American Light Lager/American Adjunct Lager
Šī kategorija (vai kategorijas, kuras apzīmē gandrīz vienu un to pašu, tādēļ esmu atļāvies tās apvienot) nepavisam neattiecas tikai uz ASV, kaut arī nosaukums tā vedina domāt. Šī sadaļa ir viena no populārākajām kategorijām pasaulē un viens no tās galvenajiem karognesējiem ir amerikāņu Bud Light, kuru, pateicoties asprātīgajām reklāmām, gan jau ir pamanījuši visi.
Vieglo amerikāņu lāgeru flagmanis - Bud Light
Arī šie divi neatpaliek. Samērā bieži tiek uzskatīts, ka šos trīs alus iedodot jebkuram cilvēkam pagaršot "uz aklo", viņi nespēj tos atšķirt.
Kā jau minēju, amerikāņu gaišo un piedevu lāgeri ļoti plaši brūvē visā pasaulē. Tieši šajā alū visvairāk izpaužas centieni ar visniecīgākajām izmaksām panākt vislielāko efektu. Šīs tehnoloģijas vispilnīgāk izkopa nevis kādas mistiskas būtnes, bet gan vāciešu aldari, kuri uz ASV emigrēja pēc 19.gs. vidus – Eberhard Anheuser, Adolphus Busch, Frederick Miller un Adolph Coors. Tieši viņu radītās darītavas ir atbildīgas par šausmīgajiem Bud Light, Miller Lite un Coors Light. Taču maz ticams, ka šis alus jebkad būtu tik plaši ieviesies, ja vien 20.gs. trīsdesmitajos gados ASV nebūtu ieviests sausais likums.
Interesanti, ka līdzīgs likums 1924.-1927.gadā pastāvēja arī Latvijā (Žūpības apkarošanas likums, labs raksts par šo tēmu) un pateicoties šim absurdajam veidojumam smagi cieta lielākā daļa Latvijas alus rūpniecības un lika pamatus slika alus darīšanas tradīcijām mājas apstākļos – brūvējot alu pārsvarā pārdošanai no sliktām izejvielām, ar milzīgu alkoholu procentu un pievienojot dažādus blakusproduktus lielāka reibuma radīšanai, kuras mūsdienās nez kāpēc tiek romantizētas. Samērā droši var teikt, ka tieši šajos gados mājalus no pieklājīga labas kvalitātes alus, kāds tas bija gadsimtiem ilgi, tika pārvērsts par ātri izdzītu žurgu, kuras galvenais uzdevums bija maksimāli ātri apreibināt dzērājus. Tas gan jau oftopiks.
Protams, ASV šis likums izpaudās īpaši neganti, aizliedzot jebkāda alus tirdzniecību.
Pret nežēlīgo likumu protestēja ne tikai vīrieši, ...
... bet arī viņu sievas.
Kaut arī visi ASV atturībnieki ātri vien pārliecinājās (tāpat kā Latvijā), ka sausais likums noved pie negaidīti lielām problēmām, īpaši jau attiecībā milzīgu nelegālā alkohola tirgu, likuma atcelšanas laikā lielākais ļaunums jau bija nodarīts. Pēc likuma atcelšanas atkopties spēja tikai nedaudzi brūvētāji, pārsvarā tie, kuri spēja piesaistīt lielāku kapitālu, tādēļ nebija nekāds brīnums, kad pārdesmit gadu laikā ASV tirgū izpletās un gandrīz pilnīgu monopolu ieguva augstākminēto aldaru Anheuser-Bush apvienotā darītava, kuru pavisam nesen par 52 miljardiem dolāru iegādājās vēl lielākais beļģu InBev.
Kaut arī Eiropā, tais skaitā Latvijā, jau kopš 20.gs. sākuma izmantoja kukurūzas iesalu (šis pasākums tiek saukts arī par kukurūzas putraimiem), gluži vienkārši tādēļ, ka kukurūza ir lētāka par miežiem, amerikāņi kukurūzas un rīsu “iesalam” piegāja ar daudz lielāku vērienu. Īstam piedevu alum tiek ne tikai izmantots dārzeņu iesals vai arī miežu iesala paliekas no iepriekšējiem brūvējumiem, bet arī dažādi rūgšanas paātrinātāji un cita ķīmija, ar kuru tikai dažu dienu laikā var radīt šķidrumu, kurš atgādina alu, nedaudz garšo pēc alus un stipri atdzesētā veidā ir baudāms visai lielos daudzumos – pats labākais sabiedrotais, ilgstoši sēžot pie televizora un graužot čipsus.
Pēc dažādām vadlīnijām, šajā “alū” ir pieļaujama līdz pat 40% dažādu rīsu vai kukurūzas klātbūtne, tam jābūt ļoti karbonizētam, ar izteikti vājiem apiņiem un izteikti pieklusinātām pārējām garšas īpatnībām, alkohola saturs ir pieļaujams līdz aptuveni 5%, bet pārsvarā tas ir 4% apkaimē. Nereti šāda alus ražotāji mēģina vilkt paralēles ar Pilzenes alu, tomēr saistība šim dzērienam ar labu aromātisko pilzenieku ir tikpat liela kā Doktordesai ar īstu gaļu. Neviens pat nešaubās, ka šāds dzēriens baudām ir tikai aukstā veidā, tādēļ, piemēram, Coors liek ļoti izteiktu uzsvaru uz šī aspekta reklamēšanu.
Atšķirībā no daudziem pārējiem alus stiliem, pēc šāda alus nemaz nav jābrauc uz ārzemēm, Latvijā eksistē samērā ievērojams šīs nozares piemērs – Cēsu Light. Protams, arī Aldara Pilzenes ir visai līdzīgs, tāpat kā Līvu Pilzenes.
Viegls alus, kurš ne pēc kā negaršo. Protams, var nebūt skaidrs kādēļ par šo tējas krāsas burbuļūdeni ar alus piegaršu būtu jāmaksā nauda, bet reālā dzīve rāda, ka tādu pērk.
Atklāti sakot, nespēju šo kategoriju īsti novērtēt, parasti žēl par šādiem aliem tērēt naudu.