršot tumšajiem un porteriem un citiem interesantiem darinājumiem.
Harboe. Dāņi (domāju ikviens ir redzējis Harboe ražotos un cītīgi 90. gado sākumā un vidū Latvijā tirgotos Bear Beer, vienu no Herbo flagmaņiem kopš 1974. gada) pirms dažiem gadiem iegādājās divas igauņu alus darītavas – Pērnavas alu un Viru alu (tas atrodas mazpilsētiņā Haljalā, netālu no Rakveres). Viss tika mainīts, apvienots un optimizēts, tādēļ man nav īsti skaidrs vai alus darītava Pērnavā darbojas joprojām vai nē, bet visa kompānija saucas AS Viru Õlu un izlaiž aptuveni trīs zīmolu alus – Viru, Wiru un Puls (kurš aptuveni pārstāv bijušo Pērnavas alu).
Pirmais no kreisās ir Puls Tume Lager (5.0%) – Puls tumšais lāgeris. Interesanti, ka Igaunijā vairāki tumšie ali ir nevis ierastie Eiropas tumšie lāgeri, bet gan Minhenes tumšie, kuru garša man samērā labi patīk. Šim konkrētajam eksemplāram garša gan varēja būt nedaudz bagātāka, bet arī nav slikta – nedaudz virs viduvējas. Baltijas mērogiem pat labs.
Vidū ir Puls Jäägri Õlu (5.40%) – šis brūvējums samērā daudz atgādināja saldu tēju ar neidentificējamām garšvielām. Labajā pusē stāv Puls Tume Kirsiõlu (4.60%). Kaut arī tumšais alus ar ķiršiem izklausās ne visai slikti, to pagaršojot sāku apjausma, ka varbūt šo konkrēto tumšo alu nevajadzēja izcūkot ar ķiršu sīrupu. Iespējams, abi kopā garšo labi, bet ne samaisīti kopā – tad sanāk salda un pēc ķiršu zobu pastas garšojoša alus masa. Pirms kāda laika biju dzēris Puls taisīto medalu un tas bija krietni vien patīkamāks, pat visai dzerams. Bet tā jau ir ar tiem aromatizētajiem aliem, visai bieži var uzrauties lielākiem un mazākiem draņķīšiem.
Īsti nesapratu atšķirību starp Viru un Wiru alu, tomēr likās, ka Wiru varētu pārstāvēt dārgākā gala produktus. Pēc paziņas ieteikuma nopirku arī Palmse Tume Õlu (5.60%), kurš nelika vilkties. Smuki nobrūvēts Minhenes tumšais ar vidēji sausu nobeigumu un vieglu un varen patīkamu rūgtumu. Par Wiru Kadakaõlu (5.0%) jau rakstīju – reāls mēsls, bet Wiru Premium (4.80%) ir neslikts gaišais Eiropas lāgeris, nekas “premium” gan tur nav, bet noteikti likās labāks par Zelta alu.
Saku. Šis aldaris laikam komentārus neprasa. Atrodas Tallinā, pieder Carlsberg un kopā ar A. Le Coq kontrolē 80% Igaunijas alus tirgus.
Pirmais no kreisās – Presidendi 5 (5.0%) ir tieši tas alus, no kura mēģināju izvairīties, nedaudz zem vidējās kvalitātes gaišais Eiropas lāgeris. Nu nekas, kļūdīties ir cilvēcīgi. Nākamais – Saku Tume (6.70%) krietni vien uzlaboja garastāvokli. Dikti labs Doppelbock alus ar daudzveidīgu iesala garšu, nedaudz grauzētu, pasausu nobeigumu, patīkamu un maigu, viegli alkoholisku pēcgaršu. Pilnīgi sagribējās vēl vienu tādu.
Saku Hele (5.20%) principā būtu pretendents uz sūdalus kategoriju, ja vien garšā apiņu rūgtums nebūtu tik forši patīkams, nu tāds tieši laikā. Visu gan pabojā ne visai labais izskats un pēcgarša ar kaut kādām saldenām paliekām. Cienījamais Saku Porter (7.50%) gan ir labs, normāls Baltijas porteris, visai līdzīgs Aldara Porterim, vienīgi garšā jūtas nedaudz vairāk grauzdējuma.
