Šo sestdienu jauki pavadīju ar alu, apmeklējot dažas dienas pirms tam izsludināto ikvienam latvietim nepieciešamo prasmju darbnīcu. Attiecībā uz alkohola mājražošanas un patēriņa kultūru, latviešu tauta, manuprāt ir daudz bagātāka nekā attiecībā uz starptautiski izslavēto dziedāšanu – galu galā, vispirms jau parasti dzer, pēc tam dzied, nevis otrādi.
Tā nu braucu uz Serdi – starpnozaru kultūras un mākslas centru pašā pietiekoši simpātiskās Aizputes centrā.
Serdes māja no ārpuses
Un te feinais iekšpagalms, kurā viss pasākums notika
Pasākumu vadīja Uģis un Signe. Uģis alu darīšanu, Signe – ļergas dzīšanu un bija iespēja glauni kursēt starp abiem pasākumiem, novērot un pagaršot pašu labāko no tā visa. Mani gan šoreiz vairāk interesēja alus, bet neatteicos arī no informācijas papildināšanas par cienījamo dzimtenītes dzīšanas procesu.
Uģis stāsta par alus darīšanas procesu
Izklāsts gan vairāk aprobežojās ar stāstu un shēmu par iesala pagatavošanu. Pārējo varēja novērot paši dienas gaitā.
Alus tika dzīts ar tradicionālu ievirzi, sekojot padomiem no ekspedīcijās savāktajiem materiāliem. Protams, dažviet tradicionālisms izpalika, piemēram, attiecībā uz dzesētāja izmantošanu, bet tas vairāk gadījās laika trūkuma dēļ, nevis tādēļ, ka nebūtu vēlēšanās ievērot tradīcijas.
Ūdens vārīšanas katls savā godībā
Te jau milzīgā kublā tiek maisīta/kulta iejava. Maisīšana notiek pusstundu un tās laikā graudi piebriest, tā ka process nav ļoti viegls.
Pa to laiku Signe stāsta ne mazāk interesantu informāciju par brandavu un tā necilajām izejvielām (šajā gadījumā - vecu zapti)
Un vēl tikmēr tiek vārīts mežonīgo apiņu novārījums
Kubuls misas tecināšanai. Augšā ieliek iejavu, skalo un pa apakšu spainī tek misa.
Lai graudi paliktu kubulā, tiek taisīts kadiķu filtrs. Varētu arī caur salmiem, bet mūsdienu kombaini salmus sīki sasmalcina un kvalitatīvus un garus salmus esot visai grūti dabūt
Rekā izskatās viss gatavs
Tagad iejavu krāmē spainī un pārnes uz tecināmo kubulu (es oriģinālos nosaukumus visam neatceros)
Te jau bišķi salikts
Vēl 65 grādu ūdens tikai trūkst
Temperatūra nokritās pārāk strauji (jo koka kubuls bija auksts), tādēl tiek nolemts visu uzkarsēt ar karstiem akmeņiem
Akmens iekrīt čūkstēdams un temperatūru patiešām paaugstina. Tieši tā kā vajag.
Lai autentiskāk, tiek izmantots parastais maizes raugs, tieši ar to alu darīja visbiežāk
Te jau lēni tek misa. Viņā iegāzts arī apiņu novārījums. Viss tiks izfiltrēts pie ieliešanas mucā.
Pa to laiku arī ļerga sākusi dzīties un drīz vien sastājas garšotāju rinda. Kā jau varēja gaidīt, ļoti laba sanākusi. Žēl, ka arī alu gan nevar uzreiz, bet kādas dienas jāgaida.
Te jau sausas rīkles īpašnieks nevar vien sagaidīt kamēr izpilēs ugunsūdens
Tas laikam īsumā viss, vakars jau bija klāt un braucu mājās, Uģim gan laikam vēl pagāja kādas stundas kamēr tika sagaidīts tāpiņalus, kuru vēlāk iebarot bērniem. Aprakstos esmu izlaidis daudz svarīgu detaļu, bildes un teksti ir tikai tāda kā pārskata iegūšanai, precīzāku informāciju var atrast saitē raksta augšā.
Kopumā ar saturīgi pavadīto sestdienu esmu ļoti apmierināts. Vispār jau pati Serdes ēka ir ļoti interesanta un jauka un noteikti arī pārējie – ne ar alu, bet mākslu un folkloru saistītie pasākumi varētu būt apmeklējuma vērti.