Turpinot par alus stiliem – šoreiz Amerikāņu kviešu alus
Kviešu alus ir mana vājība, tiešām nevaru iedomāties kas varētu būt labāks par atsvaidzinošu kviešinieku gan karstā vasarā, gan aukstā ziemā. Protams, nereti pieminot kviešu alu, var iedomāties vāciešu dzeltenīgi duļķaino kviešu alu ar bavāriešu apspiestajos ņieburos iespīlētajām pilnīgajām daiļavām fonā. Un tad vēl resni vācieši ādas šortos. Un vēl plaukšķina līdzi šlāgeriem vai piedzērušies jodelē. Tas laikam jau paliek pārāk riebīgi.
Tā kā amerikāņiem ne vienmēr patīk Eiropa ar visiem viņu vecmodīgajiem aliem, tad viņi radīja savu alus stilu – amerikāņu kviešu alu (American Wheat Ale). Normālam amerikāņu kviešiniekam aromāts ir vienreizēji labs – nedaudz skābeni augļi, citrons, svaigi zāļaini apiņi. Garša ir patīkams greipfrūts, zāļains/priežu nedaudz rūgteni apiņi ar sausu nobeigumu un patīkami rūgtenu pēcgaršu. Laba, interesanta un kompleksa garša buķete. Ne tik daudz salduma un garšvielu kā vāciskajā, bet daudz vairāk apiņu aromāta un garšas.
Stils ir dikti jauns un ir tikai ap divdesmit gadus vecs. Amerikā (precīzāk ASV) kviešu alus agrāk nebija modē. jo 19.gs. beigās, kad ASV ieradās liels daudzums imigrantu, kuru starpā bija pietiekoši daudzi aldari, Vācijā kviešu alu stipri no tirgus izspieda par modes lietu kļuvušie lāgeri, tādēļ visai loģiski, ka uz Ameriku tika aizvestas tieši lāgeru tradīcijas, kur tās pamatīgi nostiprinājās.
Kviešu alus Vācijā atmodu piedzīvoja tikai pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados un šie ali pamazām parādījās arī ASV, importēta alus veidā. Pirmo vietējo kviešu brūvējumu radīja Sanfrancisko Anchor 1983.gadā. Un tā viss sākās, lielāko izaugsmi piedzīvojot tieši pēdējā desmitgadē un pašlaik katra sevi cienoša ASV alus darītava izlaiž kviešu alus pārstāvjus.
Ņujorkas SouthernTier brūvētais ÜberSun, Indiānas Three Floyds Gumballhead un Ņūdžersijas Flying Fish Exit 11 nereti tiek uzskatīti par dažiem no izcilākajiem amerikāņu kviešu aliem.
No vāciešu versijas amerikāņu kviešinieks atšķiras ar to, ka alus pagatavošanā netiek izmantots tradicionālais kviešu alus raugs, bet gan parastais gaišo eilu raugs. Arī tas patiesībā nav obligāts, jo amerikāņu aldari mēdz izlīdzēties arī ar apakšējo fermentāciju, tātad lāgeru raugu. Amerikāņu kviešu alus gatavošanai nav noteikti pārāk stingri standarti, piemēram, Rietumkrasta aldari izmanto visai daudz apiņus.
Man ir izdevies pagaršot tikai divus vai trīs šos alus, aiz tā vienkāršā iemesla, ka Eiropā tos ir visai grūti dabūt, lai neteiktu vairāk. Un kad atrod, tad arī cena ir visai nepatīkama, garšas iespaidi gan pamatīgi un uz visiem laikiem, iespiežas prātā.
Vispār jau varētu pat uzskatīt, ka Latvijā arī ir viens amerikāņu kviešu alus pārstāvis – Brūvera Wheat beer. Garšu gan nav vērts pat komentēt, jo tur ir pārāk daudz vietas izaugsmei.
Bet kopumā par amerikāņu kviešinieku var teikt, ka kopumā interesants stils, dikti garšīgs, bet diemžēl ārpus ASV sasodīti reti sastopams.