Alus patēriņš pa mēnešiem

Kopā salīdzināšanai saliku divus nelielus grafikus – alus ražošana un realizācija Latvijā tagad un pirms 70 gadiem, izteiktu procentos no kopējā gada apjoma.

Avoti: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Alus darītāju savienība

Izskatās, ka tagad daudz lielākas svārstības, īpaši jau uz Jāņiem, kad alu ražo un pārdod divas reizes vairāk kā februārī.

Liekas, ka atšķirības galvenokārt tādēļ, ka pirms 70 gadiem alum bija samērā konstants pircēju loks no pārtikušākā gala. Tajā laikā alus vidējais patēriņš uz cilvēku gadā bija aptuveni 10 reizes mazāks nekā tagad (ap 6,5 litri pret 65-70), domājams, galvenokārt alus mežonīgās dārdzības dēļ – vienreiz jau rakstīju, ka pudele alus 30.gados ap 2 ls mūsdienu naudā maksāja. Interesanti ka tukšā pudele vien sanāktu ap 40-50 santīmiem mūsu naudas.

  • janis

    Nu un protams arī tas ka laukos pilnīgi katrā saimniecībā brūvēja savu alu. It īpaši uz jāņiem.

  • dzerualu

    Jo vairāk lasu materiālus par 20.-30.gadiem, jo mazāk varu piekrist, ka katrā. Pirmkārt, šajos gados bija nenormāli populāra atturības kustība, visi alu brūvēt nemācēja un visi nedzēra alu.

    Šņabi un mājas vīnus dzēra diezgan nopietni un alu bieži nopirka no kaimiņiem. Vēl jāatceras, ka alus brūvēšana mājās tajā laikā noteiktās Latvijas vietās bija nelegāls pasākums. Pēc maniem aprēķiniem, brūvēja ne vairāk kā 40% saimniecību, iespējams vēl mazāk.

  • janis

    40%!!!! Tagad labi ja 0.001%. Vēl padomju laikos manā bērnībā laukos brūvēja katrā otrajā mājā un lielākai daļai šī tradīcija bija palikusi vēl no vecvecākiem. Turklāt brūvēja parasti uzreiz kādus 200 litrus. Es te protams nerunāju par kvalitāti. Mūsu ģerevņā neviens traktorists vai kolhoza strādnieks nedzēra veikala alu. Nebija jau arī tā alus veikalos. Pilsētās gan protams ka dzēra veikala alu ja dabūja.

  • black_data

    Nudien nesūdzētos, ja visi šķidrumi būtu stikla pudelēs, un eksistētu normāla depozītu sistēma.