Tieši Mičiganas Bell’s darītavas alus bija tas, kurš laikā, kad iepriekšējās desmitgades vidū kādu laiciņu dzīvoju ASV, lika ļoti ātri pārliecinoši nonākt pie atklāsmes, kuru par patiesu uzskatu joprojām – spriest par ASV alus nozari, par tās augstāko lidojumu uzskatot Budweiser, Miller vai Corona brīnumus, ir tas pats, kas, nekad iepriekš nepamēģinot citu Latvijas alu, izdzert vienu pudeli gaišā Walter vai Apinīša un pēc tam visiem stāstīt – “Latviešu alu esmu pamēģinājis, tas ir vienkārši izcils %&$@”.
Nupat, pateicoties ļoti labam cilvēkam, manās rokās nonāca aptuveni trīs gadus pagrabā uzglabāts Bell’s alus. Turklāt viens no labākajiem un pazīstamākajiem šīs darītavas brūvējumiem - Bell’s Expedition Stout. Tas ir Krievijas imperiālais stouts, alkohola saturs, kā jau šādam alum pienākas, ir virs 10%. Precīzāk 10,5% un pati darītava šī alus derīgumu termiņu norāda kā neierobežotu. Tāpat, kā jau normālajam stiprajam alum pienākas, tam uzdrukāts partijas numurs, pēc kura aldara mājas lapā varu atrast, ka šis alus tika pudeļots 2008.gada 4.decembrī.
Alus ir ļoti melns, pilnīgi necaurskatāms ar noturīgām, biezām un blīvām tumši brūnām putām. Smarža ir ārkārtīgi intensīva un bagātīga, mazliet tumšā iesala, ļoti daudz salda karameļu, izteikts, taču patīkams alkohols.
Tomēr garša uzliek milzīgi treknu punktu uz i. Šī ir tā reize, kad tā ievērojami atšķiras no smaržas; garša ir bieza, bet tai pat laikā zīdaini maiga ar pavisam viegliem karbonizācijas burbulīšiem, kas rada pavisam viegli kņudošu sajūtu. Viens pēc otra sajūtams stiprs, pat nedaudz ass un rūgtens dedzinātais iesals, mazliet kafijas, rūgtā šokolāde, pamazām parādoties arī lēni sildošais sajūtais. Dažādas garšas nāk un iet, viena par otru labākas un viena otru papildina, tādēļ būtu grēks šo melno alu dzert ātri – gribas līdz galam izbaudīt katru malku.
Pavisam ātri ir skaidrs, ka alus ir ārkārtīgi labs. Ilgā noguldīšana pagrabā to padarījusi īpaši maigu, noslāpējot visus asumus un negludumus, un piepildot alu ar nepārspējamu garšas buķeti. Augstais alkohola saturs vispār nav sagaršojams, arī tas ir ilgās glabāšanas nopelns. Šis alus ir kaut kas tāds, kas lēni, izbaudot katru malku jādzer vakarā, priecājoties par lieliski pavadītu dienu un vēl labāku tās noslēgumu. Noteikti viens no labākajiem šogad baudītajiem dzērieniem un izcils imperiālo stoutu pārstāvis. Nav nekāds brīnums, ka krievu aristokrāti bija gatavi maksāt lielu naudu par šādu dzērienu.