Grūti jau rakstīts par tematu, kurš daudziem ir svēts, bet pamēģināšu.
Vispirms jau par pareizo nosaukumu. SIA sauc “Abula”, upi sauc Abuls, bet SIA “Abula” ražo alu, kuru sauc vai nu par Brenguļu alu vai Abula Brenguļu alu, esmu arī redzējis versiju par Abula alu, bet tā viņu nosauca ārzemnieki. Alus no Brenguļiem sāka plūst jau 1969. gadā, 1992. gadā alus darītavu no kolhoza par pajām atpirka Freivaldu ģimene un tur saimnieko joprojām. Man visvairāk patīk fakts, ka iesalu šī darītava izgatavo no Latvijā audzētas labības (tāpat kā Bauskas, Piebalgas un Tērvetes alus darītavas).
Līdz pat pagājušajai piektdienai Brenguļu alu dzēris nebiju. Galvenokārt tādēļ, ka vēlējos vispirms apskatīt pašu darītavu un pašrocīgi šo alu iegādāties, nevis dzert kādā krogā, tad nepatīkami vilties un izdarīt nepamatotus secinājumus.
Par patīkamu pārsteigumu jāteic, ka alus darītavas izskats ir simpātisks – nedaudz laika zoba skarta ķieģeļu ēka Abula krastā, turpat ēkā arī darbojas mazais HES. Iekšpuse ir ne mazāk simpātiska, nedaudz nobružāta, pēc alus smaržojoša un omulīga mazā alus darītava, nekas pārāk automatizēts, nedaudz nolietots, bet tīrs. Ideāli, viss ir tieši tā, kā iedomājos.


Tā nu iepirkām alu, vēlāk viesnīcas izlietnē veicām dzesināšanu ar tekošu aukstu ūdeni, tomēr ilgi ar to aizrauties nespējām, jau iedomājoties par burvīgo pudeļu saturu.

Tie nav nekādi Mangaļu, tas ir Gaišais un Tumšais
Vispirms kārta pienāca Gaišajam. Garša ir viegli apiņi, kas labi nobalansēti ar saldenu iesalu, dažubrīd pat liekas, ka salduma ir par daudz. Jāatzīmē samērā labā saldi rūgtenā pēcgarša. Alus gan nebija tik viegls kā parastie pilzenieki, bet šajā gadījumā tas izpaudās visai piedienīgi.
Tumšais, kā nospriedām, ir Schwarzbier. Jau smaržā var sajust saldumu, kas vēl vairāk izpaužas bagātajā un ļoti patīkami sarežģītajā garšā. Neliels rūgtums, kurš cēlies no grauzdētā iesala un lēni žūstošs nobeigums ar viegli rūgtiem apiņiem un salduma pārpalikumiem pēcgaršā. Man pat likās, ka salduma bija nedaudz par daudz.
Bija arī negatīvs aspekts – liekas, ka alus rauga pārpalikumi neuzvedas īpaši kārtīgi un no rīta var izsaukt nelielas galvassāpes. Bet tādēļ jau alus ir jābauda prātīgi un pa virsu nav jāudzer kaut kādi nejēdzīgi igauņu ali.
Manuprāt, vislabākais latviešu alus. Pēc šāda alus baudīšanas uz brīdi varu atlikt savu nerimstošo purpināšanu par nejēdzīgo latviešu alu.
Pingback: Valmiermuižas alus un tā zīmols | nombre.lv