Kas tur īsti ir ar šīs darītavas nosaukumu, es nezinu. Dažreiz Brālis, dažreiz “Alus Nams”. Šī nekonsekvence, manuprāt, gan ir piedodama, ja ir labs alus.
Pirms neilga laika Dreiliņu Žanis laipni norādīja, ka alus Brālis ir nopērkams mazā ūķītī pie Purvciema tirgus un tam ir visai patīkama garša. Un to, ka Hincenberga alus arī esot neslikts. Ja godīgi, sākumā nezināju kā reaģēt, jo pirms nepilna gada nopirku samērā nelaba izskata Hincenberga alus pudeli, kur uz nepatīkami dzeltena fona gozējās nesmuks vīrelis ar ūsiņām, turklāt saturs bija reti pretīgs, tādēļ nolēmu šim alu naudu vairs netērēt.
Tagad zinu, ka tas bija labi, ka tomēr devos uz Purvciema tirgu (teorētiski šo alu tirgo šajās vietās, bet komentos arī ir koordinātes), kur tirgo Ikšķilē esošā SIA “Alus Nams” produkciju pudelēs. Slavējamais iestādījums ar pieklājīgo alus izvēli, bet necilo nosaukumu (“Dzērienu veikals”) ir aptuveni atainots bildē zemāk. Tas ir piecstāvu mājas pirmajā stāvā, tieši blakus Purvciema tirgum. Samērā viegli atrast.
Zemāk redzama visa rinda, kura man izmaksāja 4.85 latus, dārgākais no tiem bija litrīgais nefiltrētais Brālis, kurš maksāja 1.90 latus, bet es zinu, ka tukša šāda pudele vien maksā ap 30-40 santīmus. Fotogrāfija gan sanāca patizla, platleņķa dēļ, bet visu galveno var lieliski redzēt. Nedaudz gan slikti tas, ka nezināju, ka viņi ražo arī Senču alu, nāksies attiecīgi papildināt Senču alus salīdzinājumu rakstu.
Pirms gada redzētais Hincenberga dizains ir mainījies un visiem aliem ir samērā laba izskata viena veida korķītis, vienīgais mani mulsina tas, ka uz korķīša ir Hinzenberga alus, bet uz etiķetes – Hincenberga. Bet kam negadās grūtās dienas.
Bet tagad nedaudz par visiem pēc kārtas:
Vispirms sāku ar Gaišo un nefiltrēto Brāli (5.3%). Pudele smuka un liela, un ja nemaldos, šis ir vienīgais Latvijas alu, kuru pārdod pudelēs nefiltrētā un nepasterizētā veidā. Aldarim tas ir risks, ka garša var nebūt vienāda visās pudelēs un rada problēmas ar realizācijas termiņiem, bet alus dzērājam – garantija, ka tā būs patīkamāka. Nav jau daudz ko piebilst, garšo ideāli – smuks rūgtumiņš, kurš labi paliek arī pēcgaršā, reizē atsvaidzinošs un viegls. Patīkama pārmaiņa pēc bezgaršīgajiem un ūdeņainajiem industriālajiem lāgeriem. Ja nu vienīgi cena būtu draudzīgaka un alus arī citur nopērkams…
Brāļa interneta lapā redzams, ka šim eksistē arī tumšā versija, tā gan varētu būt varen laba.
Brālis Senču (4.0%). Izskats lielisks, stabilas putas, smarža – tā ne visai, bet garša samērā drausmīga. Varbūt ne drausmīga, bet vairāk bezgaršīga, kaut kāda ūdeņaina masa. Noteikti nav pat 10 santīmu vērts.
Inčukalna Pilzenes (4.7%). Pirmkārt, pudele ir piepildīta līdz pašai, pašai augšai. Par to jau bonuss. Alus izskatās forši, bet smarža…nu smaržas nav gandrīz nemaz. Nevar teikt, ka pilzenes alum būtu jāpiemīt spēcīgam aromam, bet kaut kas patīkams takš varēja būt. Garša samērā tīra un sterila, nedaudz zāļainu apiņu parādās varen patīkamajā pēcgaršā. Alus it kā normāls, bet tāds bezpersonisks un nedaudz industriāls. Tik un tā teiktu, ka šis ir labākais Latvijā ražotais Pilzenes alus.
Tad ir Hincenberga trijotne. Visiem aliem aizmugure ir vienāda, kur detalizēti aprakstīts tas, cik alus ir labs un dabīgs – tas tiekot brūvēts neizmantojot datorizētu brūvēšanas procesu vadību un tikai no ūdens, iesala un apiņiem.
Hincenberga Gaišais (4.7%). Parastais eiro lāgeris. Nevar teikt, ka garša būtu izcila vai pat dikti laba. Tāds vienkāršs un atturīgs ir šis alus padevies, kaut kāds rūgtums, kaut kāds saldums, noteikti nav vairāk kā 50 santīmu vērts. Vien atkal jāuzteic izcilais izskats – zeltains, ilgstoši karbonizācijas burbulīši, stabilas putas, kas smuki izkārtojas uz glāzes sienām, nu tas gan ideāli.
Hincenberga Dzidrais (4.0%). Uz pudeles piemetināts, ka alus paredzēts “lai atdzertos”. Nezinu gan, atdzerties ar šo alu būtu grūti, jo, manuprāt, viņš ir pārāk negaršīgs – kaut kādi alumīnija folijā ietīti dārzeņi, arī smarža samērā nepatīkama. Samērā liels pē.
Hincenberga Bavārijas (5.3%) gan ir labs. Patiesībā pārsteidzoši labs, es esmu ļoti patīkami pārsteigts. Samērā vāciska stila eiro lāgeris, kurš noteikti nav sliktāks par Eiropas ekvivalentiem. Ja man agrāk likās, ka no vācu apgabaliem pirktajām receptēm labākais izstrādājums varētu būt vai nu Ingvera Sarkanais vai Valmiermuižas, tad laikam tagad stipri nosliektos uz šī alus pusi. Protams, šie trīs ali nav salīdzināmi, jo pārstāv katrs savu stilu, bet liekas, ka šis tomēr sanācis salīdzinoši vislabāk.
Kopumā – nu neslikti. Laikam pirkšu vēl, ja veikalā ieraudzīšu.