A. Le Coq. Pirms kāda laika rakstīju par ekskursiju uz šo darītavu. Toreiz darītavā mums teica, ka nupat A. Le Coq esot apsteigusi Saku, bet tā kā abas ražo limonādes un sulas un dažādus citus alkoholiskus dzērienus, tad īsti nav skaidrs kādās tad kategorijās Saku ir apsteigts.
No šīs alus darītavas produktiem izvēlējos tikai divus, jo jau iepriekš biju baudījis dažus brūvējumus, kuri lielākoties likās varen nebaudāmi. A. Le Coq Porter (6.50%) bija tāds ne visai slikts, tomēr nedaudz bezgaršīgs un ūdeņains, nu tipisks industriālais porteris. Patīkamu pārsteigumu sagādāja alus ar dikti garu nosaukumu – Tõmmu Hiid – Kerge Tume Õlu (4.70%). Tas ir Vīnes lāgeris, smuks iesals, kurš labi nobalasēts ar patīkamu, nedaudz kafijai līdzīgu rūgtumiņu. Varbūt pat, ka rūgtums dominē, bet kopumā ļoti jauks alus.
Pašā Tallinas vecpilsētas centrā atrodas lielākā no mazajām alus darītavām – BeerHouse. Šajā restorānā uz vietas brūvē aptuveni sešus dažādus alus, turklāt BeerHouse ievērojams arī ar to, ka galvenais aldaris ir sieviete – Eva Toomela.
Viens no BeerHouse logiem
BeerHouse samērā daudz ir centušies atdarināt bavāriešu alus iestādījumus – visur lieli galdi, apkārt bizinē puikas ar ķipa lederhozeniem a la bavārija stilā, meitukiem mugurā kaut kāds traki apspīlēts kleitveidīgs mistrojums. Neskatoties uz pietiekoši interesanto vizuālo iespaidu, pasākums nemaz neuzrunāja – pirmkārt, alus ir traki dārgs, otrkārt, apkalpošana ir neizdevusies.
Šeit dzēru Dunkles Extra (4.60%) un Märzen Speziel (4.30%). Abi bija neslikti, pat labi, turklāt pēdējais varētu būt ievērojams ar to, ka varētu būt vienīgais Oktoberfest tipa alus, kuru brūvē Baltijas valstīs. Tā kā visas iekārtas ir austriešu, droši vien receptes arī no tā gala, tad domājams, ka visi ali ir stipri vāciešu iespaidoti. Nav slikti, bet, ja gribētu labu vāciešu alu, tad labāk dzeru Vācijā taisīto.
Kaut arī BeerHouse alus bija normāls, pat varētu teikt, ka labs, laikam citreiz šeit nenākšu, jo šī vieta īpaši neiepatikās. Kaut kā tā kopējā atmosfēra nedaudz tizla.
Diemžēl, abu pārējo mazo aldaru - Oü Taako un Sillamäe Õlletehas produkcija ir visai grūti nopērkama, tādēļ sīkākas ziņas par šiem aliem varēšu tik sniegt pēc atgriešanās no nākamā Igaunijas brauciena, jādomā aptuveni mēneša laikā.
Dažreiz tiek uzskatīts, ka slavenais igauņu restorāns Olde Hansa brūvējot pats savu alu, jo šajā restorānā tiek piedāvāts medalus un zāļu alus. No samērā uzticamiem avotiem ir noskaidrots, ka alu paši nebrūvē vis, bet kāda igaunijas aldara (kura, tas tiek turēts noslēpumā) darinājumam piejauc garšvielas vai medu.
Bet par igauņu aliem kopumā – man visvairāk gāja pie sirds atsevišķi Viru Õlu brūvējumi un Tõmmu Hiid – Kerge Tume Õlu.