Brīvdienās notika kārtējais alus pasākums, kurš gan reklamēts tika tikai mājas alus forumā. Šajā reizē izmantojām iepriekš uzkrāto pasākumu idejas un pieredzi, kas nodrošināja reti produktīvu un interesantu norisi.
Vispirms jau tas, ka lepni varam teikt, ka pirmo reizi Latvijā notika mājas alus sacensības (tikpat ievērības cienīgs ir tas, ka pasākumā pirmo reizi pilnībā iztikām bez veikalu alus). Ideju aizņēmāmies no amerikāņu mājas alus klubiem, kuri tādas rīko traki regulāri. Galvenais gan ir nevis medaļas, bet gan objektīva kritika no citu puses, kas palīdz novērtēt alus garšu, turklāt līdzi kritikai nāk padomi attiecībā uz uzlabojumiem.
Daži no sacensību aliem. Kopā tādu bija 12, pārsvarā gaišie eili.
Šis sacensībās nepiedalījās
Čehijā ir alus vannas. Mums tik tālu nebija jābrauc, atlika vienīgi mēģināt ieliet pudelē Jāņa pilzenieku.
Pie reizes arī vārījām alu ar pamatīgu rudzu iesala piedevu, kurš gan ik pa laikam diskusiju karstumā tika aizmirsts, tādēļ tapa diezgan ilgi, vismaz stundas deviņas vai desmit. Nu nekas, jau senie latvieši zināja – kas lēni nāk, tas labi nāk. Principā jau vēlreiz tika pārbaudīta pamatpatiesība – dzeršana un alus brūvēšana ir divas nesavienojamas lietas.
Kamēr mērcējās miežu iesals, rudzu iesals tika samaisīts mitrā masā, no tā uztaisīts plācenis, kas ielikts krāsnī kādu laiku pacepties.
Kamēr degustējām, plācenis bija sacepies brangi, tādēļ nedaudz nācās izmantot cirvi
Nepagāja ne pāris stunda, kad priecīgi sāka tecēt misa
Alus katliņš vārījās līdz naktij. Traki labi savārījās.
Katrā gadījumā, progress kopš pirmā pasākuma ir milzīgs, īpaši jau alus kvalitātes ziņā un domāju, ka visi dalībnieki tam piekritīs.
Sacensībās uzvarēja Andis, kuram sekoja Mārtiņš. Pilnus rezultātus var paskatīties šeit (pdf). Visiem turpmākajiem potenciālajiem dalībniekiem iesaku aktīvi sekot līdzi visam, uzdot jautājumus un diskutēt, tad arī nebūs iespējams neko interesantu palaist garām.
Ja pat bērni spēlējas arī ar misas dzesinātāju, skaidrs, ka mājās ir traki daudz laba alus.