1845.gadā, skaļu saukļu pavadīts, Sers Džons Frenklins izkuģoja no Anglijas ar mērķi atrast Ziemeļrietumu jūras ceļu. Kā viņam tas beidzās, ir pietiekoši skaidri zināms, taču arī šis notikums ir arī nedaudz saistīts ar alu.
- Sera Edvīna Landsera 1864.gadā tapusī gleza ar nosaukumu “Cilvēks domā, dievs dara” uzskatāmi ataino tā laika uzskatus par Franklina ekspedīcijas bēdīgo galu.
1852.gadā Admirālim Seram Edvardam Belčeram (Edward Belcher) uzticēja vadīt Franklina glābšanas ekspedīciju. Jāpiebilst, ka viņam neveicās ar burāšanu ledos un bija jāatstāj vairāki kuģi, kā rezultātā viņu tiesāja lauka tiesa (un attaisnoja). Interesanti, ka vēlāk no viena viņa ledos pamestajiem kuģiem, kuru atrada pilnīgi nebojātu – Resolute, vēlāk pagatavoja galdu, kuru aizvien izmanto ASV prezidenti.
Tomēr galvenais šajā stāstā ir tas, ka Belčeram bija līdzi stipri interesants alus. Šajā laikā alus angļu jūrniekiem nebija vienkāršs dzēriens vien, piedzerties daudz ērtāk un efektīvāk varēja no ruma, stiprinātajiem vīniem un veselas virknes citu stiprāku dzērienu, kas vienmēr bija līdzi pieklājīgos apjomos. Angļu jūrasbraucēji alum, bez veselas virknes citu dziedinošu īpašību, piedēvēja tam pašu nozīmīgāko – anti-cingas iedarbību, turklāt šo mītu apgāza tikai 20.gs. sākumā (cingu spēj aizkavēt vien pārāk ilgi diedzēti iesala asni, visi citi efekti ir tikai patīkama sakritība).
Tādēļ uz kuģiem, kuriem bija paredzēts braukt ilgi un tālu ņēma līdzi gan iesala ekstraktu, gan iesala ekstraktu pārstrādātu daudz patīkamākā formā, pievienojot tam apiņus un nedaudz uzraudzējot, gan arī primitīvas brūvēšanas iekārtas, lai alus krājumus varētu atjaunot tieši uz kuģa klāja.
Zinot to, ka glābšanas ekspedīcija būs ilga, bez alus iztikt nebija iespējams, tādēļ karalienes Viktorijas uzdevumā slavenā Allsopp’s brūvētava, viena no šajā laikā pasaules ietekmīgākajām un lielākajām darītavām, izgatavoja Arktisko eilu. Tas bija Baltijas Porterim līdzīgs dzēriens (šajā laikā šī alus eksports uz Krieviju gan vairs nebija nozīmīgs, bet Baltijas Portera darināšanas tradīcijas vēl bija dzīvas), līdzīgs pašiem stiprākajiem un saldākajiem šī alus tipa pārstāvjiem, mūsdienās rēķina, ka tam bija ap 12% alkohola.
Belčera ekspedīcijas laikā Allsopp’s Arktikas alus tika ļoti augstu novērtēts, īpaši attiecībā uz to, ka šķidrums pudelēs sasala tikai -11 grādos un pēc atkušanas garšas īpašības nebija mainījušās. Jau šajā laikā daža laba pudele kā liela vērtība tika saglabāta nākamībai.
19.gs. Arktikas alus tika brūvēts vēl divas reizes britu polāro ekspedīciju vajadzībām – 1857. un 1875.gados, abas reizes izpelnoties ļoti augstus vērtējumus gan no polārpētnieku, gan alus cienītāju puses. Vairāk Arktikas eils ražots netika, taču Allsopp’s darītavas pēcnācēji Ind Coope (tagad Carlsberg-Tetley) 1934.gadā atjaunoja šo nosaukumu vienam no stiprajiem aliem, kas gan bija vājāks un savādāks nekā oriģināli.
Jau 20.gs. sākumā dažas palikušās Arktikas alus pudeles maksāja ļoti lielu naudu. Un pavisam negaidīti pirms gada eBay parādījās viena 1852.gadā brūvētā alus pudele. Pilna, aizkorķēta, aizzīmogota un ar autentisku pavadvēstuli.
Pievienotajā zīmītē teikts:
Šo eils tika brūvēts un pudeļots Anglijā īpaši Keina ekspedīcijai 1852.gadā, lai meklētu Seru Džonu Franklinu. Daļa krājumu tika noglabāta Arktikā un vēlāk nonāca atpakaļ Anglijā, kur to nopirka Allsopps, no kura daļu ieguva tiesnesis misters Fenels.
Šo pudeli man iedeva misters Fenels 1919.gada 13.maijā. Ja es no šīs sausās pasaules (kas tāda, iespējams kļūs līdz tam laikam) atvadītos pirms tās satura izdzeršanas, lai mans dēls un piederīgie veic šo pienākumu pirms manām bērēm (ja vien viņiem ir laiks) un lai tiem pienākas manas tiesības šajā jomā – izņemot, ja tas nav aizliegts. Pēdējā gadījumā minētie pārstāvji, kuri ir pietiekoši izglītoti likumos, lai norāda [nesalasāms].
Divas šo eilu pudeles bija goda viesi banketā par godu Šekltonam un Pīrijam Bostonā pirms dažiem gadiem (1907/1908). Šo viesu skeleti tika saglabāti kā atmiņas par Seru Džonu Frenklinu. (Noderīgs padoms attiecībā uz gara [angliski - arī spirta] “atstāto čaulu”).
Parakstījies: Pērsijs G. Bolsters (Percy G. Bolster).
Un šeit atkal paliek interesanti, jo šīs pudeles pārdošana ir ievērojams eBay kuriozs. Pirmais pārdevējs ne tikai ievietoja necilu pudeles aprakstu, bet, kas bija daudz svarīgāk, sajauca alus darītāja nosaukumu (Allsopp’s vietā Allsop’s), tādēļ izsole neizpelnījās praktiski nekādu uzmanību un pudele tika pārdota par nieka 304 dolāriem (sākuma cena – 299 USD). Jaunais pārdevējs gan visu izdarīja pareizi, pievienojot attiecīgu aprakstu un nekavējoties pudeli no jauna mēģināja pārdot eBay. Pēdējā Arctic Ale pudele būtu kļuvusi par visu laiku dārgāko alu, ja vien anonīmais solītājs, kurš uzvarēja izsolē solot maksāt 503 000 dolāru, būtu šo summu arī samaksājis.
Kaut arī pusmiljonu par šo alu nesagaidīt, izsolē piedalījās arī nopietni solītāji, kuri pārtrauca solīt pēc 78 000 USD sasniegšanas. Tam visam var pieskaitīt pietiekoši lielo publicitāti, tādēļ nav šaubu, ka tumšajam un grādīgajam šķidrumam joprojām ir visas iespējas kļūt par pasaules dārgāko alu. Laikam nav jāpiebilst, ka pirmais pārdevējs nav īpaši priecīgs.
Avoti: Vikipēdija, Zythofile, Arctic Alchemy