Sievas vecāki dzīvo Tērvetē un uz to pusi braukdams, vienmēr acis pamieloju ar patīkamā izskata dzeltenā krāsā krāsoto alus brūzi. Kaut arī no ārpuses viss ir smuki, alus darītavā individuālajiem apmeklētājiem vai pat ģimenēm nav ko darīt, jo ekskursijas iespējamas tikai grupās no 10 cilvēkiem, maksājot 8!!! latus no cilvēka, turklāt viss ražošanas process notiek aiz stikla sienas un video, tā ka, manuprāt, nav vērts tos latus nemaz maksāt.
Bet tas arī laikam vienīgais Tērvetes alus trūkums. Kaut arī Tērvetes Senču man ne visai, atlikušos divus iedzeru labprāt, jo tie padevušies pietiekoši normāli. Man patīk arī tas, ka Tērvetes Alus ir praktiski vienīgā (Abuls sava mazā apjoma dēļ īsti neskaitās) alus darītava Latvijā, kura iesalam graudus ražo pati.
Tā nu veikalā pie Agrofirmas Tērvete (starp citu, slavenā Agrofirma un tās priekštecis kolhozs “Tērvete” ar visu alus darītavu neatrodas Tērvetē, bet 9 km no tās – Kroņaucē. Pati Tērvete vienmēr bijusi konkurējošā kolhoza “Brīvais Ceļš” galvenā mītne) iepirku samērā svaigu Oriģinālo un nolēmu atsvaidzināties.
Kā vienmēr, garšo samērā labi.
Dzerot atcerējos par nesen sastapto Tērvetes alus paliktni, kuru satiku Doma laukuma āra kafejnīcā “No Problems” (vispār vieta ir simpātiska, ar pieņemamām cenām, normālu apkalpošanu un saturīgu latviešu alus izvēli). Gan jau, ka šāds paliktnis Tērvetes alum ir gadiem, bet man tas bija patīkams jaunums.
Man gan liekas, ka tur iezagušās nelielas neprecizitātes, bet interesanti vienalga. Kā jau pats alus.