Pagājušajā nedēļā iegāju SKY Ulmaņa gatvē un tā kā beidzot ir sākusies karsta vasara, nolēmu nopirkt uz salīdzināt četrus tur esošos vācu kviešiniekus. Daudz viņu nav un ne tādi no pavisam labā gala, bet tipiskie eksporta kviešinieki. Maksā no 1.09 līdz 1.29 Ls pudelē. Protams, Vācijā lielveikalā tas pats maksātu ap 50 santīmiem, bet visu jau nevar gribēt, transports, uzcenojumi utjp.
Pirmie divi ir Schöfferhofer darinājumi. Pilnajā vārdā Schöfferhofer Weizen ir Frankfurtes pie Mainas darītavas Binding-Brauerei zīmols un tas viss pieder milzonim Dr. Oetker, droši vien redzētas ir viņu picas, cepšanas pulveri utjp.
Vispirms ievēroju, ka Schöfferhofer Hefeweizen (5.0%) ir reti noturīgas putas, pat alus glāzi uz sāniem pašķiebjot, tās neizkustas, ļoti skaistas putu paliekas uz alus glāzes sienām. Garšā un smaržā nav jūtams tipiskais Hefeweizen saldums ar banāniem, krustnagliņām un košļenēm, bet tā ir nedaudz pieklusināta, jūtams nedaudz tāds citronīgs skābenums. Garša pagaist samērā ātri, nedaudz uzjundī grauzdēts rūgtums.
Tad nāk Shofferhoffer Kristallweizen (5.0%) (ķipa filtrētais Hefeweizen, kuram būtu jāsaglabā visas tā īpašības daudz smukākā un dzidrākā veidolā). Alus liekas samērā viegls un elegants, izskats jau kolosāls, elegantām mazu burbulīšu virtenes lēni vijoties uz augšu caur glāzi, arī putas noturīgas. Garšā ir viegls citrusaugļu rauga, bišķi banāni, jūtams patīkams zāļains rūgtums, kurš saglabājas pēcgaršā. Sākumā alus likās pārāk paviegls, tomēr nedaudz vairāk uz beigās jau paliek traki garšīgs un tā vien gribas vēl kādus. Labs karstas vasaras alus.
Tad Krombacher, vācu megadarītava, kur joprojām ir privātās, nevis lielu starptautisku grupu rokās un pārdod 50% no Vācijā pārdotajiem Pilsener aliem. Cik noprotams, Krombacher Weizen (5.30%) ir samērā jauns projekts. Garša ir normāla un tipiska, nedaudz jūtams industriāls piesitiens, it kā ne vainas, bet trūkst kaut kā īpaša un oriģināla. Man patika tas, ka šis alus nebija pārāk salds. Bet citādi, samērā tipisks Hefeweizen ar nedaudz “pieklusinātu” garš un smaržu.
Pēdējais paliek König Ludwig Brauerei, it kā vienīgā darītava no Bavārijas, kas ietilpst četrotnē. Protams, tādēļ uz pudeles jāliek karalis, karogi un ģērboņi. Netiek gan īsti atklāts, ka alus darītava ir giganta Warsteiner īpašums.
No visiem četriem König Ludwig Weissbier Hell (5.50%) garša, manuprāt, visvairāk pavelk pavelk uz tipisko Hefeweizen, koši dzeltenā krāsā. Šim daudz vairāk sajūt banānu smaržu, tās gan ir mazāk garšā, kas liekas samērā labi piesātināta ar augļu garšām un patīkamu rauga klātbūtni.
Kopumā, kaut arī nav slikti, nevar teikt, ka kāds no šiem bija tipisks un ļoti labs Hefeweizen stila pārstāvis. Slikti nebija, bet pietrūka nedaudz izteiktākas un asākas garšas, īpaši jau rauga frontē, tā bija tāda mierīga, labi balansēta, vietām pat likās par daudz ūdeņaina. Visdzeramākais tomēr likās Krombacher darinājums. Vispār jau, manuprāt, Aldara Kviešu un, piemēram, samērā plaši izplatītais lietuviešu Gubernijas Kvietinis, nemaz no augstākminētās četrotnes pārāk neatšķiras un es nez vai tērētu vairāk naudas, lai par varītēm nopirktu kaut ko vācisku.
Protams, ārpus konkurences palika daži smagsvari, kurus arī var nopirkt SKY un Stockmann, piemēram, Erdinger un/vai Franziskaner, kurus man ar šiem aliem salīdzināt nelikās labi un godīgi.