Kad pirmo reizi padzirdēju par Apinīti, dzīvojos ārzemēs, tomēr savs priekšstats man radās – šādam alus nosaukumam piestāvētu pildīšana plastmasas traukos, zema cena un tas, ka un pircēji galveno uzmanību pievērstu tam, lai grādu būtu pietiekoši daudz. Kā izrādījās, aptuveni tā arī bija, turklāt Apinītis Stiprais vienu laiku, iespējams arī tagad, ir Latvijā visvairāk pirktais alus.
Reiz pat viņu pagaršoju un neiepatikās. Laikam gan pie vainas bija tas, ka dzēriens atradās vairākas dienas saulē silušā plastmasas pudelē. Aizvakar vietējā veikalā par samērā mazām naudiņām iepirku vājo Apinīti mazizmēra stikla traukā, lai tad viedokli noformulētu pa īstam. Stipro laikam nemēģināšu nemaz, jo ir ļoti lielas aizdomas par šīs dziras ne visai labo kvalitāti. Trīsdesmit santīmi tomēr arī ir nauda.
Ielejot alu, acīs duras mazo karbonizācijas burbulīšu mākonis – zināms jau, ka var alu piedzīt ar gāzīti tā pavairāk, lai garšu īsti nevar sajust. Manuprāt, pietiekoši slikta zīme. Vēl sliktāka ir smarža vai pat varētu teikt, ka tās nav nemaz – kaut kāds saldenums un apiņi, bet vispār neko īpašu sajust nevar.
Garša ir aptuveni gaidītā – salds un ūdeņains iesals (man aizdomas, ka te arī kukurūza tikusi lietota un nav jau nekāds noslēpums, ka šāda tipa aliem visā pasaulē izmanto kukurūzas iesalu, lai samazinātu izmaksas), turklāt nav iespējams saprast kur atrodams uz etiķetes aprakstītais “apiņu maigais rūgtums”. Pasākums vairāk atgādina vieglu cukurūdeni ar gāzēm. Uz pozitīvās nots – saldenās garšas atliekas nepaliek mutē pārāk ilgi, tādēļ vismaz nav nekas jāuzdzer. Iespējams pat, ka noteiktos gadījumos šis alus nav sliktākais variants, piemēram, vasarā kādā izbraucienā, kur nav svarīga alus garša, bet gan tā apjoms un viss ir pamatīgi piesūcies ar sadegušas gaļas un grila aizdedzināmā šķidruma smārdu. Kaut gan tad būtu vieglāk šņabim pieliet citronu minerālūdeni, domāju, ka garša būtu līdzīga.
Kopējais vērtējums būtu aptuveni tāds – kaut arī vairāk šādu alu nepirkšu, tas tomēr ir labāks par vienu no galvenajiem konkurentiem Walter.